Harisa pret Trampu: kurš vadībā četras nedēļas pirms vēlēšanām?

Pēc pagājušajā nedēļā notikušajām debatēm starp viceprezidenta amata kandidātiem, uz vairumu skatītāju izšķirošu iespaidu nav atstājis neviens no viņiem, lai gan Trampa partneris Džeimss Deivids Venss apsteidzis Harisas izraudzīto Timu Volzu.

Tomēr tikai 1% vēlētāju atzinis, ka šīs debates likušas tiem mainīt savu viedokli, par ko balsot novembrī.

Kas ir vadībā nacionālajās aptaujās?

Saskaņā ar tīmekļa vietni "538", kas apkopo aptauju rezultātus, Harisa nacionālajās aptaujās 4. oktobrī vidēji apsteidza Trampu par 2,5 procentpunktiem. Atbalstu demokrātu kandidātei vidēji pauduši 48,4% amerikāņu, bet republikāņu kandidātam - 45,9%. Saskaņā ar nacionālo aptauju vidējiem rādītājiem Harisa nelielu pārsvaru saglabā jau kopš augusta sākuma. Savukārt saskaņā ar politisko ziņu vietnes "RealClearPolitics" apkopotajiem aptauju rezultātiem Harisas pārsvars nacionālā līmenī vidēji ir 2,2 procentpunkti.

Kā, piemēram, liecina Bostonas Emersona koledžas ikmēneša aptauja, Harisa Trampu apsteidz par diviem procentpunktiem, atbalstu katram no kandidātiem paužot attiecīgi 50% un 48% vēlētāju. Aptauja veikta laikā no 29. septembra līdz 1. oktobrim, intervējot 1000 vēlētāju, un tās rezultāti nav īpaši mainījušies salīdzinājumā ar septembra sākumu.

Tajā pašā laikā aptauja liecina, ka Trampam ir ievērojams 13 procentpunktu liels pārsvars starp neatkarīgajiem vēlētājiem. Arī saskaņā ar aptauju, ko pēc Nacionālā sabiedriskā radio un sabiedriskās televīzijas (NPR/PBS News) pasūtījuma laikā no 27. septembra līdz 1. oktobrim veikuši Maristu koledžas sociologi ("Marist Poll"), Tramps ar 50% pret 46% apsteidz Harisu starp neatkarīgajiem vēlētājiem. Tomēr saskaņā ar citām pagājušās nedēļas aptaujām starp neatkarīgajiem vadībā ir Harisa vai arī atbalsts abiem kandidātiem ir līdzīgs. Tas apliecina, ka neatkarīgo vēlētāju noskaņojumu, kā parasti, ir grūti fiksēt un tas stipri variē no pavalsts uz pavalsti.

Savukārt starp vēlētājiem, kas gatavojas balsot pa pastu, saskaņā ar NPR/"PBS News"/"Marist Poll" aptauju Harisas atbalstītāju ir 71%, bet Trampu atbalsta tikai 28%. Tikmēr starp vēlētājiem, kas plāno balsot tradicionālā veidā vēlēšanu dienā iecirkņos, pārsvars par labu Trampam ir 58% pret 40%, bet Starp tiem, kas plāno balsot iepriekš iecirkņos, republikāņu kandidāta pārsvars ir mazāks - 50% pret 48%.

Tikmēr Emersona koledžas aptaujā konstatēts, ka katrs desmitais republikānis apsverot iespēju novembrī balsot par Harisu. Lai gan šīs grupas izlasei ir augsta pieļaujamās kļūdas robeža, par to, ka daļa republikāņu varētu atbalstīt demokrātu kandidāti, liecina arī tas, ka vairāk nekā 100 partijas amatpersonu joprojām pauž atbalstu Harisai un asi kritizē Trampu.

Viceprezidentu debates

Pagājušajā nedēļā notikušas debates starp senatoru Vensu no Ohaio un Minesotas gubernatoru Volzu apvērsa iepriekšējās prognozes, jo gan bukmeikeru likmes, gan iepriekšējās aptaujas uzvaru solīja demokrātam Volzam.

