Seksuālās minoritātes nosauc tiesību ierobežojumus, kas viņus neapmierina
Viendzimuma pāri saskaras ar virkni situāciju, kurās tiek ierobežotas tiesības sakārtot savas mantiskās un cita veida juridiskās attiecības, vēstulē tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam (VL-TB/LNNK) uzsver lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu (LGBT) un viņu draugu apvienība "Mozaīka".
Reaģējot uz Rasnača publiski izteikto viedokli par to, ka Latvijā nav problēmu ar mantisko tiesību sakārtošanu viendzimuma pāru vidū, "Mozaīka" apgalvo, ka vairāki normatīvi norāda uz pretējo.
"Mozaīka" Rasnaču aicina pārstāt ignorēt "procentuāli ne tik iespaidīgas, bet tomēr skaitliski ļoti nozīmīgas Latvijas sabiedrības daļas intereses".
"Mozaīka" uzsvērusi, ka LGBT skar problēmas, kas attiecas ne tikai uz mantiskajām attiecībām, bet arī rada nevienlīdzību, kas ir "acīmredzama viendzimuma pāru diskriminācija", turklāt nepastāv iespējas šo vienlīdzību novērst.
Biedrība uzsver, ka tas ir mīts, ka mantojuma tiesības iespējams sakārtot ar mantojuma līgumu vai testamentu. Piemēram, ja tiek noslēgts mantojuma līgums vai atstāts testaments, neatraidāmajiem mantiniekiem tos ir iespējams apstrīdēt un pretendēt uz neatņemamo mantojuma daļu. Neatņemamā mantojuma daļa ir puse no tās mantojuma daļas vērtības, ko mantinieks mantotu pēc likuma. Tātad viena dzimuma partneris var nesaņemt visu īpašumu, neskatoties uz to, kas rakstīts testamentā vai mantojuma līgumā. Tāpat partnerim nav tiesību apstrīdēt testamentu vai mantojuma līgumu, ja viņš tajā nav iekļauts, satraukta ir biedrība.
Tāpat, kārtojot īpašumu lietas, jāmaksā valsts nodevas, un personai, kura likuma izpratnē nav uzskatāma par ģimenes locekli, šīs nodevas ir augstākas nekā personai, kura par tādu uzskatāma, skaidroja "Mozaīka".
Biedrība norāda, ka viendzimuma partneriem neesot tiesību saņemt dāvanas no otra partnera, nemaksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli, ja dāvanas vērtība pārsniedz noteiktu summu vai dāvana nav paredzēta izglītības iegūšanai, vai medicīnisku pakalpojumu apmaksāšanai. Tas nozīmē, ka jebkurš dāvinājums no viena partnera otram viendzimuma pāriem partnerattiecību regulējuma neesamības dēļ izmaksā 24% no darījuma summas.
Viendzimuma partnerim nepienākoties arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumi, ja dzīvesbiedrs nestrādā. Tāpat, kā norāda biedrība, viendzimuma partnerim nereģistrētās attiecībās nav tiesību uz pabalstiem dzīvesbiedra nāves gadījumā.
Biedrību satrauc arī tas, ka administratīvajā procesā un civilprocesā viendzimuma partnerim nav tiesību atteikties liecināt pret dzīvesbiedru. Savukārt kriminālprocesā tikai radinieks var tikt atzīts par cietušo, ja sākotnējais cietušais ir miris. Tātad bez partnerattiecību regulējuma partnera nāves gadījumā viendzimuma partneris nevar tikt atzīts par cietušo.
Latvijā uzturēšanās atļauju saistībā ar ģimenes apvienošanu var saņemt tikai Latvijas pilsoņa, Latvijas nepilsoņa vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmuša ārzemnieka laulātais. Tas nozīmē, ka viena dzimuma partnerim, ja viņš ir ārzemnieks, bez partnerattiecību regulējuma vispār nav iespējas iegūt uzturēšanās atļauju Latvijā. Pārim nav iespēju būt kopā, izņemot, ja pāris pamet Latviju, norādīts vēstulē.
Biedrība vērš ministra uzmanību uz to, ka viendzimuma partnerim nav tiesību savā īrētajā dzīvojamajā telpā iemitināt dzīvesbiedru bez izīrētāja piekrišanas. Ja viens partneris īrē dzīvojamo telpu, bet izīrētājs nedod piekrišanu otra partnera iemitināšanai konkrētajā dzīvojamajā telpā, otram partnerim nav tiesiska pamata ne apmesties šajā dzīvojamajā telpā, ne deklarēt tajā savu dzīvesvietu. Vienīgais veids, kā risināt šo situāciju, ir partnerattiecību reģistrācija, jo tad izīrētāja piekrišana nebūtu nepieciešama, un pāris varētu apmesties vienā dzīvesvietā.
Viendzimuma partnerim nav iespējas adoptēt otra partnera bioloģiskos bērnus, un tādējādi pilnvērtīgi pildīt vecāka pienākumus un izmantot vecāka tiesības. Tādējādi netiek ņemts vērā fakts, ka bērnu audzina abi partneri, netiek ievērotas bērna labākās intereses - nav tiesiskas saiknes ar nebioloģisko vecāku, bērns nevar mantot no nebioloģiskā vecāka, kā arī nebioloģiskajam vecākam nav nekādu tiesību gadījumā, ja bioloģiskais vecāks ir gājis bojā vai ir saslimis, norāda "Mozaīka".
Biedrība uzsver, ka ir ierobežotas arī iespējas ceļot un pastāv virkne ierobežojumu gadījumos, ja, pārim ar bērniem atrodoties ārzemēs, notiek kāda neparedzēta situācija.
LETA / Foto: Ieva Čīka, LETA