Pensionāre spiesta atdot pat savu zārka naudu, lai pestītu dēlu no ātro kredītu jūga

Kārlis ir Janīnas kundzes vēlīnais bērns - piedzima gluži kā brīnums pēc tam, kad ārsti sievietei jau sen bija uzstādījuši neauglības diagnozi. "Man bija 35 gadi. Kārlis piedzima 1987.gadā un ir mans vienīgais dēls. Mātes mani sapratīs - mīlēts, lolots, čubināts un dievināts auga mans vienīgais puisēns," ar asarām acīm teic Janīna. Pēc gara darba mūža tirdzniecības sektorā sieviete nu ir pensionāru rindās, taču sākt baudīt pelnītās vecumdienas un, piemēram, ceļot, viņa vairs nevar. Nav naudas - tā visa atdota tam, lai izvilktu Kārli no ātro kredītu šausmām. 

Dēls jau no mazotnes vēlējies kļūt par šoferi un nekādas augstākas izglītības viņu nekad nav interesējušas. Janīnas kundze neslēpj, ka arī raksturs puisim tāds liderīgs, uz izklaidēm un priekiem tendēts. Vienlaikus Kārlis ir jauks, ģimenisks un arī rokas viņam aug no pareizās vietas. "Kārlis pirmo kredītu paņēma pēc tam, kad iepazinās ar Maiju un abi nolēma sākt dzīvot kopā. Lai nebūtu jaunajiem jāīrē dzīvoklis, piedāvāju dzīvot mājiņā, ko mantojumā man bija atstājusi mirusī vecākā māsa. Vieta laba un māja dzīvojama, taču tai bija vajadzīgs kosmētiskais remonts istabās. Tā kā Kārlis prot visādus remontdarbus, viņam bija tikai vajadzīga nauda materiālu iegādei. Viena no populārākajām ātro kredītu firmām Kārlim uzreiz bija gatava piešķirt 500 latus, turklāt bez procentiem, vai arī tie bija pavisam niecīgi. Un tā viņš iekrita, tas bija pirms sešiem gadiem," stāsta Janīnas kundze. 

Daudzi kredīti un sabeigta dzīve

Kārlim bija ne pārāk liela, taču stabila ikmēneša alga, un teorētiski viņš neskaitījās kā riska klients - nedz toreiz, nedz arī vēl nesen. Remonta kredītam sekoja viens maziņš aizņēmums dzimšanas dienas svinībām, tad vēl viens steidzamam zobārsta apmeklējumam, tad pēc vienas rudens vētras mājai daļēji norāva jumtu un vajadzēja naudu tā salabošanai, un tad Kārļa ģimenē pieteicās mazulis, kuram bija jānopērk ratiņi, gulta un citas lietas. Aizņēmums bija 400 eiro liels, un to izsniedza jau cita ātro kredītu kompānija. Pirmos pāris kredītus Kārlis atmaksāja - lai arī ar grūtībām un pērkot aizdevuma pagarinājumus, tomēr ar draudzenes palīdzību un pieticīgi dzīvojot šos parādus izdevās nolīdzināt. 

"Drīz tas jau kļuva par normu. Nedēļa līdz algai, bet naudas nav. Ko darīt? Jāaizņemas tur, kur pirmo naudu izsniedz bez procentiem. Pāris gadu laikā nonāca jau tiktāl, ka Kārlis aizņēmās naudu pat tam, lai nopirktu pārtiku. Bērns auga, vajadzības arī, no dzīves spriedzes viņš arvien biežāk meklēja ārpusmājas izklaides, un tas viss arī maksāja. Finālā kredītu nomaksai aizgāja pilnībā visa Kārļa alga un neko daudz neglāba arī haltūras," stāsta Kārļa mamma. No viņas šī situācija ilgu laiku tika slēpta, visu atklājusi mazdēla mamma Maija, kad reiz atnākusi un teikusi: mums nav, ko mazajam iedot paēst. 

Kopumā Kārlis bija parādā par astoņiem kredītiem četrām dažādām kompānijām. Pērnā gada beigās kopējais parāda apjoms bija sasniedzis 9000 eiro, un lielāko daļu veidoja tieši procenti un līgumsodi. Dzīves līmenis bija kritisks, -  faktiski Kārlis ar jaunu aizņēmumu bija centies dzēst vecos.

Palīdz mamma

"Kad jau sāka nākt virsū tiesu izpildītāji, visus savus iekrājumus atdevu dēla ģimenei. Maija šos parādus sāka nomaksāt, sākot ar vislielāko. Biju iekrājusi naudu savam sapņu ceļojumam uz Portugāli, biju atlikusi tā dēvēto zārka naudu, lai - ja nu kas - par manām bērēm nav jāmaksā dēlam. Visa tā nauda aiziet kredītkompānijām, vairāki tūkstoši. Es esmu bešā, no savas ikmēneša pensijas pieticīgi dzīvoju pati un kā vien varu palīdzu Maijai ar bērnu," stāsta Janīna. "Visi jaunās ģimenes ikmēneša rēķini tiek segti no Maijas frizieres algas, bet lauvastiesa Kārļa algas joprojām aiziet kredītu nomaksai. Esam vienojušies, ka, lai vai kas notiek, nevienu centu no tām elles firmām ņemt nedrīkst," saka pensionāre.

Viņasprāt, ir pēdējais laiks šo nebanku kreditētāju sistēmu reformēt - pavisam aizliegt varbūt nevajadzētu, taču varētu sākt ar izmaiņām, ka klients nedrīkst ņemt kredītu citā kompānijā, ja ir jau parādā vienai. 

