Masveidā likvidē "krievu" sabiedriskās organizācijas
“Latvijas Vēstnesī” publicēta vesela rinda sludinājumu par agrāk aktīvu Latvijas krievu sabiedrisko organizāciju pašlikvidāciju. To vidū ir “Latvijas krievu biedrību asociācija”, “Krievijas pilsoņu biedrība Latvijā”, “Krievu nacionālā izglītība Latvijā”, Latvijas krievu juristu asociācija”, “Latvijas krievu nacionālās kultūras autonomija”, “Krievu valodas aizsardzības centrs”, “Latvijas krievu skolotāju biedrība” un “Latvijas Slāvu rakstības un kultūras biedrība”. Visas šīs biedrības likumā noteiktajā kārtībā ir paziņojušas par darbības izbeigšanu un aicina trīs mēnešu laikā pieteikties iespējamos kreditorus.
Kā izdevās noskaidrot portālam Jauns.lv, visu šo biedrību ar tik dažādiem nosaukumiem likvidāciju ir pieteicis viens cilvēks – 1951. gadā dzimušais Mihails Gavrilovs, kurš savulaik arī ir bijis to dibinātājs.
Sazvanīts, viņš atzina, ka patiešām nolēmis likvidēt visas šīs biedrības, jo nav vairs cilvēku, kas tajās gribētu aktīvi darboties. “Esmu nolēmis doties pensijā un par pensionāriem kļuvuši arī daudzi mani bijušie domubiedri. Daudzi arī aizbraukuši prom, bet jaunajiem vairs intereses par to nav,” saka Gavrilovs. No sīkākiem komentāriem viņš atturējās.
Iespējams gan, ka šādai likvidācijai ir arī visai prozaisks iemesls, jo tas sakritis arī ar laiku, kad Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu rezultātā pie varas ir nākuši nacionālie spēki un šādām biedrībām vairs nenākas cerēt uz iespējamu pašvaldības atbalstu.
Gavrilovs, pēc izglītības ekonomists un bijušais Latvijas Universitātes politekonomijas pasniedzējs, savulaik ir bijis Latvijas Republikas Augstākās padomes deputāts un bija to deputātu skaitā, kuri nobalsoja pret Latvijas neatkarību. Viņš vēlāk iesaistījās partijā “Līdztiesība” un kļuva par frakcijas vadītāja Sergeja Dīmaņa vietnieku.
Pēc deputāta pilnvaru beigām Gavrilovs naturalizācijas kārtībā ir ieguvis Latvijas pilsonību, bijis arī “Krievu partijas” priekšsēdētājs un ļoti aktīvi piedalījās cīņās pret skolu reformu 2003. Un 2004. gados, un pat saplēsās ar tā laika partijas “Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā” līderi Tatjanu Ždanoku, uzskatot, ka viņa ir pārāk mērena savās darbībās. Bijis ļoti aktīvs krievu tiesību aizstāvis un bijis arī Rīgas domes deputāts - piemēram, tikai 2007. gadā veselas trīs reizes par Rīgas domes naudu ir devies komandējumos uz Krieviju, lai piedalītos dažādos pasākumos, tostarp arī Pasaules krievu tautas sapulcē.
Pēdējā laikā darbojies partijā “Gods kalpot Rīgai”, vēl 2018. gadā partijas kongresā viņu ievēlēja valdē un viņš kļuva arī par Rīgas domes deputātu. Pēdējās Rīgas domes vēlēšanās viņš vairs nepiedalījās.
