"Tad slēdzam laukus ciet un atstājam Rīgu!" Plāno dramatiski samazināt autobusu reisu skaitu provincē
Uz valsts simtgades lielajiem pasākumiem šī gada novembrī daudziem Latvijas lauku iedzīvotājiem būs apgrūtināta nokļūšana, jo šogad plānota vērienīga autobusu maršrutu tīkla samazināšana. Lai arī pašvaldības iebilst pret valdības nodomiem likvidēt desmitiem reisu, tie visdrīzāk tiks slēgti.
Autobusu likvidēšana tūkstošiem Latvijas lauku iedzīvotāju, sevišķi vecākā gadagājuma cilvēku, draud ar viņu pamešanu ceļmalā.
Īsi pirms gadu mijas visi plānošanas reģioni – Kurzemes, Zemgales, Vidzemes, Latgales un Rīgas (Pierīgas) - saņēma vēstuli no Autotransporta direkcijas ar prasību pārvērtēt sabiedriskā transporta maršrutu tīklu, respektīvi – to samazināt par aptuveni miljons kilometriem katrā reģionā, jo valsts budžetam nepietiek naudas dotācijai. Direkcija uzsvēra - pēdējo piecu gadu laikā maršrutu tīkla apjoms praktiski nav mainījies, bet pasažieru skaits ik gadu krītas par aptuveni 5%, un lauku autobusi paliek aizvien nerentablāki un valstij rada zaudējumus. Vēlākais līdz šī gada vidum plānošanas reģioniem ir jāizvērtē un jānolemj, kādus reisus varētu likvidēt, samazināt vai apvienot. Kaut arī pašvaldības pret to iebilst, pēc visa spriežot, autobusu reisu skaits Latvijas simtgades svētkos tiks samazināts.
„Slēdzam tos laukus vispār ciet!”
Kurzemes plānošanas reģiona sabiedriskā transporta tīkla plānotājs Indulis Ozoliņš Kasjauns.lv teica: „Valsts paredzētais finansējums gadu no gada ir mazāks nekā reāli tas tiek izlietots. Katru gadu no valsts budžeta sadaļas neparedzētajiem gadījumiem tiek piešķirti papildus nauda sabiedriskā transporta dotācijām. Te jāteic, ka es gan nevaru saprast, kā tie var būt neparedzēti izdevumi, jo sabiedriskā transporta tīkls taču tiek plānots. Satiksmes ministrijai tas laikam vienā brīdī ir apnicis un tā plānošanas reģioniem izsūtījusi vēstuli, ka tiem jāizvērtē maršrutu tīkla samazināšana katrā reģionā aptuveni par miljons kilometriem gadā.
Par konkrētiem maršrutiem runa gan vēl nav. Lai kaut ko samazinātu vai likvidētu, ir nepieciešams laiks. Tagad vērtējam, lai sapratu, ko darīt. Vēl ir pāragri skaļi kliegt un paziņot par drakonisku kādu konkrētu reisu slēgšanu.
Jāteic, ka dažos maršrutos dotācijas ir ļoti lielas, vienā otrā rentabilitāte ir tikai desmit procenti.
Pašreiz domājam, kā samazināt reisu skaitu nevis lauku maršrutos, bet gan pārsvarā uz Rīgu. Piemēram, maršrutā Liepāja–Jelgava–Rīga, jo tajā no Jelgavas uz Rīgu pasažieri praktiski nebrauc. Varētu arī samazināt reisus no Ventspils un Kuldīgas uz Rīgu. Savukārt maršrutā Liepāja–Nīcas, kurā šobrīd ir desmit reisi dienā, it kā divus varētu noņemt. Bet te jāskatās uz laikiem, lai starp reisiem nebūtu ļoti liela laika atstarpe. Principā man pašlaik nav atbildes, kurus reisus varētu noņemt.”
Pašvaldības un plānošanas reģioni iebilst pret maršrutu tīkla samazināšanu, bet viņu viedoklis varētu izrādīties kā saucēja balss tuksnesī.
Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš pauž: „Nekad laukos autobusu maršruti nebūs rentabli un nekad nebūs rentabla to pastāvēšana, taču jautājums ir - cik tad tālu mēs ejam visu „nogriežot”? Ja valsts politika tiek veidota tā, lai mēs iekļautos noliktajos budžeta rāmjos - tad slēdzam tos laukus vispār ciet un atstājam tikai Rīgu.