Taču tūlītējās skatītāju aptaujas pēc debatēm uzvara ar dažu procentpunktu pārsvaru tika piešķirta republikāņu kandidātam Vensam. Saskaņā ar sabiedriskās domas pētniecības uzņēmuma "YouGov" aptauju 42% skatītāju par uzvarētāju atzina Vensu, bet 41% - Volzu. Savukārt 17% aptaujāto atzina, ka sparinga iznākums bijis neizšķirts.

Savukārt televīzijas kanāla CNN aptaujā Vensu par uzvarētāju atzina 51% skatītāju, bet Volzu - 49%, kamēr pirms debatēm 54% aptaujātu pauda viedokli, ka uzvarēšot Minesotas gubernators. CNN gan atzinusi, ka tās aptauja nav reprezentatīva, jo neaptver visus vēlētājus, bet gan tikai debašu skatītājus, kas paši pieteikušies un drīzāk ir demokrātu nekā republikāņu atbalstītāji.

Kopumā eksperti, kas pārstāv abas nometnes, atzina, ka republikāņu kandidāts bijis pārliecinošāks, izveicīgāks un labāk sagatavojies nekā viņa sāncensis no Demokrātu partijas.

Vēlētājiem svarīgākie jautājumi

Svarīgākais jautājums, kas neatkarīgi no partejiskās piederības varētu ietekmēt amerikāņu izvēli pie balsošanas urnām, ir ekonomika. Saskaņā ar konsultāciju uzņēmuma "Redfield & Wilton Strategies" veikto aptauju, kuras laikā līdz 26. septembrim intervēti 2500 pieaugušo ASV pilsoņu, par otru svarīgāko jautājumu 37% vēlētāju uzskata abortus, bet 34% - imigrāciju. Taču Trampa atbalstītāju vidū šīs prioritātes ir mainītas vietām - 57% no viņiem par vienu no svarīgākajiem jautājumiem uzskata imigrāciju. Interesanti, ka nākamie svarīgākie jautājumi starp Trampa atbalstītājiem ir veselības aprūpe un aborti - katru no tiem minējuši 23% aptaujāto.

Tikmēr starp Harisas atbalstītājiem abortus starp svarīgākajiem jautājumiem minējuši 55%. Pēc demokrātu kandidātes atbalstītāju domām, starp svarīgākajiem jautājumiem arī ir veselības aprūpe, ko minējuši 40%. Tai ar 23% seko mājokļu jautājums.

Vairums vēlētāju uzskata, ka Tramps ir piemērotāka persona, lai risinātu problēmas divos no svarīgākajiem jautājumiem - ekonomikā un imigrācijā -, taču pēdējā laikā viņa pārsvars pār Harisu sācis sarukt. Piemēram, saskaņā ar Kaizera ģimenes fonda (KFF) aptauju Trampa pārsvars ekonomikā septembra sākumā bija 15 procentpunkti, bet nesenākās aptaujas liecina, ka tas nedaudz sarucis, lai gan joprojām saglabājies ar diviem cipariem rakstāmā līmenī.

Tajā pašā laikā Harisai ir nepārprotamas priekšrocības abortu jautājumā, un kārtējā KFF aptaujā viņas pārsvars pār Trampu šajā jautājumā sasniedzis 19 procentpunktus. Tas bijis jautājums, kas demokrātiem devis priekšrocības, kopš Augstākā tiesa 2022. gadā atcēla vēsturisko 1973. gada spriedumu lietā Ro pret Veidu, ar kuru tika apstiprinātas sieviešu tiesības uz grūtniecības pārtraukšanu, un nodeva lemšanu šajā jautājumā pavalstīm. Tam būs liela nozīme vēlēšanās atsevišķās pavalstīs arī šī gada novembrī, un republikāņiem šajā jautājumā visumā nav konsekventas nostājas, norāda Londonas Karalienes Marijas universitātes ASV politikas vecākais lektors doktors Ričards Džonsons. Novembrī referendumi par abortu likumu grozīšanu notiek desmit pavalstīs, un divas no tām - Arizona un Nevada - ir tā dēvētie svārstīgie štati.

