Kas apslēpts mūsu simbola iekšienē? Ieskats Brīvības pieminekļa īpašajā Goda telpā
Jau teju 82 gadus uz latviešu tautas likteni noraugās brīvības tēls – jauna sieviete Brīvības pieminekļa augšgalā. Gatavojoties valsts simtgades svētkiem, izmēros iespaidīgākais neatkarības simbols tika restaurēts, apkopts un pavisam nesen, 19. oktobrī, svinīgi atklāts. Ikdienā pieminekli var aplūkot katrs garāmgājējs, taču jau kopš 2011. gada tā pakājē aiz metāla durvīm ir ierīkota īpaša goda telpa, kurā valsts svētkos un citās latviešu tautai nozīmīgās dienās tiek ieaicināti godājamākie viesi.
Eposā “Mūžības skartie” ir kādas Aleksandra Čaka dzejas rindas, kuras ar savu nozīmi un skanējumu izceļas uz pārējo fona.
Tajās latviešu strēlnieku komandieris Jukums Vācietis Piņķu baznīcā mācītāja vietā lasa sprediķi pulka vīriem.
Salīdzinot savus kareivjus ar Kristu un skaidrojot tiem upurēšanās jēgu, viņš teic:
“No zemzemes jūsu tauta ceļas. Bet bez asinīm tai neuzcelties − Jūsu asinīm un jūsu kvēles: Tas ir zieds, kas viņas sirdi glabās, stiprums lielais, kas to kopā turēs vienmēr, mūžos.”
Eposs vēsta par laikiem, kad latviešu tautas neatkarība pastāvēja vien pašu strēlnieku un otrās atmodas latviešu sirdīs un prātos, nemaz nerunājot par brīvības simboliem.
Taču ejot garām Brīvības piemineklim, prātā bieži vien ienāk tieši šie vārdi.
Jo papildus skulptūrām un bareljefiem, kas vēsta par pagātni, pieminekļa tapšanas stāsts perfekti simbolizē tautas sīkstumu un spēju vienoties sevis, kā arī savas nākotnes radīšanai.
Kas slēpjas aiz Brīvības pieminekļa durvīm?
Gatavojoties Latvijas valsts simtgades svētkiem, izmēros iespaidīgākais neatkarības simbols - Brīvības piemineklis - tika apkopts un pavisam nesen, 19. oktobrī, ...
Svētvieta pilsētas centrā
Telpa aiz metāla durvīm nav tūrisma objekts. Tā nav paredzēta ikdienas apskatei, šeit netiek vesti tūristi.
“Brīvības pieminekļa Goda telpa ir vieta, kurā iekļūt var tikai un vienīgi ar atbilstošu motivāciju un speciālu, rakstisku iesniegumu Rīgas pieminekļu aģentūras direktoram,” skaidro Sabiedrisko pieminekļu nodaļas vadītāja Mārīte Šenberga.
Bieži vien aģentūra saņem un izvērtē šādus iesniegumus no skolām, darba kolektīviem un arī studentu korporācijām.
“Lūgumam iekļūt šajā telpā jābūt pamatotam. Tā var būt kāda valstij nozīmīga diena vai arī kāda īpaša privātpersonas vai kolektīva jubileja. Kopš 2011. gada Goda telpā ir pabijuši aptuveni 3000 viesu,” paskaidro Šenbergas kundze.
Īpašās vizītes tiek dokumentētas Brīvības pieminekļa Goda grāmatā. Šobrīd telpas centrā novietotā biezā grāmata ir jau otrā pēc skaita.
Tāpat kā pirmā arī šī pamazām tiek piepildīta ar laba vēlējumiem un cieņas apliecinājumiem Brīvības piemineklim un Latvijas valstij.
Pirmo ierakstu grāmatā 2011. gadā veica Rīgas domes pārstāvji, tostarp arī pilsētas mērs Nils Ušakovs.
Tomēr diplomāti un valsts varas struktūru pārstāvji nebūt nav Goda telpas biežākie viesi.