Skaitļi.... Tie ir nudien biedējoši

Kā skaidro Latvijas Kredītņēmēju asociācijas loceklis Aivars Rudi, pagājušajā gadā nebanku jeb ātrajos kredītos izsniegti kopumā 500 miljoni eiro. Ceturtā daļa no ņēmējiem kavē kredītu atmaksu par 60 dienām. Un vistrakākais - pie tiesu izpildītājiem bija lietas par kopumā 5, 5 miljardu (!) piedziņu.

Tā, piemēram, viens no ātro kredītu flagmaņiem "4finance", kura paspārnē darbojas Vivus.lv un Ondo.lv, lepojas ar faktu, ka naudiski palīdzējis 87 tūkstošiem Latvijas cilvēku. Pētnieciskās žurnālistikas nodibinājums Re:Baltica izpētījis, ka visām ātro kredītu kompānijām, lai tās spētu veiksmīgi darboties un vairot savu īpašnieku bagātību, principā ir vajadzīgas abas klientu grupas: tie, kuri kredītus paņem un paredzētajā laikā arī atdod, kā arī tie, kuri to nespēj izdarīt un stieg arvien dziļāk purvā. Šis ir ļoti viltīgs mehānisms, jo ārkārtīgi šaura ir robeža, kuru pārkāpjot atpakaļceļa vairs nav - ir tikai nebeidzams parādu aplis, no kura gan var izkļūt, taču parādnieks vienmēr paliks zaudētājos. 

Iespējams, tam visam var pielikt punktu

Finanšu ministrija (FM) nule kā rosinājusi noteikt ātro kredītu griestus, proti,  tie būtu 215 eiro un ne centa vairāk. Tādējādi kredīts līdz 30 dienām, kuru paredzēts atmaksāt vienā maksājumā, nevarēs pārsniegt pusi no minimālās algas, kas šobrīd ir 430 eiro. 

Tāpat FM rosina aizliegt pagarināt ātrā īstermiņa kredīta atmaksas termiņu vairāk nekā divas reizes. Šim risinājumam piekrīt arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), kas praksē redz, ka cilvēkiem grūtības sagādā prasība aizdevumu atmaksāt vienā reizē.

"Tāpēc, ka tev visa summa uzreiz ir jāatmaksā. Ja to nevari izdarīt tajā brīdī, tev atliek tikai viena iespēja, kura tiek piedāvāta - pagarināt šos kredītus," secina PTAC vadītāja Baiba Vītoliņa. Viņa uzskata, ka būtu jānodrošina, lai cilvēki pēc iespējas vairāk ņemtu kredītus ar grafiku.

Lai mazinātu iedzīvotāju masveida nokļūšanu parādu jūgā, politiķi atkal ķērušies pie patēriņa kredītu nozares reformēšanas. Visas iesaistītās puses atbalsta ideju par iespēju ļaut tirgus dalībniekiem apmainīties ar kredītu informāciju, bet nav vienprātības diskusijā par likmju ierobežošanu.

Bankas kopā ar nebanku aizdevējiem - Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociāciju - aicinājušas politiķus nodrošināt iespēju apmainīties ar informāciju par labiem un arī sliktiem kredītiem, kā arī noteikt, ka informācija par visiem kredītiem jāņem vērā, sniedzot jaunu aizdevumu. „Pie visām problēmām, kas netiek savlaikus risinātas, diemžēl veidojas situācija, ka kaut kādā brīdī vienīgā izeja ir ļoti kardināli risinājumi. Mēs ceram, ka vēl ir iespējams saprātīgā veidā sakārtot patēriņa kreditēšanu," saka Latvijas Komercbanku asociācijas vadītāja Sanda Liepiņa.

Vienīgais, par ko vēl jāvienojas - kurš būs datu devējs - Latvijas Bankas Kredītu reģistrs vai banku izveidotais Kredītinformācijas birojs. "No savas puses redzam, ka Kredītinfomācijas birojā ir krietni vairāk informācijas ne tikai par kredītsaistībām, arī nenomaksātiem rēķiniem, arī informācija par ienākumiem, kas ir būtiska sastāvdaļa, lai vērtētu patērētāju maksātspēju," uzskata Ekonomikas ministrijas Konkurences, patērētāju tiesību nodaļas vadītājs Didzis Brūklītis.

Politiķi aicina būtiski samazināt un līdz 25% gadā ierobežot arī kredītu likmi, kas nozīmētu ātro kredītu nozares iznīdēšanu. Lai arī FM izveidotā darba grupa neatbalsta šādu scenāriju, jo tad varētu „zelt" nelegālā augļošana, vienlaikus diskusija par likmju samazināšanu būs. „Mēs atbalstām būtisku likmju samazināšanu, tādu, kas būtu salāgojama arī ar likmēm, kādas piemēro kaimiņvalstīs. Redzam, ka Igaunijā joprojām ir vidēji uz pusi mazākas likmes nekā Latvijā," LNT rīta ziņu raidījumā "900 sekundes" skaidroja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS). Tikmēr nozares pārstāvji ir kritiski, jo jau pēc iepriekšējās likmju ierobežošanas no tirgus pazuda mazie aizdevumi uz dažām dienām.

Komercbanku asociācijas rīcībā esošie dati liecina, ka parādnieku skaits ar kavētām parādsaistībām, kas pārsniedz 200 eiro, ir aptuveni 170 000.