Proktologs saprot un palīdz

“To, par ko pacients kautrējas, es uztveru kā pašsaprotamu,” saka Dr. Mauriņa klīnikas ķirurģe proktoloģe Elīna Tauvēna. Ārste 2018. gadā absolvējusi Rīgas Stradiņa universitātes medicīnas fakultāti, 2023. gadā beigusi Rīgas Stradiņa universitātes Tālākizglītības fakultātes vispārējās ķirurģijas rezidentūru, specializējusies resnās un taisnās zarnas slimību diagnostikā, medikamentozā un ķirurģiskā ārstēšanā, hronisku aizcietējumu un fēču nesaturēšanas diagnostikā, kā arī apguvusi mazinvazīvas metodes hemoroidālās slimības un anālās gļotādas plīsumu, anālas fistulas u.c. proktoloģisku slimību ārstēšanā. Uz jautājumu par to, kādēļ izvēlējusies studēt medicīnu, Elīna atbild: “Doma par medicīnu radās tāpēc, ka man bija vēlme palīdzēt citiem, un savu iespaidu atstāja arī seriāls “Doktors Hauss”. Jau 14 gadu vecumā biju izdomājusi, ka iešu mācīties par ķirurgu. Vecmamma, kad es pateicu, ka studēšu medicīnu, sacīja – lūdzu, tikai ne ķirurģiju! Taču esmu spītīga un neatkāpos. Pamatstudiju laikā centos paskatīties arī uz citām nozarēm un saprast, vai mani tās saista vai nesaista, bet tomēr ķirurģiskās specialitātes bija tuvākas, man patīk darboties praktiski un redzēt tūlītēju rezultātu. Pie proktoloģijas, kura mani vienmēr ir interesējusi, nonācu, ilgi domājot un atsijājot pārējās specialitātes.” 

Atlaide proktologa vizītei Dr. Mauriņa klīnikā. Piesakies šeit!

- Ar kādām problēmām var vērsties pie proktologa?

-  Ja anālās atveres apvidū ir parādījušies kaut kādi veidojumi, diskomforts, nieze, asiņaini izdalījumi pēc vēdera izejas vai nesaistīti ar vēdera izeju. Pacientiem šķiet, ka pie visa vainīgi hemoroīdi, bet ne vienmēr tā tiešām ir.  Izplatīti ir taisnās zarnas gļotādas plīsumi jeb fisūras, kas tipiski rodas pēc cietākas vēdera izejas. Gļotāda ieplīst, sāk asiņot un, kad fisūra dzīst, parādās nieze un diskomforts, mēdz būt arī sāpes pēc vēdera izejas vai vēdera izejas laikā. Ja seko nākamie aizcietējumi, tad brūcīte atkārtoti ieplīst un dzīšanas process var būt krietni ilgāks. Ar laiku var veidoties ne vairs akūta, bet jau hroniska fisūra. Tā var arī sastrutot, var izveidoties papildu sastrutojumi dziļāk zemgļotādā, un no tiem var attīstīties fistulas – smaga komplikācija, kas ārstējama tikai ķirurģiski. Pacients pats to vizuāli noteikt nevar, fistulas diagnosticējam proktologa kabinetā. Par fistulu var liecināt arī papildu simptomātika – strutaini izdalījumi vai mitrošanās, kas nav saistīta tieši ar vēdera izeju, un tas ir noteikti jāpārbauda. Retos gadījumos pacienti atnāk pārbaudīties profilaktiski, lai paskatītos, vai starpenes, ānusa apvidū, taisnajā zarnā nav kādi aizdomīgi veidojumi vai citas problēmas. Mēs ar proktoskopu varam izmeklēt 10 cm dziļumā. Mēdz būt arī perianāli veidojumi, kas reizēm traucē vai nepatīk kosmētiski, piemēram, dzimumzīmītes vai papilomas. Piedāvājam tos likvidēt ar lāzeriekārtām, vajadzības gadījumā varam arī nosūtīt pie dermatologa.

- Kā notiek vizīte pie proktologa?

- Sākam ar sarunu par to, kādas ir sūdzības, pēc tam speciālā, pacientam ērtā proktologa apskates krēslā diskrēti veicam izmeklēšanu – apskati, iztaustīšanu un izmeklēšanu ar proktoskopu. Tā mēs redzam ādas un gļotādas izmaiņas, iekšējos hemoroīdus, anālo kanālu, ampulu u.c. Izmeklēšana neaizņem ilgu laiku, tā varbūt ir nepatīkama, bet nesāpīga.

- Jūs minējāt aizcietējumus. Mums bieži ir priekšstats, ka aizcietējums nozīmē ļoti retu vēdera izeju...

- Par aizcietējumiem nevar spriest pēc vēdera izejas biežuma. Ja vēdera izeja ir mīksta, tad tas nav aizcietējums, pat ja vēders iziet vienu reizi nedēļā. Un var būt aizcietējums, kaut gan vēders iziet trīsreiz dienā. To vairāk nosaka izkārnījumu konsistence, vai ir spiešanās, vai vēdera izeja ir apgrūtināta, vai ilgs laiks jāpavada tualetē.

- Kāpēc aizcietējumi rodas un kā tos novērst?

