Vai Trampa aizvien agresīvākā retorika sāk ietekmēt vēlētājus? Lūk, ko liecina aptaujas 3 dienas pirms ASV prezidenta vēlēšanām

Jau no pašas kampaņas sākuma Tramps nav slēpis, ka viens no viņa misijas mērķiem būs atmaksa tiem, kurus viņš uzskata par saviem pāridarītājiem, un piektdien Arizonā viņš izteica vāji slēptus draudus bijušajai republikāņu kongresmenei Lizai Čeinijai — vienai no tiem desmit republikāņiem, kuri 2021. gadā nobalsoja par impīčmentu Trampam pēc viņa uzkūdītā pūļa uzbrukuma Kongresam 6. janvārī, lai nepieļautu 2020. gada prezidenta vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu. Protams, Tramps to neaizmirsa, un sekojošajās vēlēšanās Pārstāvju palātā publiski aktīvi atbalstīja ikvienu šo desmit kongresmeņu pretinieku, un Vaiomingas štata pārstāve Čeinija kļuva par vienu no eksprezidenta atriebības upuriem.

Dažas dienas pirms prezidenta vēlēšanām Tramps atkal atcerējās Čeiniju. “Viņa ir radikāla kara piekritēja. Noliksim viņu ar šauteni, lai viņa tur stāv, kad uz viņu šauj no deviņiem stobriem. Paskatīsimies, kā viņa jutīsies, kad ieroči būs pavērsti viņas sejā," Tramps paziņoja kampaņas pasākumā Arizonā, reaģējot uz Čeinijas pausto atbalstu Harisai. 

“Tieši šādā veidā diktatori iznīcina brīvas nācijas,” paziņoja Čeinija, reaģējot uz Trampa izteikumiem. “Viņi draud ar nāvi tiem, kas izsakās pret viņiem. Mēs nevaram uzticēt savu valsti un brīvību sīkumainam, atriebīgam, nežēlīgam un nestabilam cilvēkam, kurš vēlas būt tirāns.”

Jāpiebilst, ka Lizas Čeinijas tēvs Diks Čeinijs bija ASV aizsardzības ministrs (1989-1993) republikāņa Džordža Buša vecākā administrācijā un viņa dēla Džordža Buša jaunākā viceprezidents no 2001. līdz 2009. gadam.

Iespējams, Trampa izteikumi kalpojuši par stimulu tam, ka praktiski visos svārstīgajos štatos, kur Tramps bija vadībā, viņa pārsvars ir krities, bet divos pat pazudis. Lūk, ko liecina jaunākie dati vietnē 270towin.com, kas apkopo dažādu aptauju rezultātus.

Aptaujas, kurās ņem vērā tikai Harisu un Trampu

Pensilvānija — Tramps +0,1% (bija +0,5) (48,3% pret 48,2%); Mičigana — Harisa +1,7% (nemainījās) (48,4% pret 46,7%); Džordžija — Tramps +1,4% (bija +1,7) (48,5% pret 47,1%); Ziemeļkarolīna — Tramps +1,5% (bija +1,6) (48,7% pret 47,2%); Viskonsina — Harisa +1,0% (bija +0,7) (48,8% pret 47,8%); Arizona — Tramps +1,4% (bija +1,8) (48,8% pret 48,2%); Nevada — Tramps +0,7% (nemainījās) (48,3% pret 47,6%).

Aptaujas, kurās ņem vērā arī trešo pušu kandidātus

Pensilvānija — neizšķirts 0% (bija Tramps +0,5) (47,9% pret 47,9%); Mičigana — Harisa +1,7% (nemainījās) (47,8% pret 46,1%); Džordžija — Tramps +1,4% (bija +1,8) (48,3% pret 46,9%); Ziemeļkarolīna — Tramps +1,5% (bija +1,7) (48,6% pret 47,1%); Viskonsina — Harisa +1,2% (bija +1,0) (48,0% pret 46,8%); Arizona — Tramps +1,9% (bija +2,5) (48,5% pret 46,6%); Nevada — neizšķirts 0% (bija Tramps +0,4) (47,7% pret 47,7%).