Pašvaldības ir gatavas pārskatīt savus maršrutus, bet ne tādos apjomos, kā prasīts „no augšas”. Plānošanas reģionu līmenī vienotā transporta kustības plānošana sevi nav attaisnojusi, jo finansējums pieaug tiem reģioniem, kur maršruti ir rentabli, bet tur, kur tie tādi nav - līdzekļi piešķirti netiek un tādējādi veidojas „tukšie caurumi””.
Autobusu atņemšana ir cilvēktiesību pārkāpšana
Vidzemes plānošanas reģiona viedokli Kasjauns.lv pauda tā sabiedrisko attiecību vadītāja Anita Āboliņa: „Jāatgādina, ka Satiksmes ministrijas izstrādātajā dokumentā „Transporta attīstības pamatnostādnes 2014.–2020. gadam” minēts, ka viens no rīcības virzieniem ir „nodrošināta iekšējā un ārējā sasniedzamība, un augstas kvalitātes mobilitātes iespējas visas valsts teritorijā, un, ka līdz 2020. gadam viena no prioritātēm būtu sabiedriskā transporta sistēmas sakārtošana, nodrošinot iespēju visiem iedzīvotājiem nokļūt izglītības iestādēs, ārstniecības iestādēs, darbavietās, valsts un pašvaldību institūcijās to normālajā darba laikā ar sabiedrisko transportu”.
Turpat arī teikts, ka ikvienam iedzīvotājam ir tiesības uz iespēju vismaz divas reizes dienā nokļūt līdz novada centram. Vidzemes plānošanas reģionā ir vietas, kur sabiedriskais transports kursē tikai divas reizes vai pat tikai vienu reizi nedēļā.
Transporta jomas eksperti secinājuši, ka elastīgas un ilgtspējīgas sabiedriskā transporta sistēmas trūkums ir būtisks elements, kas negatīvi ietekmē ikvienu vietējās teritorijas attīstības stratēģijas ieviešanas gaitu, jo tieši transports nodrošina teritorijas spēju būt konkurētspējīgai un integrētai valsts ekonomikā.
Pēdējā laika diskusijas par to, ka sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšana Latvijā reģionālajos maršrutos kļuvusi ārkārtīgi dārga un nes lielus zaudējumus, rosina meklēt jaunus un inovatīvus risinājumus, kā vienlaikus nodrošināt pilnvērtīgu pakalpojumu saņemšanu, neradot zaudējumus valsts budžetam. Taču pragmatiskie risinājumi likvidēt reisu skaitu, neizvērtējot, vai tie ir zaudējumu vai peļņu nesoši, ilgtermiņā var sniegt ne tikai milzīgu neapmierinātību attālināto teritoriju iedzīvotāju vidū, bet arī radīt ievērojamu rezonansi starptautiskajā telpā, aktualizējot jautājumus par cilvēktiesību neievērošanu un klaju labas pārvaldības principu pārkāpšanu.
Joprojām Latvijā, arī Vidzemē ir iedzīvotāji (sociāli mazāk aizsargātās iedzīvotāju grupas - pensionāri, maznodrošinātie, jaunās māmiņas un citi) arī attālinātajās lauku teritorijās, kuriem pārvietošanās iespēja ar sabiedrisko transportu līdz šim ir bijusi gandrīz vienīgā alternatīva. Brīdī, kad valsts pieņem lēmumu ievērojami samazināt sabiedriskā transporta maršrutu skaitu, tos pavisam atceļot, vai nodrošinot, ka reiss tiek izpildīts, piemēram, reizi nedēļā, tiek pārkāpti virkne starptautiskas un nacionālas nozīmes normatīvie akti, kas regulē ikviena iedzīvotāja tiesības uz brīvu pārvietošanos”.
