Jurģis Liepnieks par ekonomikas saistību ar valsts drošību: "Mežoņiem bez siltās tualetes vēlme karot ir daudz lielāka"
Rakstnieks Jurģis Liepnieks uzsver - jo valsts ir bagātāka un tajā ir augstāks labklājības līmenis, jo tā mazāk rūpējas par savu drošību un militārajām spējām: "Mēs redzam pie kā tas ir novedis. Piemēram, Vācijai, kurai ir stiprākā ekonomika Eiropas Savienībā, nav nekādu militāro spēju. Vienkārši viņiem nekā nav!"
Pieņemts uzskatīt, ka valstī, kurā ir spēcīga ekonomika, arī ar drošības jautājumiem viss ir kārtībā. Tas taču liekas likumsakarīgi - ja valstij ir daudz naudas, tad līdzekļus jātērē aizsardzībai un drošībai, un otrādāk - ja ekonomika klibo uz visām četrām kājām, tad arī ar drošību ir problēmas. Bet, vai šie pieņēmumi vienmēr atbilst patiesībai? Tādēļ Lielais jautājums: "Kā ekonomika ietekmē valsts drošību?" To Jauns.lv jautāja rakstniekam Jurģim Liepniekam.
Viņš teic, ka it kā būtu pareizs pieņēmums - ja stiprāka ekonomika, tad arī ir labāks apbruņojums, labākas tehnoloģijas un militārās spējas. Bet tas ir tikai šķitums:
"Uzskatām, ka, jo ekonomika attīstīta augstākā līmenī, tad arī aizsardzības jomai būtu jābūt augstākai. Bet ne vienmēr tā ir, tas nemaz nav tik vienkārši. Paskatīsimies, piemēram, uz Ziemeļkoreju (kurai ekonomikas attīstība nav tā augstākā). Tai ir atomieroči, tā var baidīt visu pasauli..."
Visu nosaka nevis ekonomika, bet gan griba, uzsver Jurģis Liepnieks. Un taisni labklājības valstīs cilvēki nevēlas savu bagātību un dzīves kvalitāti atvēlēt jeb upurēt militārismam, aizsardzībai un karam: "Jūs vispār negribat karot! Piemēram, cilvēkiem, kuri izgājuši kafijas pauzē kādā Parīzes vai Madrides kafejnīcā, ideja par karošanu ar Krieviju liekas līdz absurdumam smieklīga. Kāda Krievija? Kāpēc mēs vispār par to runājam? Krievija taču negrib uzbrukt Francijai vai Spānijai. Mēs vienkārši negribam, karu! Tāpēc viņi pieprasa politiķiem beigt par to runāt."
Tāpēc jau arī visādi Trampa aicinājumi un runas atrod dzirdīgas ausis. Jo bagātāka un attīstītāka ir sabiedrība, jo dabiskāka ir tās vēlme nekarot. Par laimi, Vācija šobrīd mostas un tās aizsardzības budžets šogad sasniegs 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) - 18 miljardi eiro. Tas ir "astronomisks skaitlis" un jau ļoti nopietni cipari."
Savukārt tādiem mežoņiem un barbariem, kādi dzīvo mums kaimiņos, kuri dzīvo nabadzībā, miskastē un bez siltās tualetes, vēlme un gatavība doties karot ir daudz lielāka. "Var jautāt, kā Putins vispār var motivēt krievu karavīru un Krievijas sabiedrību šim karam, kur cilvēki mirst milzīgos apmēros, kas nav saprotams nevienai citai valstij? Kā tas vispār funkcionē, kā var bez vispārējas mobilizācijas nodrošināt pusmiljonu vai tuvu tam lielo armiju? Atbilde: nabadzība," saka Jurģis Liepnieks.
Kā Jurģis Liepnieks vērtē valsts ekonomisko stāvokli saistībā ar tās drošības un militārām spējām, skatieties Jauns.lv video.
Visas Lielā jautājuma diskusijas skaties šeit.
