Vai Putinu var piespiest samaksāt par Ukrainas rekonstrukciju?

Irpiņa un Buča ir kā Mežaparks vai Mārupe

Ukrainas sagrauto māju un pilsētu rekonstrukcija norit līdztekus karam. Apmeklējot Irpiņu un Buču 2022.gadā, tur varēja redzētu iznīcību un apjomīgus kara postījumus. Bija ārkārtīgi viegli iedomāties, ka tas nav noticis Ukrainā, bet gan pie mums, tepat Mārupē vai Mežaparkā. Pilsētā ir gan zema apbūve, gan parki ar priedēm, gan ierastās Padomju laikā celtās mājas. Kad sākās Krievijas iebrukums Ukrainā, daudzi nolēma pamest savus dzīvokļus Kijivā un ar ģimenēm doties uz Irpiņu, jo šķita – tā būs drošāk. Tomēr īstenojās pretējais scenārijs, padarot Irpiņu un Buču par vienu no šokējošākajiem vardarbības epicentriem šī kara laikā.

Iebraucot Irpiņā 2024.gada februārī, pat nevar pamanīt, ka zem jaunuzceltā tilta stāv tilts, kuru visi redzējām ziņu sižetos pirms diviem gadiem – uzspridzināts, lai Krievijas karaspēks nevarētu virzīties tālāk, bet pāri upei kājām to steigā šķērsoja vecāka gadagājuma cilvēki ar saviem mājdzīvniekiem. Ukrainas Parlamenta deputāte Kira Rudika nespēj valdīt asaras, atceroties, kā kopā ar simtiem brīvprātīgo pārveda ap 40 tūkstošiem šādu bēgļu.

Šobrīd Irpiņā un Bučā daudzas mājas uzceltas no jauna. Dažu vietā tiek plānoti memoriāli un pašlaik Ukrainā notiek plaša diskusija par to, kā atstāt kara šausmu liecības nākamajām paaudzēm un pieminēt zaudētos tuviniekus, cilvēkus otrreizēji netraumējot. Daudzi nekad neatgriezīsies šajās pilsētās pat tad, ja mājas būs atjaunotas - pārāk daudz ir bijis piedzīvots.

Kur dabūt naudu Ukrainas atbalstam?

ASV kongresā nauda Ukrainas atbalstam ir “iesprūdusi”, un ES ikgadējā atbalsta plāns 12.5 miljardu apmērā būs atbalsts, tomēr ne pietiekams. Starptautiskais Valūtas Fonds ziņo, ka Ukrainai nepieciešami 35 miljardi, lai noturētos.

Tas ir iemesls, kādēļ jādomā par alternatīviem finansējuma avotiem, turklāt tādiem, kas dod signālu Krievijai, ka tai būs jāmaksā par Ukrainas atjaunošanu.

Viens veids, kā iegūt finansējumu, ir aptuveni 300 miljardu eiro vērto Krievijas Centrālās bankas aktīvu konfiscēšana. Kā risinājumu to redz ASV, Lielbritānija, Japāna, Kanāda un īpaši ES (191 miljards eiro atrodas Euroclear, Beļģijā bāzētā globālā vērtspapīru uzņēmumā). Tikmēr ASV, Beļģija, Igaunija un Čehija ir pētījušas, kā izmantot konfiscēšanu nacionālā kontekstā. G7 valstu līderu debates ir vilkušās gan saistībā ar bažām par starptautisko tiesību normām, gan ar bažām par Krievijā glabātām ārvalstu rezervēm – vai tās tiks konfiscētas kā atbilde. Eiropas Centrālā banka ir brīdinājusi, ka šī darbība var apdraudēt investoru uzticību eiro, izraisot kapitāla aizplūšanu un nestabilitāti finanšu tirgos.

Vai Krievijas finanšu konfiskācija rada riskus?

Būtiski ir tas, ka starptautiskie investori nesaredz šādu rīcību kā patvaļīgu un riskantu, bet Krievijas atbildes pasākumi varētu radīt nemieru globālajos tirgos, ja Ķīna, Saūda Arābija un citas valstis lemtu, ka jāatsakās no investīcijām eirozonā. Eiro noturība kā rezerves valūta ir spēcīga, un, ja konfiscēšana notiktu vienlaicīgi visās G7 valstīs, tad eiro zaudēšanas risks būtu mazināts. Tādēļ būtu jāizmanto diplomātiskie kanāli, lai pārliecinātu citas valstis (īpaši Šveici) apvienoties ar G7.

Ir svarīgi atrast finansējuma avotus, kas prasītu pēc iespējas mazāk no nodokļu maksātāju kabatas. Beļģija (kurā atrodas lielākā daļa līdzekļu) ir ierosinājusi G7 valstīm izmantot Krievijas Centrālās bankas aktīvus kā nodrošinājumu, lai aizņemtos naudu Ukrainas atjaunošanai. Tas nozīmētu aizņemšanos pret Krievijas saistību maksāt reparācijas. Ja saistības netiek izpildītas obligāciju nobeiguma termiņā, tiktu konfiscēti Krievijas Centrālās bankas aktīvi. Tomēr arī šim ir juridiskas un ekonomiskas problēmas.

Nodokļi uzņēmumiem, kuri turpina strādāt Krievijā

Daudz vienkāršāka alternatīva līdzekļu piesaistei Ukrainai būtu piespiest Rietumu uzņēmumus, kas turpina darboties Krievijā, neraugoties uz sankcijām, maksāt par šo priekšrocību. Lai gan daži no pasaules lielākajiem uzņēmumiem ir pilnībā izgājuši no Krievijas tirgus, liela daļa ES un G7 valstu uzņēmumu ir saglabājuši pozīcijas Krievijā, lai "ievērotu" esošos līgumus. To aplikšana ar nodokļiem liktu tiem samaksāt par savu ieguldījumu Krievijas karā pret Ukrainu.

Ukrainiete Ivanna Voločija Eiropas Parlamentā

Latvijas nacionālajā interesēs ir Ukrainas uzvara karā un Ukrainas pilntiesīga uzņemšana Eiropas Savienībā un NATO. Tā ir Latvijas drošības atslēga. Lai to panāktu Kustība “Par!” aicina dot balsi Ukrainai Eiropā jau tagad. Tam ir gan simboliska, gan praktiska nozīme. Tāpēc Kustības “Par!” saraksta līdere šajās vēlēšanās ir ukraiņu eiropiete, Eiropas Savienības lietpratēja Ivanna Voločija. Ivannai Voločijai ir 15 gadu pieredze darbā ES institūcijās un viņa Eiropas Parlamentā pārstāvēs gan Latvijas, gan Ukrainas kopīgās intereses.

Pilnu Kustības “Par!” programmu Eiropas Parlamenta vēlēšanām lasiet www.kustibapar.lv

Politiskā reklāma. Politisko reklāmu apmaksā Kustība “Par!”