Lomās: J.Kolokoļņikovs, K.Špica, P.Maksimova, V.Pelka, K.Šapovalova, Ņ.Tarasovs, M.Poļiceimako. Jaunais, veiksmīgais reklāmas aģentūras direktors Saša ar savu dzīvi ir apmierināts, bet tad kādu rītu pie lepnā savrupnama durvīm viņš satiek 10 gadu veco Aļu, kura paziņo, ka esot viņa meita
Lomās: R.Kordrijs, N.Holts, T.Palmere, D.Franko, Dž.Malkovičs u.c. Pēc epidēmijas neparastais zombijs R satiek izdzīvojušo meiteni Džūliju un izglābj viņu no uzbrukuma. Meitene saprot, ka R nelīdzinās citiem staigājošajiem miroņiem. Starp viņiem veidojas īpašas attiecības, un R kļūst arvien cilvēcīgāks. Tas izraisa aizraujošus, romantiskus un bieži vien komiskus notikumus, kas sāk pārveidot arī pārējos zombijus
Lomās: A.Kaļagins, T.Nosova, T.Vedeņejeva, V.Gafts, O.Šklovskis, M.Kozakovs, A.Džigarhanjans, M.Ļubezņovs, T.Vasiļjeva, G.Orlova. Angļu dramaturga B.Tomasa lugas ekranizējums. Anglija XX gadsimta sākumā. Lai izvairītos no policistu vajāšanas, bezdarbnieks Babs, pārģērbies par sievieti, iekļūst bagātnieku mājā. Lai izvairītos no atmaskošanas, viņš ir spiests tēlot ekscentriskās Brazīlijas miljonāres Čārlijas tantes lomu
Lomās: Ņ.Kologrivijs, M.Jeršova, J.Kolokoļņikovs, R.Madjanovs. Kalēja dēls Jemeļja no āliņģa nejauši ar spaini izceļ burvju līdaku. Ierodoties mājās, Jemeļja uzzina, ka līdaka runā un ir gatava izpildīt jebkuras trīs vēlēšanās apmaiņā pret atbrīvošanu. Jemeļja pirmo vēlēšanos izsaka nepārdomāti, paziņojot, ka vēlas apskatīt pilsētu, bet nevēlas celties no krāsns. Līdaka panāk, ka krāsns kopā ar Jemeļju dodas uz pilsētu. Pa ceļam jauneklis izsaka otru vēlēšanos – lai ziemas vidū iestātos vasara. Līdaka to izpilda. Kad Jemeļjam uzbrūk laupītāji, viņš līdaku iemet upē. Līdaka pārvēršas meitenē Vasilisā, bet Jemeļja iedomājas trešo vēlēšanos – viņš vēlas apprecēt princesi Anfisu, cara Feofana meitu
Lomās: D.Peitels, H.Džekmens, S.Vīvere, Š.Kouplijs. Jebkurš bērns ienāk pasaulē ar potenciālu, un tāds ir arī Čapijs – apdāvināts, īpašs, īsts brīnums. Kā jebkuru citu bērnu arī Čapiju ietekmē viņam apkārt esošā vide – gan labā, gan sliktā veidā. Viņam būs jāpaļaujas uz savu sirdi un dvēseli, lai kļūtu par personību, taču ir kas tāds, kas atšķir Čapiju no citiem – viņš ir robots. Viņš ir pirmais robots pasaulē, kurš spēj domāt un just kā cilvēks. Viņa dzīvesstāsts uz visiem laikiem mainīs to, kā cilvēki uztver robotus un ko par tiem domā
Lomās: M.Šalajeva, J.Ciganovs, M.Sokova, N.Doncova, M.Konovalovs, I.Savočkins, M.Nikolajeva, N.Smirnova. Sešus gadus vecā Alise dzīvo kopā ar mammu un vecmāmiņu pie jūras un gaida atgriežamies tēti. Kad viņa saprot, ka mātei ir romāns ar jūrnieku, kurš īrē istabu viņu mājā, meitene kliedz: "Nodevēja, kaut tu nomirtu!" Alise aizdedzina māju, bet pēc saules aptumsuma pārstāj runāt. Viņa tiek nosūtīta uz garīgi atpalikušu bērnu skolu, kur Alise atklāj, ka viņai piemīt spēja piepildīt savas vēlmes, piemēram, likt āboliem nokrist no ābeles. Pieaugusi Alise vēlas doties prom, tāpēc izraisa viesuļvētru, kas iznīcina māju. Mamma, vecmāmiņa un Alise pārceļas dzīvot uz Maskavu..
Viņiem nebija nekā kopīga: Artjoms ir vienkāršs puisis no provinces, Ļera ir lielpilsētas meitene, kuras dzīvi izplānojuši vecāki. Banāla svētku romantika pārvēršas kvēlojošā kaislībā, kas salauž likteņus. Lai gan Ļera apprecas ar sava tēva draugu, bet Artjoms kļūst par vīru pavecai bagātniecei, vēlme būt kopā iznīcina visas barjeras
Sarežģīta un rūgta drāma par pamestu meiteni, kura mīl savu māti, bet nerod pretmīlu. Vientuļā sešus gadus vecā meitene dzīvo Krievijas nomalē un nekad nav redzējusi savu māti, kas atrodas cietumā. Kādu dienu parādījusies, lai drīz atkal dotos prom, māte meitenei iedod mazu, smieklīgu rotaļlietu – vilciņu. Šis vārds labāk varētu būt piemērots pašai meitenei, kura varētu izaugt par īstu vilku, ja ne bērna sirdī mītošā dziļā mīlestība pret māti. Māte atkal un atkal bēg no meitas, meklējot sevi, kādu citu mīlestību, mēģinot sakārtot savu personīgo dzīvi. Šis skrējiens ir nebeidzama atkārtotu kļūdu virkne..