Latvijas labākie skolēni pārsteidz ar zināšanām par govīm un zombijiem

Mācībspēkus skolēnu padarītais pārsteidzis gan ar kvalitāti, gan izdomu. Izpētīts lidmašīnu trokšņa piesārņojums Jaunmārupē un Skultē, noskaidrots, kā krīt lietussargi un jauniešus ietekmē marihuāna, sniegti praktiski padomi par vēja tuneļa izgatavošanu mājās.

Viesītes vidusskolas 12. klases skolniece Amanda Kļaviņa savā pētījumā apvienojusi patīkamo ar lietderīgo – pētot mūziku, kas ir sirdslieta, uzlabojusi arī vecāku piensaimniecības produktivitāti. Tēma – mūzikas ietekme uz govju izslaukumu.

“Skolotāji bija diezgan izbrīnīti par manu izvēli, taču bija ieinteresēti par to, kādi būs pētījuma rezultāti,” stāsta Amanda. Izrādās, govīm patiešām ir muzikālā gaume. Aptuveni 20 stundas diennaktī Zeldai, Nertai un Dūdai atskaņota populārā instrumentālās mūzikas izpildītāja Ričarda Klaidermana mūzika – melodiski un nomierinoši skaņdarbi.

Salīdzinot 2012. un 2013. gada oktobri un novembri, secināts, ka divām no trim eksperimenta govīm izslaukums pieaudzis par 0,3 litriem dienā. “Tas nav daudz, taču, ja saimniecība ir liela, tad tas ir pietiekami, jo tur katri 100 mililitri ir no svara,” uzskata pētniece.

Vairāk mūzikas, veselīgāks piens

Turklāt atklājies, ka mūzikas vibrācijas veicina ne tikai kvantitāti, bet arī kvalitāti. Laikā, kad atskaņots Klaidermans, somatisko šūnu skaits pienā būtiski samazinājies, un tas liecinot par labu govju veselību.

“Mana pētījuma laikā nebija citu izmaiņu govju ikdienā un kopšanā, tāpēc varu droši apgalvot, ka pozitīvā ietekme ir saistīta ar mūzikas klausīšanos,” uzsver Amanda. Viņas atklājumi augstu novērtēti arī citviet Latvijā. Jauniete veiksmīgi piedalījusies vairākās konferencēs un, pateicoties savam darbam, izpelnījusies valsts budžeta vietu Latvijas Lauksaimniecības universitātē.

Matemātika apgāž šausmu seriālus

Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolnieks Rūdolfs Treilis valsts līmenī aizstāvējis paša izveidoto zombiju apokalipses matemātisko modeli.

“Zombijiem ir īpaša vieta mūsdienu popkultūrā – atsauces uz tiem varam redzēt vairākos TV seriālos, filmās, kā arī grāmatās, piemēram, Mērijas Šellijas „Frankenšteinā”,” tēmas izvēli skaidro pats autors. “Es vēlējos izpētīt, kā slimība, kura atbilstu Holivudas piedāvātajam modelim, uzvestos zem matemātiskas analīzes, kā arī salīdzināt savus rezultātus ar to, kas redzams uz kino ekrāniem.”

Salīdzinot iegūtos matemātiskos modeļus ar Holivudā izfantazēto, Rūdolfs secinājis: “Zombiji sākotnēji skaitā ļoti strauji pieaugtu, taču pēc kāda laika sasniegtu piesātinājuma vērtību, gluži tāpat kā lapsas, kas medī trušus.”

Izrādās, ka saskaņā ar matemātisko modeli fantastikas seriālos attēlotā situācija, kurā cilvēce ilgstoši cīnās ar zombijiem, būtu nestabila un īslaicīga, jo vai nu staigājošie miroņi, vai arī cilvēki tiktu pilnībā iznīcināti.

Zāles nelīdzēs

Vakcīnas vai citi medikamenti, kas filmās bieži piedāvātas kā zombiju problēmas atrisinājums, Rūdolfa modelī ir neefektīvas. “Gluži vienkārši nebūtu pietiekamas cilvēku populācijas, kas varētu tās iznēsāt tiem, kam tās nepieciešamas. Tās situāciju, protams, uzlabotu, bet fundamentāli nebūtu glābiņš,” pārliecinoši apgalvo pētnieks.

Kaut gan darbs acīm redzami vairāk domāts kā joks, tajā izmantotās matemātiskās metodes liek ieplest acis. Biezais pētījums ir pilns ar talantīgā jaunā matemātiķa domājumiem, aprēķiniem un secinājumiem. Rūdolfs uzsver, ka šādas formulas izmanto reālu slimību (Ebolas vīruss, tuberkuloze u. c.) izplatības modelēšanā. Gan skolotājai, gan darba recenzentam ideja ļoti patikusi, jo ir neparasta, taču matemātiski labi definēta un ar iespaidīgu sarežģītības pakāpi.

Patiesība par līdakām un pangasijām

Daži darbi pārsteidz ar savu nopietnību. Rīgas Lietuviešu vidusskolas skolniece Elīna Evelīna Puķīte, piemēram, atklājusi ko ļoti pārsteidzošu Latvijā nopērkamajās zivīs. Latvijas Universitātes Atomfizikas un spektroskopijas institūta laboratorijā viņa izmērījusi bīstamas indes – dzīvsudraba – līmeni zivīs.

“Pētījumā secināju, ka lielāka dzīvsudraba koncentrācija ir plēsīgajās zivīs, piemēram, Latvijas līdakās. Lielākajā daļā pētīto zivju tomēr ir zems dzīvsudraba koncentrācijas līmenis, kas nozīmē, ka tās var droši lietot uzturā,” teic Elīna.

Pašmāju ezeru līdakās novērotā dzīvsudraba koncentrācija ir ļoti tuvu pieļaujamajai robežai. Latvijā atļautā šīs vielas norma ir 0,5 mikrogrami uz gramu, un līdakās šī koncentrācija sasniedz pat 0,48 mikrogramus.

Īpaši izbrīna atklājums, ka niecīgs dzīvsudraba daudzums sastopams par kaitīgām izslavētajās Vjetnamas pangasijās. Kaut gan lasīts, ka šajos samos, lai tie labāk augtu, injicē ķīniešu grūtnieču urīnu, turklāt šīs zivis audzē piesārņotajā Mekongas upē, dzīvsudraba daudzums pangasijās ir niecīgs, knapi pārsniedzot nulles atzīmi. Elīnas darbs novērtēts kā trešais labākais ķīmijā valstī.

Edvīns Rakickis, „Kas Jauns Avīze” / Foto: Vida Press, no Amandas Kļaviņas arhīva