Kariņš apskata NATO munīcijas ražotni Zemgales mežos
Latvijas Ministru prezidenta pirmā reakcija, izkāpjot no mašīnas netālu no SIA «Vairog EU» ballistiskās laboratorijas, bija joks par to, ka ...
Kariņš apskata NATO munīcijas ražotni Zemgales mežos
Latvijas Ministru prezidenta pirmā reakcija, izkāpjot no mašīnas netālu no SIA «Vairog EU» ballistiskās laboratorijas, bija joks par to, ka esot zināms uztraukums, ka viņu ieveduši meža vidū. Tomēr tieši Iecavas pagasta Zālītes mežos uzņēmums «Vairog EU» ieguldījis vairāk nekā miljonu eiro, vēsta Bauskas dzīve.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ceturtdien, 8. jūnijā, apmeklēja militārās industrijas uzņēmuma «Vairog EU» munīcijas ražotni un ballistikas testēšanas laboratoriju. Augsto viesi sagaidīja SIA «Vairog EU» valdes loceklis Juris Viktors Ozols, finanšu direktors Juris Užulis un juriste Marika Rozīte. Mērķis bija ne tikai parādīt paveikto, kam jāstiprina Nacionālo bruņoto spēku iespējas, bet arī pastāstīt par problēmām nozares finansējumā.
Galvenais jaunums bija iekārtotā un aprīkotā ballistiskā laboratorija. Tās izveidē ieguldīts vairāk nekā miljons eiro. Šautuves testa koridora garums Zālītes mežā – vairāk nekā 300 metri. Munīcijas pārbaude notiek pēc NATO standartiem. «Nekas liels no malas neizskatās, bet tehnoloģijas šeit ir fenomenālas,» tā J. V. Ozols. Viņš stāstīja, ka plāno attīstīt arī sprāgstvielu ražošanu.
Uzņēmēji atklāj, ka meklēja šādu vietu divus gadus. «Sākām kā mašīnbūves firma un pārgājām uz munīcijas ražošanu. Sapratām, ka nevar ražot bez infrastruktūras, un attiecīgi šajā jomā ieguldījām vairākus miljonus eiro. Bijušās padomjlaika armijas bāzes teritorijā iegādāta zeme – seši hektāri, pamatā laboratorijas vajadzībām, un 15 hektāri glabāšanas bunkuriem,» stāsta J. V. Ozols.
«No pirmās dienās sapratu, ka vajag savu laboratoriju, lai pierādītu kvalitāti ar datiem. Jāpierāda, ka tiešām zinām, ko darām. Varam garantēt, ka tas, ko nododam bruņotajiem spēkiem, ir izgājis cauri visiem testiem,» skaidro Juris Viktors Ozols.
Šogad nodots pirmais miljons patronu kaujas munīcijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. «Šādas ražotnes ir nepieciešamas, lai nesanāk kā Covid-19 laikā, kad maskas vajadzēja, bet Latvijā tās neražoja, lai tāpat nebūtu ar munīciju. Tāpēc esam sākuši tādu ražošanu,» teic J. V. Ozols.
Viena no galvenajām problēmām, par ko runā firmas īpašnieki, – problēma ar finansējuma piesaisti. «Ieguldīts ir tas, ko esam nopelnījuši kā militāro iekārtu ražotāji sadarbībā ar ASV biznesu,» atzīst J. Užulis. J. V. Ozols uzsver, ka bankas pašlaik neatbalsta kredītus militārajai jomai. «Bankas vienkārši aizies ar savu kapitālu. Toties mēs esam savu naudu ieguldījuši šajās iekārtās un infrastruktūrā,» uzsvēra uzņēmējs.
Viņš skaidro, ka šeit izvēlēta cita stratēģija nekā Lietuvā, kur ir liels uzņēmums, bet bez pārvietojamām iekārtām. «Mūsu nostāja ir citādāka – mēs gribam būt mobili. Tā ir mūsu un valsts interese. Cilvēkstundas iznāk dārgāk, bet drošība ir lielāka. Pirmajā kara dienā šī ēka vairs nestāvēs. Nav daudz militāro mērķu Latvijā, un šis ir viens no tiem. Pirms kaut kas notiek, mums ir jābūt ārā no šīm telpām. Tas ir ņemts vērā, un pēc tā rīkojamies, pēc tā darbojamies,» skaidroja J. V. Ozols. Viņš pauda, ka valstij ir jāatbalsta savas ieroču ražotnes, – arī citas valstis darbojas tāpat.
enerģiju tam veltī. Tas ir virziens, ko absolūti atbalstu kā politiķis. Mēs ieguldīsim mūsu aizsardzībā, par to nav runa, bet visgudrāk būtu vienlaikus ieguldīt arī mūsu ekonomikā. Mēs nevaram no nulles pēkšņi visu, bet soli pa solim varam darīt. Zinu, ka, iegādājoties somu bruņumašīnas, nosacījums bija, ka trešo daļu no visa Latvijā saražo un komplektē. Tas ir svarīgi nākotnes drošībai, jo mēs spēsim šīs mašīnas Latvijā remontēt, mums nebūs tās jāsūta prom karadarbības gadījumā. Aizsardzības ministrija ir procesā, parakstot līgumu par vairākām ieroču sistēmām, un viens no uzstādījumiem ir tāds, ka daļa ienāk mūsu ekonomikā,» pauda K. Kariņš.
Viņš augstu novērtēja gan redzēto, gan uzņēmēju pieredzi. «Priecājos, cik profesionālā līmenī šeit viss ir sakārtots. Jāatzīst, ka esmu viens no cilvēkiem, kas nesaprata, kā top patronas, un priekšstats tagad ir pavisam citāds, jo tā ir smalka zinātne. Iespaido arī tas, cik liels uzsvars tiek likts uz kvalitāti,» vērtēja ministru prezidents.
Viņš uzsvēra, ka darbība šajā jomā turpināsies, valdība turpinās ieguldīt aizsardzībā un drošībā, tādēļ ir būtiski sekmēt militārās industrijas attīstību Latvijā. «Viss, ko Latvijā ražo no aizsardzības viedokļa, palielina drošību, jo neesam atkarīgi no piegādēm no citām valstīm,» savu viedokli pauda K. Kariņš.