Nedrīkst samazināt sabiedrisko transportu
Savukārt Rīgas plānošanas reģiona Sabiedriskā transporta nodaļas vadītāja Ligita Olante Kasjauns.lv sacīja: „Uzskatām - pirms veicam maršruta vai maršrutā atsevišķu reisu slēgšanu, nepieciešams izanalizēt katru no reisiem, iegūstot informāciju par pasažieru skaitu jeb plūsmu. Pirms sniegsim savu viedokli par iespējamām izmaiņām maršrutos, saskaņosim jautājumu ar pašvaldībām. Šobrīd redzam, ka optimizācija būtu iespējama atsevišķos maršrutos, samazinot reisu skaitu brīvdienās un arī posmos, kuros paralēli pasažieru pārvadājumi tiek veikti ar vilcienu. Ar šā gada janvāra mēnesi reisu skaita samazinājums brīvdienās ir veikts maršrutos Rīga-Salaspils un Rīga-Ķekava.
Autotransporta direkcija iesaka samazināt Rīgas plānošanas reģionā sabiedriskā transporta pārvadājumu apjomu par vairāk kā miljonu kilometru gadā. Domājam, ka tas nav īstenojams, ņemot vērā reģionā iedzīvotāju arvien pieaugušo skaitu.
Valsts bāzes budžeta finansējums programmā „Sabiedriskais transports” ir pietrūcis ne tikai šogad, bet arī iepriekšējos gados. Samazinoties pasažieru skaitam, samazinās pārvadātāju ieņēmumi, toties turpina pieaugt izmaksas, piemēram, šogad būtiski pieauga cena degvielai.
Vēlamies uzsvērt, ka valstij ir jānodrošina iedzīvotājiem pieejami sabiedriskā transporta pakalpojumi. Ir apdzīvotas vietas, kurās sabiedriskais transports ir vienīgā iespēja, kā iedzīvotājiem nokļūt uz darbavietām, ārstniecības iestādēm, izglītības iestādēm un pašvaldību institūcijām. Izmaiņas noteikti nevar tikt veiktas tajos maršrutos, kas nodrošina skolēnu pārvadājumus uz mācību iestādēm”.
Miljoniem lieli zaudējumi
Ik gadu valsts budžeta apakšprogrammā „Sabiedriskais transports” sabiedriskajam transportam tiek paredzēts mazāk nekā būtu nepieciešams. Piemēram, pērn dotācijām bija paredzēti 68 574 564 eiro, bet tika iztērēts par 11 151 857 eiro vairāk. Pirms mēneša valdība sabiedriskajam transportam atkal piešķīra „neparedzētu piešprici” – 4.24 miljonus eiro. Ja nekas nemainīsies līdzīga budžeta pārtērēšana būs arī šogad.
Autotransporta direkcijas pārstāve Zane Plone Kasjauns.lv pauda: „Pēdējo divu gadu laikā finansējums, kas piešķirts sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai, nav bijis atbilstošs tam, kāds sākotnēji tika pieprasīts. Katru gadu tiek sagatavotas prognozes par nepieciešamo valsts budžeta finansējumu pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai, tomēr ik gadu tiek piešķirts mazāks, sākotnējām prognozēm neatbilstošs budžeta līdzekļu apjoms. Līdzīga situācija izveidojusies arī šogad. Turklāt šajā gadā vēl būs nepieciešams papildu finansējums sakarā ar degvielas cenu pieaugumu un PVN. Samazinoties pasažieru skaitam, sarūk arī ieņēmumi, kā rezultātā ir vajadzīgs lielāks valsts budžeta finansējums.
Ņemot vērā minēto, ir jāveic virkni pasākumu, lai varētu iekļauties finansējumā, kas piešķirts šim gadam - 61,6 miljoniem eiro.
Autotransporta direkcija kopā ar pārvadātājiem pērn un 2016. gadā ir veikusi virkni pasākumu, lai samazinātu nepieciešamās izmaksas. Piemēram, virknē reģionālo maršrutu pasažieri šobrīd tiek vesti ar pasažieru plūsmai atbilstošas jeb mazākas ietilpības autobusiem, kas attiecīgi izmaksā lētāk, un šobrīd šādu transportlīdzekļu īpatsvars sasniedzis 27%; ir noslēgta autobusu tarifu vienādošana vietējās nozīmes maršrutos, kā rezultātā lielā daļā maršrutu ieņēmumi ir pieauguši, neskatoties uz pasažieru skaita kritumu. Tomēr ar veiktajiem pasākumiem nepietiek, lai varētu iekļauties finansējumā.
