Kariņš: katrs Ukrainai piešķirtais eiro ir arī ieguldījums Latvijas drošībā
Katrs Ukrainai piešķirtais eiro ir arī eiro Latvijas drošībā, tādu viedokli pauda ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš (JV), runājot par ārpolitikas ziņojumu, par kuru janvārī notiks debates Saeimā.
Politiķis atzīmēja, ka ne tikai 2024.gadā, bet arī nākamajos gados starptautiskā politikā ir gaidāmi būtiski izaicinājumi. Pēc Kariņa paustā, ir jāapzinās, ka karš ir atgriezies Eiropā un militārs saspīlējums ir pieaudzis arī citviet pasaulē - Tuvajos Austrumos, Āfrikas Sāhelas reģionā, kā arī Āzijā, kur Ķīna aizvien izteiktāk demonstrē savu militāro spēku.
"Pasaule ir iebraukusi, ja tā var teikt, duļķainākos ūdeņos. Šādos apstākļos mēs vēlreiz skaidri apliecinām, ka mūsu ārpolitikas mērķis ir nodrošināt Latvijas neatkarību un suverenitāti arī nākotnē," sacīja ārlietu ministrs.
Viņš atzīmēja, ka jaunajā gadā apritēs 20 gadi kopš Latvija 2004.gadā kļuva par Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalsti. Pēc Kariņa paustā, aizvadīto gadu laikā Latvija ir kļuvusi par pilntiesīgu ES un NATO dalībvalsti, kas ir aktīvi iesaistījusies šo organizāciju lēmumu sagatavošanā un pieņemšanā.
"Mums ir jāturpina celt sava pašapziņa, ka mēs esam līdzvērtīgi partneri ES un NATO, ir jāturpina stiprināt mūsu loma abās organizācijās, un ir jāturpina ieguldīt aizsardzībā. Tas mums palīdzēs nodrošināt Latvijas suverenitāti un neatkarību," uzsvēra Kariņš.
Ārlietu ministrs pauda, ka sadarbībā ar NATO un ES mēs spēsim ilgtermiņā iegrožot Krieviju. Viņš uzsvēra, ka tam ir jābūt ne tikai Latvijas ārpolitikas mērķim. Tam ir jābūt arī NATO mērķim. Krievijas kara mašinērija neapstāsies, to var tikai apturēt. To patlaban dara ukraiņi, Tāpēc mūsu uzdevums ir turpināt visa veida atbalstu Ukrainai.
Viņš akcentēja, ka Latvija un Igaunija ir starp lielākajām Ukrainas atbalstītājām proporcionāli iekšzemes kopproduktam (IKP). Kariņš izteica pateicību Latvijas sabiedrībai un ikvienam iedzīvotājam, kurš turpina palīdzēt ukraiņiem, ziedojot naudu vai atbalstot Ukrainu citos veidos. Ministrs atgādināja, ka Baltijas valstis un Polija pirms kara un kara pirmajās dienās ir stingri iestājušās, ka Ukraina ir jāatbalsta ne tikai militāri, finansiāli un humāni, bet arī jāpieņem politisks lēmums par Ukrainas uzņemšanu ES un NATO.
ES dalībvalstu līderi 14.decembrī samitā Briselē vienojās sākt iestāšanās sarunas ar Ukrainu. Kariņa ieskatā, Latvijai ir jāpalīdz Ukrainai veikt reformas un jāsniedz palīdzīga roka visās jomās, kurās Ukraina ir gatava pieņemt palīdzību. Viņš arī pieminēja, ka Latvija nākamgad plāno koncentrēties uz sociālās infrastruktūras objektu atjaunošanu Čerņihivas apgabala rekonstrukcijas jomā.
Viļņā 11.jūlijā un 12.jūlijā notika NATO samits, kur tika paziņots, ka Ukraina varētu pievienoties aliansei, kad "sabiedrotie tam piekritīs un būs izpildīti nosacījumi". Kariņš uzsvēra, ka lēmums par Ukrainas tuvināšanos NATO ir pieņemts, tagad ir jāstrādā pie šī lēmuma īstenošanas.
"Mums ir jāpalīdz Ukrainai, lai tā būtu spējīga iestāties NATO. Mums ir jāpanāk, ka tad, kad karš beidzas, Ukraina ir gatava kļūt par alianses dalībvalsti," pauda ārlietu ministrs.
Viņš skaidroja, ka ārpolitikā Latvija turpinās gan NATO, gan ES strādāt vairākos virzienos, uzstājot uz Krievijas iegrožošanu ilgtermiņā. Tāpat iecerēts vairāk pievērsties attiecību veidošanai ar līdzīgi domājošām valstīm pasaulē, ņemot vērā arī to, ka Latvija ir oficiāli uzsākusi kampaņu dalībai ANO Drošības padomes vēlēšanās 2025.gadā laika posmam no 2026. līdz 2027.gadam.
"Mums tas ir svarīgi, lai gūtu atbalstu Ukrainai un iegrožotu Krieviju. Globālajos dienvidos Krievijas naratīvs diemžēl ir plaši izplatīts. Kamēr Eiropa paļāvās uz to, ka miers būs mūžīgs, Krievija ir mērķtiecīgi plānojusi un vairojusi ietekmi," atzina ārlietu ministrs, kā piemēru minot Krievijas algotņu grupējuma "Vagner" aktīvo darbību Āfrikā.
Rezumējot ārpolitikas ziņojumā pausto, ministrs uzsvēra, ka Latvija ir konsekventi rīkojusies, lai nodrošinātu valstī mieru un stabilitāti. Šis uzdevums ir jāturpina arī tālāk, lai situācija Latvijā nemainītos.