“Lielākoties šādas vizītes notiek valsts svētkos. Grāmatā ir eksprezidentu Valda Zatlera un Vairas Vīķes-Frebergas ieraksti. Saistībā ar iepriekšējiem Dziesmu un Deju svētkiem savus parakstus šeit atstāja arī tā laika valdība. Pirmo ierakstu šajā grāmatā veica tagadējās valdības pārstāvji un prezidents,” atklāj Šenbergas kundze.
Uzkopšana uzticēta diviem darbiniekiem
Aģentūras pārstāve skaidro, ka no Brīvības pieminekļa atklāšanas brīža līdz pat 2011. gadam, kad Goda telpa tika oficiāli atklāta, pieminekļa iekšiene bija paredzēta tikai un vienīgi tehniskajam personālam.
Taču arī šobrīd pie pieminekļa apkopšanas un uzturēšanas regulāri strādā divi štata darbinieki.
Apkopes darbi tiek veikti pirms un pēc Godasardzes, kā arī jebkurā citā laikā, ja rodas nepieciešamība.
“Viņi ne vien slauka un spodrina, bet arī kārto ziedus, sagatavo pieminekli svētku dienām, kad paredzēta ziedu un svecīšu nolikšana. Domāju, būsiet ievērojuši, ka šī vieta ir viena no sakoptākajām Rīgā. Par to rūpējas aģentūras cilvēki un vēlos teikt, ka, manuprāt, viņi savus pienākumus veic ļoti rūpīgi un ar vislielāko atbildības sajūtu,” piebilst Šenbergas kundze.
Starp dzelzsbetona mūriem
Aģentūras pārstāve skaidro, ka Goda telpas dizains ar nolūku veidots askētiski – atbilstot būvei, kas savos pamatos ir dzelzsbetona konstrukcija.
Pa kreisi no Goda grāmatas galda esošo sienu rotā būtiskākā informācija par brīvības simbolu: tas celts par latviešu tautas ziedotiem līdzekļiem, atklāts 1935. gada 18. novembrī. Tēlnieks: Kārlis Zāle (1888.-1942.), arhitekts: Ernests Štālbergs (1883.-1958.)
Virs šī teksta izvietots ekrāns, kurā, kā izstāsta Šenbergas kundze, iespējams noskatīties ar Brīvības pieminekli un tā tapšanu saistītu fotogrāfiju kolekciju.
Telpas labajā pusē uz sienas lasāmas latviešu dzejnieka un žurnālista Leonīda Breikša (1908.-1942.) vārsmas.
Centrā virs pieminekļa Goda grāmatas - līdzīgi kā brīvības tēla rokās - sienā iespiestas trīs zvaigznes.
Kāpiens Rīgas debesīs
Jāpiebilst, ka, lai arī pieminekļa iekšienē ir ievilkta elektrība, apkures šeit nav.
Oktobrī Goda telpā gaisa temperatūra vēl ir gana komfortabla, taču, raušoties augšup pa pieminekļa stāvajām metāla kāpnēm, kļūst ievērojami vēsāks.
Piepeši apkārt braucošo automašīnu vietā arvien skaļāks kļūst vējš un labi dzirdamas ir arī putnu balsis.
Tieši zem 9 metru garā no vara veidotā brīvības tēla šaurā telpā ierīkoti divi restoti lodziņi, pa kuriem skatam paveras visa Rīga.
Iepriekš dzirdētā čivināšana izrādās vien speciāla ierīce, kuras uzdevums ir atdarināt plēsīgo putnu balsis un tādējādi nosargāt brīvības tēla virsmu no putniem.
Portāls Kasjauns.lv izsaka dziļu pateicību Rīgas pieminekļu aģentūrai un Sabiedrisko pieminekļu nodaļas vadītājai Mārītei Šenbergai par to, ka arī mums tika ļauts pārkāpt šo durvju slieksnim, lai fotoreportāžas formātā izstāstītu lasītājiem par to, kas iekšienē.
