Ēst vai neēst saldos ķiršus: ko par to saka uztura speciālisti?
foto: LETA
Saldie ķirši.
Esi vesels

Ēst vai neēst saldos ķiršus: ko par to saka uztura speciālisti?

"Ko Ārsti Tev Nestāsta"

Šajās ogās ir daudz cukura un arī bioaktīvo savienojumu, tāpēc salduma dēļ no saldajiem ķiršiem nevajadzētu atteikties.

Saldie ķirši ir ne vien gardas, bet arī uzturvielām bagātīgas ogas. Daudzi cilvēki pret tiem ir noskaņoti skeptiski cukuru dēļ (kas ir ļoti tuvs cukuru daudzumam, kāds ir vīnogās, – 15,4 g), taču tas nav vienīgais, ko vajadzētu pamanīt. Apskatot bioaktīvo vielu daudzveidību saldajos ķiršos, ir skaidrs, ka tie sniedz organismam daudz vērtīgu savienojumu. Vislielāko ievērību pelnījuši antioksidanti, jo lielā mērā tieši tie nodrošina šo ogu spēju uzlabot veselību. 

Pret artrītu un bezmiegu

Zinātnieki mudina iekļaut saldos ķiršus uzturā, lai samazinātu vēža risku. Laboratoriskajos pētījumos un pētījumos ar dzīvniekiem saldajos ķiršos esošie cianidīni samazināja atsevišķu vēža veidu risku un palīdzēja cīņā ar audzēja šūnām. Pētījumi ar cilvēkiem, kas apskatītu saldo ķiršu ietekmi uz vēzi, diemžēl nav.  

Tā kā ķiršos esošajiem antocianīniem un kvercetīnam piemīt spēja neitralizēt oksidatīvā stresa sekas, zinātnieki lēš, ka tie varētu palīdzēt arī samazināt diabēta risku. Pierādījumi liecina, ka antocianīni palīdz samazināt glikozes intoleranci un insulīna rezistenci, un saldie ķirši pieder pat pie ieteicamajiem našķiem cukura diabēta slimniekiem.

Ķiršu sastāvā esošais cianidīns un malvidīns pieder pie savienojumiem ar visizteiktāko pretiekaisuma iedarbību, tāpēc zinātnieki pēta saldo ķiršu potenciālu, dziedējot artrīta, podagras slimniekus un cilvēkus ar citām iekaisīgām hroniskām slimībām. Atsevišķi pētījumi, tostarp ar cilvēkiem, uzrāda labvēlīgu ietekmi uz iekaisumu marķieru un sāpju samazināšanu.

Ķirši ir viens no augu valsts produktiem, kas satur melatonīnu. Tie var palīdzēt uzlabot miega kvalitāti un samazināt diennakts ritma izjaukšanas sekas garajos pārlidojumos uz citām valstīm.
Flavonoīdi un procianidīnu savienojumi ir uzrādījuši spēju samazināt oksidatīvo stresu un bēta-amiloīdu veidošanos, tādējādi ķiršu ēšana varētu netieši kliedēt Alcheimera slimības risku. 

Cik daudz saldo ķiršu ēst?

Kādā pētījumā, kurā pieaugušajiem ik dienu tika doti 280 g saldo ķiršu, novēroja to spēju samazināt iekaisuma marķierus. 300 g ķiršu uzkodai noteikti nebūs par daudz, arī divas bļodiņas (līdz 600 g) ķiršu laikā var droši apēst. Ja sanācis notiesāt kilogramu saldo ķiršu, nekas trakāks par šķidru vēdera izeju nedraud, taču ikdienā uz kilogramu ķiršu nevajadzētu tēmēt.

Kā ar pesticīdiem?

Ķirši pieder pie augu valsts produktiem, kas saņem dāsnu devu pesticīdu. Līdzīgi kā ar citām ogām un augļiem, ja ķiršu laikā gribat tos ēst katru dienu un lielākā daudzumā, labāk dot priekšroku bioloģiski audzētajiem vai tādiem, kuru audzēšanā nav izmantoti (izmantoti mazāk) pesticīdi. 

Interesanti fakti

* Visvairāk antocianīnu ir ķiršos, kas novākti pašā gatavības stadijā. 3 Ja bijis daudz saules un karsts laiks, ķiršos ir lielāks bioaktīvo savienojumu daudzums. 
* Proporcionāli vairāk antioksidantu ir ķiršu miziņās, kas arī uzrāda augstāku antioksidantu aktivitāti. 
* Kādā pētījumā saldie ķirši antioksidantu aktivitātes ziņā pārspējuši mellenes, atstājot tās otrajā vietā. 
* Ja ķiršus saldē, samazinās antocianīnu un kopējais fenolu daudzums. Tos konservējot, liela daļa (gandrīz 50 %) paliek sīrupā, tāpēc vislabāk saldos ķiršus baudīt svaigus.
* Saldo ķiršu glikēmiskais indekss ir tikai 22. Salīdzinājumam – aprikozēm GI ir 57, vīnogām un persikiem – 46, mellenēm – 40.