Situācija svārstīgajos štatos

Saskaņā ar aptauju, kuru pēc aģentūras "Bloomberg" pasūtījuma veicis uzņēmums "Morning Consult", Harisai tā dēvētajos svārstīgajos štatos vidēji ir trīs procentpunktu pārsvars. Savukārt "Cook Political Report" (CPR) aptauja liecina, ka Harisas vidējais pārsvars septiņos svārstīgajos štatos - Mičiganā, Pensilvānijā, Viskonsinā, Nevadā, Arizonā, Ziemeļkarolīnā un Džordžijā - ir tikai viens procentpunkts.

Veicot aptauju, šajās pavalstīs "Morning Consult" laikā no 19. līdz 25. septembrim intervējis 6000 reģistrēto vēlētāju, un aptaujas pieļaujamās kļūdas robeža ir viens līdz četri procentpunkti.

Pensilvānijā, kur notika Trampa un Harisas debates, demokrātu kandidātes pārsvars kopš augusta pieaudzis no četriem līdz pieciem procentpunktiem. Kad Demokrātu partijas kandidāts vēl bija pašreizējais prezidents Džo Baidens, štats sliecās par labu Trampam. Vislielākais pārsvars Harisai ir Nevadā, kur tas sasniedzis septiņus procentpunktus. Nevadā par viņu grasās balsot 52% respondentu, bet par Trampu tikai 45%. Džordžijā abu kandidātu izredzes ir līdzīgas, un katru no kandidātiem atbalsta pa 49% aptaujāto, kamēr Viskonsinā Harisas pārsvars pār Trampu sarucis no pieciem līdz trim procentpunktiem. Harisa ar trīs procentpunktu pārsvaru vadībā ir arī Mičiganā un Arizonā, bet Ziemeļkarolīnā viņa sāncensi apsteidz ar diviem procentpunktiem.

Savukārt saskaņā ar CPR aptauju Harisa vadībā ir piecos svārstīgajos štatos, kamēr Džordžijā Tramps ir vadībā ar diviem procentpunktiem, bet Ziemeļkarolīnā abiem kandidātiem ir vienāds atbalsts.

Lai gan svārstīgajos štatos, pēc vēlētāju domām, svarīgākais jautājums joprojām ir ekonomika, tā dēvētā "kompetences plaisa" ir sarukusi. 49% aptaujāto joprojām uzskata, ka ar tautsaimniecības problēmām labāk galā tiks Tramps, taču Harisa no viņa atpaliek vairs tikai par četriem procentpunktiem, un 45% vēlētāju jau dotu priekšroku viņai.

Tikmēr jānorāda, ka saskaņā ar laikraksta "The New York Times" aptauju oktobra sākumā Arizonā, Ziemeļkarolīnā un Džordžijā vadībā bija Tramps, un tas liecina, ka situācija svārstīgajos štatos vēl līdz novembrim var mainīties.

Savukārt Mičiganā, kur 2016. gadā ar nelielu balsu pārsvaru uzvarēja Tramps, bet 2020. viņš zaudēja Baidenam, saskaņā ar "The New York Times" aptauju Harisa ir vadībā tikai ar viena procentpunkta pārsvaru. Jāatgādina, ka arī 2016.gadā aptaujas liecināja par toreizējās demokrātu kandidātes Hilarijas Klintones pārsvaru Mičiganā, kuru kopš 1988. gada bija kontrolējuši demokrāti, taču galu galā viņa cieta sakāvi.