Lēmumu par maršrutu tīkla samazināšanu vai palielināšanu pieņem Sabiedriskā transporta padome. Nav tā, ka Sabiedriskā transporta padome vienā dienā nolemj to, kā un kādos maršrutos turpmāk visa gada garumā autobusi kursēs; šīs izmaiņas notiek regulāri, balstoties uz iedzīvotāju, pašvaldību, izglītības iestāžu ierosinājumiem un uz statistikas datiem par pārvadāto pasažieru skaitu, reisu pieprasījumu un tā tālāk. Katru gadu ir vairāki desmiti reisu, kas tiek gan atklāti, gan slēgti. Katru gadu no kopumā gandrīz 1100 reģionālo maršrutu izmaiņas tiek veiktas aptuveni 25% no tiem”.
Kurus reisus slēgs?
5. janvārī notika Sabiedriskā transporta padomes sēde, kurā tika panākta vienošanās, ka reģionālais maršrutu tīkls ir jāpārskata un ka turpmāk uzturēt to tieši tādā apjomā, kāds ir šobrīd, esošo resursu ietvaros nav iespējams. Pakāpeniski notiks grozījumi maršrutu tīklā. Konkrēti maršruti, kuri tiks slēgti vēl netika nosaukti, bet par tiem jau tika spriests. Vidzemnieki un zemgalieši, kuri visskaļāk protestē pret autobusu likvidēšanu pagaidām konkrētus maršrutus nenosauca.
Latgalē izmaiņas varētu skart 87 reisus 38 maršrutos - laika izmaiņas, reisu skaita samazināšana un slēgšana, saīsināšana un apvienošana. Piemēram, tiek spriests par četru maršruta Rīga-Daugavpils un sešu maršruta Līvānu stacija-Jaunsilavas reisu slēgšanu.
Kurzemē iesaka slēgt maršrutu Ventspils-Mazirbe, kur autobuss kursē tikai vasaras sezonā. Tāpat ieteikts slēgt maršrutu Talsi-Kuldīga, jo starp Kuldīgu un Talsiem autobusu satiksmi nodrošina arī maršruts Liepāja-Talsi. Ieteikts arī slēgt maršrutu Ventspils-Ugāle-Usma-Ugāle, tomēr Kurzemes plānošanas reģions pret to iebilst. "Šis maršruts ir garš - to varētu padarīt īsāku, bet nekādā gadījumā slēgt. Brīvdienās ieteikts samazināt reisu skaitu Liepājas-Ventspils autobusiem, kā arī reisu skaitu, kas no Rīgas kursē uz Kurzemes lielākajām pilsētām - Liepāju, Ventspili, Kuldīgu, Talsiem un Saldu.
Pierīgā jau no janvāra ir slēgts maršruts Rīga-Dubulti, bet maršrutā Rīga-Sloka samazināts reisu. Sestdienās samazināts reisu skaits maršrutā Rīga-Salaspils, bet brīvdienās maršrutā Rīga-Ķekava. Tāpat būtiski sarucis Tukuma un tā piepilsētas maršrutu skaits.
„Cilvēki laukos vairs neatgriezīsies...”
Pēdējo reizi vislielākais autobusu maršrutu slēgšanas bums notika gadu desmitu mijā, kad Latviju skāra ekonomiskā krīze. Laima no Kuldīgas novada Turlavas pagasta Kasjauns.lv teica: „Toreiz likvidēja autobusu, kas cilvēkiem deva iespēju vismaz trīs reizes nedēļā no Klosteres apkārtnes nokļūt Kuldīgā un atpakaļ – no rīta autobuss brauca uz Kuldīgu, bet pēcpusdienā atpakaļ. Tajā vienmēr bija kādi braucēji. Tagad jau kādus piecus gadus autobuss nekursē. Man līdz tuvākajai autobusa pieturai – seši kilometri, veikalam – pieci kilometri, dakteriem – padsmit kilometru. Ko lai cilvēks šajā Dieva pamestajā zemītē dara? Man kā vecam cilvēkam mašīnas nav, tādus gaisa gabalus izstaigāt neiespējami... Labi, ka vienreiz nedēļā vēl autoveikals!
Ne tikai skola, pasts un baznīca nodrošina pagasta dzīvi, bet arī autobuss. Kas noticis šajos piecos gados, kopš šo pagasta nostūri „atrāva” no civilizācijas? Katru gadu viena viensēta tiek pamesta un cilvēki tajā vairs neatgriezīsies.