-Izplatītākais to cēlonis ir uzturs, ko lietojam. Mūsu platuma grādos ir grūtāk uzņemt šķiedrvielas, ziemā cilvēki mazāk iekļauj ēdienkartē augļus un dārzeņus. Populāri ir balto miltu izstrādājumi, ko mēs ļoti daudz patērējam, un tie veicina aizcietējumus. Vieglākais veids ir diētas maiņa, papildus lietojot uzturā ar šķiedrvielām bagātus produktus. Dažreiz arī aicinām samazināt balto miltu produktu īpatsvaru. Pacientiem, kuriem neizdodas mainīt uztura paradumus, mēs bieži iesakām uztura bagātinātājus, kas satur šķiedrvielas. Parasti sākumā cilvēki ir noskaņoti skeptiski, jo uztver tos kā zāles, un tad nākas skaidrot, ka tas ir vienkārši uztura bagātinātājs, kas dod šķiedrvielas un neizraisa pieradumu, tādēļ to var lietot ilgstoši, kaut vai visu mūžu, un tas organismam nāks tikai par labu. Izvēlamies variantu, kas pacientam pašam būtu vispieņemamākais pēc garšas un lietošanas veida.

Dr. Mauriņa klīnikas proktoloģijas nodaļas vadītāja ieteikumi profilaksei VIDEO.

- Vai drīkst turēties arī pie tautā populāriem un vecākās paaudzes iecienītiem līdzekļiem piemēram, linsēklām?

-Ja vairāk patīk linsēklas, ja tās darbojas un viss ir kārtībā, tad var turpināt tās lietot. Bet kopumā uz tādām metodēm, kā, piemēram, sēkliņas vai sennas tēja, raugos skeptiski, jo bieži vien vecāka gadagājuma cilvēkam aizcietējumi ir saistīti ar divertikulozi – resnās zarnas slimību, kad zarnas vājajās vietās veidojas tādi kā maisiņi vai kabatas – divertikuli, un, ja lieto sēkliņas, tās, papildus iesprūstot divertikulos, var izraisīt iekaisumu. Ja cilvēkam neizdodas mainīt savus uztura paradumus, es iesaku konsultēties ar dietologu vai uztura speciālistu, jo viņiem ir vairāk ideju, ko varētu lietas labā darīt.

- Viens no bieži dzirdētiem ieteikumiem aizcietējumu profilaksei ir – dzert daudz ūdens un vairāk kustēties. Vai arī jūs iesakāt šim padomam sekot?

- Ieteicamais šķidruma patēriņš atkarīgs no pacienta vecuma un citiem faktoriem. Kad tos pārrunājam, vispirms es noteikti jautāju, vai viņš spēj izdzert tādu daudzumu, vai kādreiz ir to varējis. Nevajag sevi piespiest ar varu obligāti izdzert, piemēram, divus litrus ūdens diennaktī, jo tad var krist otrā galējībā un nokļūt pie ģimenes ārsta ar sūdzībām par tūskām. Arī fiziskās aktivitātes jāizvēlas tādas, kas cilvēkam ir pa spēkam. Mazkustīgums var būt viens no aizcietējumu izraisītājiem, bet ja viss, ko mēs pacientam konsultācijā pateiksim, būs – ievērojiet diētu un kustieties, tad to var izlasīt gandrīz jebkurā žurnālā. Protams, ja cilvēks to dzird jau kuro reizi, varbūt tomēr ieklausīsies. Tas atkarīgs no paša. Nav obligāti jākrāj desmit tūkstoši soļu. Ja kāds, kurš visur brauc tikai ar mašīnu, pēkšņi sadomās noiet 10 000 soļu, tad pēc pirmās reizes viņš to nekad vairs neatkārtos.

- Vēl viena visai delikāta problēma, kas var sagādāt lielas ciešanas, ir fēču nesaturēšana. Kam tā raksturīga un vai varat palīdzēt?

- Nereti  tā ir jaunām sievietēm, lielākoties pēc dzemdībām, ja bijuši sarežģījumi, piemēram, veikti iegriezumi starpenes apvidū. Vīriešus šī problēma skar retāk.  Ir sievietes, kuras atnāk pāris mēnešus pēc dzemdībām, bet dažām paiet gads vai pat pieci, līdz tiek meklēta palīdzība. Sākotnēji cenšamies izvērtēt, kā anālais sfinkters strādā, cik izteiktas ir sūdzības. Diagnostikai nosūtām uz transrektālo 3D ultrasonogrāfiju, tālāk pacients vai nu nāk pie mums atpakaļ vai arī nosūtām pie kolēģiem, kuri specializējušies tieši nesaturēšanas ārstēšanā, kas ir ļoti specifiska. Jārēķinās, ka rezultāts nebūs ātri sasniedzams. Ja ir sfinktera pārrāvums, tad jāārstējas ķirurģiski stacionārā. Bet papildus mēs nosūtām pacientus pie fizioterapeita, kurš praktizē biofīdbeka metodi mazā iegurņa muskuļu stiprināšanai. Arī ķirurgs, kurš veiks operāciju, noteikti ieteiks šo metodi, jo tā ir iedarbīga, ja pacients ir līdzestīgs. Pozitīvi ir tas, ka pēdējos gados par fēču nesaturēšanu parādās informācija arī medijos, cilvēks to izlasa, saprot, ka viņš tāds nav viens, un aiziet pie speciālista.

Ja radušies papildu jautājumi, piesakies uz vizīti Dr. Mauriņa klīnikā, Jaunā Mežaparka ielā 4, Rīgā vai citās Latvijas pilsētās. Piesakies www.proktologija.lv vai pa tālruni 67 37 47 47.

Dr. Mauriņa klīnikas kods: 010000161.