Arizonas piemērs

Arizona, kas vēsturiski bijis republikāņu štats un kurai pienākas 11 vietas elektoru kolēģijā, 2020. gada vēlēšanās nosliecās par labu demokrātu kandidātam Baidenam, bet šobrīd dažādas aptaujas liecina gan par Trampa, gan Harisas nepārliecinošu pārsvaru.

Šajā pavalstī, kas robežojas ar Meksiku, saskaņā ar aptauju, ko pēc nedēļraksta "The Economist" pasūtījuma veicis uzņēmums "YouGov", 19% jeb gandrīz piektdaļa vēlētāju uzskata, ka vissvarīgākā problēma, kas ietekmēs to balsojumu, ir imigrācija. Tomēr pirmajā vietā štatā, tāpat kā nacionālajā līmenī, pēc vēlētāju domām, ir ekonomika.

51% Arizonas vēlētāju uzskata, ka Tramps labāk spēs tikt galā ar visiem svarīgākajiem jautājumiem, lai gan augustā uzticība Harisai bija nedaudz lielāka kā republikāņu kandidātam. Tas liecina, ka, neskatoties uz vispārējo entuziasmu par Harisas sniegumu debatēs, vairums arizoniešu varētu dot priekšroku Trampa pieejai svarīgāko jautājumu risināšanai.

Kas balsos?

"YouGov"/"The Economist" aptauja arī liecina, ka nacionālajā līmenī starp reģistrētajiem vēlētājiem Harisai ir trīs procentpunktu pārsvars un viņu atbalsta 47% aptaujāto, kamēr par Trampu grasās balsot 44%. Tikmēr starp vēlētājiem, kas nav pārsnieguši 29 gadu vecumu, demokrātu kandidātes pārsvars sasniedz 25 procentpunktus.

Taču, kā liecina tā pati aptauja, gados jaunie vēlētāji ir vismazāk noskaņoti doties uz vēlēšanu iecirkņiem. Vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem 13% izteikušies, ka tie "varbūt" balsos, bet 3% nebalsos vai joprojām par to nav pārliecināti. Tas ir vairāk nekā citās vecuma grupās, un vidēji varbūtējo nebalsotāju ir tikai 9%. Šajā vecuma grupā tikai 65% atzinuši, ka noteikti balsos.

Tajā pašā laikā vecuma grupā no 30 līdz 44 gadiem noteikti vēlēšanās piedalīsies 77%, vecuma grupā no 45 līdz 64 gadiem - 88%, bet starp tiem, kas pārsnieguši 65 gadu vecumu pie balsošanas urnām noteikti dosies 94% aptaujāto.

Tomēr salīdzinājumā ar iepriekšējām vēlēšanām 2020.gadā jauniešu gatavība balsot ir ievērojami pieaugusi. Saskaņā ar tādu pašu "YouGov"/"The Economist" aptauju 2020.gadā skaidru apņēmību piedalīties vēlēšanās nepauda 27% gados jauno vēlētāju. Tajā skaitā 10% izteicās, ka "varbūt" balsos, bet 17%, ka ''noteikti/iespējams" nebalsos.

Demogrāfija

Cita aptauja, ko veikusi Sjēnas koledža pēc "The New York Times" pasūtījuma, liecina, ka gan Trampu, gan Harisu nacionālā līmenī atbalsta pa 47% domājamo vēlētāju. Septembra sākumā tajā pašā aptaujā negaidīti tika konstatēts, ka Trampam ir divu procentpunktu pārsvars.

Aptaujā, kas veikta pēc 10. septembra debatēm starp abiem prezidenta amata kandidātiem, intervēti 2437 domājamie vēlētāji, un 67% aptaujāto atzinuši, ka Harisa uzstājusies labi, kamēr Trampa sniegumu kā labu novērtējuši tikai 40% respondentu.

Harisa saglabā pārliecinošu 12 procentpunktu lielu pārsvaru sieviešu auditorijā, kamēr Trampam ir 14% punktu pārsvars starp vīriešiem.

