"No komforta zonas būs jāizkāpj visiem!" LDDK piedāvā risinājumus ekonomikas izaugsmes veicināšanai
Iecere Saeimā debatēt par ekonomikas izaugsmes mērķiem un līdzekļiem tās nodrošināšanai ir vērtējama atzinīgi, taču jāfokusējas uz konkrētiem darbiem skaidri noteiktos termiņos, norāda Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK).
“LDDK uzskata, ka ir nepieciešams veikt tūlītējas izmaiņas vairākos tautsaimniecības attīstībai būtiskos virzienos. Lai panāktu nepieciešamo ekonomikas izrāvienu un Latvijas uzņēmējdarbības vides konkurētspēju, ir jāmaina darbaspēka nodokļu regulējums, jāgroza Darba likums un efektīvi jāpārvalda cilvēkkapitāla attīstība. Politiķiem, uzņēmējiem un sabiedrībai ir jānotic, ka varam sasniegt izvirzītos mērķus – no komforta zonas būs jāizkāpj visiem,” pauž LDDK prezidents Andris Bite.
Mērķis Latvijas ekonomikas apjomu divreiz palielināt līdz 2035.gadam nozīmē to, ka ikgadējam IKP pieaugumam faktiskajās cenās jābūt vidēji +6,2%. Ja noņem inflācijas ietekmi (kura būs 1,5-2% gadā), tad IKP izaugsmei šī mērķa sasniegšanai vajadzētu būt virs 4% gadā - tas ir pietiekami ambiciozs mērķis un tam būtu jāparedz noturīgas kvalitatīvas izmaiņas un pāreja uz augstāku pievienoto vērtību, vērš uzmanību LDDK.
Ekonomikas ministrijas informatīvais ziņojums "Par Latvijas ekonomikas attīstību" rada šaubas par tajā pausto pieņēmumu ekonomisko pamatotību un pasākumu ieviešanas reālo ietekmi uz plānoto IKP izaugsmes tempu. LDDK 60 lapu vietā gribētu redzēt arī konkrēti paveicamos 4-5 darbus 2024.gadā, lai padarītu Latvijas uzņēmējdarbības vidi konkurētspējīgāku un sasniegtu nospraustos mērķus. Virsrakstu līmenī daudzi LDDK būtiski jautājumi ir iekļauti ziņojumā, bet no informatīvā ziņojuma nav saprotams, kā un par kādu finansējumu tie tiks īstenoti.
LDDK piedāvā piecas prioritātes, ko ieviest nekavējoties.
Darbaspēka nodokļu konkurētspējas nodrošināšana salīdzinājumā ar Baltijas valstīm - aicinām samazināt darbaspēka nodokļu slogu līdz Baltijā konkurētspējīgam līmenim visos algu līmeņos, atceļot diferencēto ar IIN neapliekamo minimumu un aizstāt to ar fiksētu.
Cilvēkkapitāla pieprasījuma/piedāvājuma pārvaldības sistēmas izveides pabeigšana un ieviešana:
Nodrošināt līdz 2024.gada 15.augustam visu iesaistīto resoru un sociālo partneru saskaņotu plānu vienotas cilvēkkapitāla attīstības pārvaldības ieviešanai;
Līdz 2024.gada 31.decembrim izstrādāt vienotu pieaugušo izglītības mācību dalībnieku prasmju novērtēšanas pieeju un mentoringa atbalstu, nodrošinot mācību dalībnieku nokļūšanu pie konkrētiem darba devējiem;
Konkurētspēju veicinošas izmaiņas Darba likumā līdz 2024. gada 31. decembrim:
Nepieciešams nepilna summētā darba laika regulējums - lai novērstu atšķirīgas interpretācijas iespējas un lai panāktu tiesisko noteiktību, Darba likuma 134.pants jāpapildina ar tiesību normu par nepilnu summēto darba laiku, kas atļautu darbinieku nodarbināt, ņemot vērā nepieciešamību, saglabājot minimālās garantijas.
Jānosaka koplīgumu spēks laikā - Darba likuma 19.pantā ir jāparedz, ka koplīgums zaudē spēku gadu pēc koplīguma termiņa notecējuma, ja netiek noslēgts jauns koplīgums.
Jāparedz vienlīdzīgi noteikumi darbinieku atlaišanai pārkāpumu vai darbinieku skaita samazināšanas gadījumā - darba devējiem vēl joprojām jāsaskaņo arodbiedrības biedru atlaišana, piemēram, ja tie ir pieļāvuši pārkāpumus vai tiek samazināts darbinieku skaits. Nepieciešams svītrot Darba likuma 110. pantu, jo visiem darbiniekiem ir jābūt vienādai atlaišanas kārtībai.