Jāpiebilst, ka arī bukmeikeru kantori pievērš lielu uzmanību šīm vēlēšanām, un pašlaik par favorītu uzskata Trampu. Ja vēl pirms apmēram mēneša abu kandidātu izredzes vērtēja kā 50-50, tad oktobrī Tramps izrāvās vadībā, piemēram, "bet365" viņa izredzes vērtēja gandrīz divreiz augstāk nekā Harisai. Tagad starpība ir nedaudz sarukusi, taču Tramps joprojām ir vadībā (1,61 pret 2,40).

Kaut gan visas ASV mērogā vadībā visu laiku ir Kamala Harisa — šobrīd +1,2% (nemainījās) (48,4% pret 47,2%), ja neņem vērā citus kandidātus (+1,0% (bija +0,9)  (47,8% pret 46,8%), ja ņem vērā), tas negarantē uzvaru vēlēšanās. Ņemot vērā ASV prezidenta vēlēšanu specifiku, kurā katram štatam ir atšķirīgs prezidentu faktiski ievēlošās Elektoru kolēģijas balsu skaits, bet štatā uzvarējušais kandidāts iegūst visas kolēģijas balsis, valsts mēroga balsu vairākums nebūt negarantē uzvaru.

Par to 2016. gadā pārliecinājās demokrātu kandidāte Hilarija Klintone, kas ieguva 65,86 miljonu ASV pilsoņu atbalstu, kamēr Tramps tikai 62,99 procentu atbalstu, taču Tramps uzvarēja “svārstīgajos štatos” un ar 304 Elektoru kolēģijas balsīm pret 227 svinēja uzvaru, kad uzvarai nepieciešams iegūt 270 balsis. Savukārt leģendāri sīvas konkurences vēlēšanās 2000. gadā demokrāts, toreizējais viceprezidents Als Gors ieguva 48,4 procentus balsu (51,0 miljons vēlētāju), bet Džordžs Bušs jaunākais 47,9 procentus (50,5 miljoni vēlētāju), bet vēlēšanu rezultāts izšķīrās Floridas štatā, kur Bušs uzvarēja ar nieka 537 balsu pārsvaru, iegūstot visas štata 25 elektoru balsis, galu galā uzvarot ar 271 pret 266!

Lielākā daļa ASV štatu tradicionāli balso par noteiktas partijas kandidātu, tādēļ vēlēšanu rezultātu izšķir daži štati, kuriem nav izteiktas partejiskās piederības un reizēm uzvarētāju nosaka daži tūkstoši vai pat tikai daži simti vēlētāju balsu.

No svārstīgajiem štatiem vissvarīgākie ir Pensilvānija (19 elektoru balsis), Džordžija, Ziemeļkarolīna (pa 16 balsīm) un Mičigana (15 balsis), tādēļ galvenā uzmanība ir šiem štatiem. Pensilvānija, Mičigana un Viskonsina ir tradicionālas, uz demokrātiem orientētas teritorijas, taču 2016. gada vēlēšanās tajās negaidīti triumfēja Tramps. Baidens tās atguva 2020. gadā, un, ja Harisa spēs to atkārtot, viņa iegūs nepieciešamās 270 Elektoru kolēģijas balsis.

Savukārt Tramps var nodrošināt uzvaru, saņemot vajadzīgo atbalstu dienvidu štatos Ziemeļkarolīnā, Džordžijā, Arizonā un pārvilinot savā pusē kaut vai vienu no trim ziemeļu štatiem (ja Arizonas vietā uzvarēts Nevadā, tad obligāti jāuzvar Pensilvānijā vai Mičiganā, ar vienu Viskonsinu nepietiks). Ja Tramps uzvarēs Pensilvānijā, tad viņam pietiks arī ar Ziemeļkarolīnu un Džordžiju.

ASV prezidenta vēlēšanas notiks otrdien, 5. novembrī. Ja Harisa uzvarēs, viņa kļūs par 47. ASV prezidenti un paveiks to, kas neizdevās Klintonei, proti, kļūt par pirmo sievieti ASV prezidenta amatā. Ja uzvarēs Tramps, viņš kļūs par otro ASV prezidentu, kuram izdevies atgriezties Baltajā namā pēc 4 gadu pārtraukuma — šajā gadījumā Tramps būs 45. un 47. ASV prezidents. Līdz šim vienīgajam tas izdevās Groveram Klīvlendam, kurš bija 22. un 24. ASV prezidents, uzvarot 1885. un 1893. gada vēlēšanās.