Pēc debatēm Harisa nostiprinājusi savas pozīcijas starp vēlētājiem līdz 34 gadu vecumam, un šajā vecuma grupā atbalsts viņai pieaudzis par septiņiem procentpunktiem, sasniedzot 58%. Savukārt viņas pārsvars pār Trampu pieaudzis līdz 21 procentpunktam.

Tajā pašā laikā demokrātu kandidātes pārsvars vecuma grupā no 30 līdz 44 gadiem ir sarucis, un Tramps atpaliek vairs tikai par četriem procentpunktiem.

Starp baltajiem vēlētājiem ar koledžas izglītību septembra sākumā Harisas pārsvars bija 12 procentpunkti, bet pēc debatēm tas šajā grupā pieaudzis līdz 25 procentpunktiem un gatavību balsot par demokrātu kandidāti paudis 61% aptaujāto.

Tajā pašā laikā, kā liecina NPR/"PBS News"/"Marist Poll" aptauja, kopumā starp baltajiem vēlētājiem Tramps apsteidz Harisu ar 53% pret 45%, savukārt Harisa ar 60% pret 39% apsteidz Trampu starp krāsainajiem vēlētājiem. Viņa tomēr joprojām nav sasniegusi 71% atbalsta līmeni, kādu šajā grupā gaidīja Baidens pirms atteikšanās balotēties.

Tikmēr, kā liecina televīzijas kanāla "NBC News" 29. septembrī publicētā aptauja, Harisa joprojām ir vadībā starp Latīņamerikas izcelsmes amerikāņiem, taču viņas pārsvars šajā grupā sācis sarukt. Saskaņā ar šo aptauju, kas veikta laikā no 16. līdz 23. septembrim, intervējot 1000 Latīņamerikas izcelsmes vēlētāju, par Harisu gatavojas balsot 50% respondentu, Trampu atbalsta 40%, bet 6% vēl nav izšķīrušies, par kuru no viņiem balsot.

Lai gan "latino" atbalsts Harisai ir lielāks nekā Baidenam šīs kampaņas laikā, tas ir ievērojami mazāks nekā 2016. gadā, kad Klintones pārsvars šajā grupā sasniedza 36 procentpunktus, un 2020. gadā, kad Baidena pārsvars bija 50 procentpunkti.

Interesanti, ka pirms debatēm saskaņā ar "The New York Times" aptauju gandrīz trešdaļa jeb 28% vēlētāju izteicās, ka viņiem nepieciešams ko vairāk uzzināt par Harisu, kamēr vairāk uzzināt par Trampu vēlējās tikai 9% aptaujāto. Pēc debatēm 50% vēlētāju atzina, ka "daudz" uzzinājuši par demokrātu kandidāti, kamēr to pašu par Trampu teikuši tikai trešdaļa.

Prognožu uzticamība

Saskaņā ar NPR/"PBS News"/"Marist Poll" aptauju vairums vēlētāju ir vai nu "norūpējušies", vai "ļoti norūpējušies", ka šī gada vēlēšanu rezultāti var tikt viltoti. Starp republikāņiem tādu ir 86%, starp neatkarīgajiem 55%, bet starp demokrātiem tikai 33%.

Jāatgādina arī, ka gan 2016. gadā, gan 2020. gadā aptauju veicēji nepietiekami novērtēja vēlētāju atbalstu Trampam. Tāpēc sabiedriskās domas pētniecības uzņēmumi mēģina izmantot dažādas koriģējošas metodes, lai aptauju rezultāti precīzāk atspoguļotu patiesos noskaņojumus dažādās vēlētāju grupās.

Tomēr aptauju veicējiem joprojām nenākas viegli prognozēt faktorus, kas varētu ietekmēt vēlēšanu rezultātus, piemēram, atbildēt uz jautājumu, kas tieši ieradīsies pie balsošanas urnām 5. novembrī.

Avots: "The Independent", "fivethirtyeight", "Sky News", "Fox News", "The Econmomist", "Forbes", BBC.