Tāpat jāsamazina virsstundu darba samaksas apmērs visās tautsaimniecības nozarēs - Darba likuma 68.panta pirmajā daļā noteikt piemaksu par virsstundu darbu 50% apmērā (spēkā esošā 100% apmēra vietā) un trešajā daļā, ģenerālvienošanās gadījumā noteikt piemaksu par virsstundu darbu 20% apmērā (spēkā esošā 50% apmēra vietā)
Jāsamazina arī dīkstāves apmaksas apmērs - gadījumos, kad dīkstāve ilgst ilgāk par 5 darba dienām, jāparedz tiesības darba devējam dīkstāves apmēru noteikt 70% apmērā (esošā 100% apmēra vietā).
Veselības aprūpes jomā šogad ir nepieciešams straujāk virzīties ar tās digitalizācijas procesiem, lai ar datos balstītu pieeju varētu efektīvāk izmantot pieejamo finansējumu. Tāpat ir jāpārskata “A” darbnespējas lapu regulējums, lai tas būtu virzoša rakstura ar mērķi samērot visu iesaistīto pušu atbildības. LDDK ieskatā ir jānosaka, ka pirmās 3 slimības dienas netiek apmaksātas (līdzīgi kā Igaunijā), nākamās 5 dienas apmaksā darba devējs (70% apmērā), savukārt pārējās dienas apmaksā no valsts speciālā budžeta (80% apmērā).
Līdz gada beigām (vai attiecīgi norādītajam termiņam Regulās) nepieciešama "Gatavi mērķrādītājam 55" pakotnes ietvaros grozīto regulu normu pārņemšana noteiktajos termiņos, nav pieņemama papildu sankciju uzlikšana Latvijai un uzņēmumiem, laicīgas regulu nepārņemšanas dēļ. Attiecīgi, nepieciešamas atvērtas diskusijas ar nozarēm un pēc tam ar Eiropas Komisiju par nacionālo un nozaru mērķu noteikšanu un izpildi. Jau šobrīd saskatāms, ka ar Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā iekļautajām rīcībpolitikām nepietiks, lai sasniegtu Latvijai nospraustos enerģētikas un klimata mērķus, kas attiecīgi atsaucas arī uz Klimata likumā piedāvāto mērķu izpildi nozaru līmenī. Tā kā jau ir saskatāma Nacionālā enerģētikas un klimata plāna kavēšanās mērķu pārskatīšana, un diskusijas ir jāveic līdz gada vidum.
Darba grupas diskusijas par nodokļu politikas pamatnostādnēm 2024. – 2027. gadam notiek nu jau vairāk kā gadu, tāpēc LDDK sagaida, ka tuvākajā laikā tiks pieņemti drosmīgi lēmumi, kuru rezultātā samazinātos darbaspēka nodokļu slogs, pēc iespējas vienkāršojot sistēmu. LDDK piedāvā arī dažādus kompensējošos virzienus, lai palielinātu nodokļu maksātāju skaitu un budžeta ieņēmumus.
Jau ziņots, ka Saeimā 16. maijā norisināsies parlamentārās debates par valsts turpmākās ekonomiskās attīstības jautājumiem. Debates notiks EM izstrādātā informatīvā ziņojuma "Par Latvijas ekonomikas attīstību" izskatīšanā, kas notiks vienlaikus ar Finanšu ministrijas sagatavotā informatīvā ziņojuma "Latvijas Stabilitātes programma 2024.-2028.gadam" izskatīšanu.
EM piedāvāto stratēģiju papildinās un turpmāk ik gadus izskatīs no jauna, tai kļūstot arī par daļu no Valdības rīcības plāna, jaunā Nacionālā attīstības plāna, valsts budžeta un ES fondu atbalsta programmu plānošanas procesa.
EM ziņojumā "Par Latvijas ekonomikas attīstību" kā galvenais sasniedzamais rezultāts ir noteikta Latvijas ekonomikas apjoma dubultošana desmit gadu laikā, līdz 2035.gadam panākot Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) apjomu 83 miljardu eiro apmērā.
To plānots sasniegt, kāpinot Latvijas uzņēmumu produktivitāti no 60% no ES vidējā rādītāja 2023.gadā līdz ES vidējam līmenim 2035.gadā.
Kā svarīgs elements straujas izaugsmes panākšanai tiek izvirzīta inovāciju un jaunāko tehnoloģiju, tostarp mākslīgā intelekta, izmantošana, kā arī valsts izcilība zaļās ekonomikas, atjaunojamās enerģijas un bioekonomikas nozarēs.
