Par inflāciju, kuras nav: iegūti dati par pirmo "pilno" koronvīrusa krīzes mēnesi un "tie ir ļoti interesanti"

Mēneša laikā cenas samazinājās par 0,5%. Jau maija datos redzēsim deflāciju, kas turpināsies līdz nākamā gada sākumam, bet šogad vidējās cenu izmaiņas būs nulle. Igaunijā deflācija jau ir sākusies, tur cenas gada griezumā samazinājās par 0,8%. 

Pandēmijas ietekme uz cenu līmeni izpaužas trīs galvenajos virzienos — krīzes ietekme uz izejvielu cenām, uz vispārējo cenu līmeni tirdzniecības partnervalstīs, kā arī uz darba tirgu un konkurenci Latvijā. Tās radītais vēsums izplatās ekonomikā. 

Par izejvielu cenām viss ir skaidrs. S&P GSCI globālais izejvielu cenu indekss ir zemākajā līmenī kopš 2004. gada sākuma. British Petroleum vadītājs ir tikko izteicis pieļāvumu, kā pēc koronvīrusa krīzes naftas patēriņš nekad vairs neatgriezīsies iepriekšējā līmenī.

Nākotnes darījumi paredz, ka iepriekšējam cenu līmenim nafta tuvosies ļoti pakāpeniski, nākamgad vidēji tā maksās 37 dolārus, bet 2022. gadā — 41 dolāru.  

Ekonomisti un finanšu tirgu dalībnieki paredz, ka vidējais cenu pieaugums bagātajās valstīs ilgu laiku būs ļoti vājš, nākotnes skatījums dažos mēnešos ir strauji mainījies. Bloomberg aptaujāto banku prognozes par inflāciju eirozonā šogad kopš februāra ir noplakušas no 1,2% līdz 0,5%, bet par inflāciju ASV — no 2% līdz 1%. Finanšu tirgi paredz, ka inflācija Vācijā nākamajos 10 gados vidēji būs tikai ap 0,5%, bet Itālijā pat tikai 0,3%. 

Imports vairāk ietekmē preču cenas, tāpēc likumsakarīgi, ka tās aprīlī gada griezumā samazinājās par 0,8%, mēneša laikā sarūkot par 0,7%. Nepārtikas cenas samazinājās par 3,5%, kas ir krasākais kritums kopš 2016. gada maija. Degviela aprīlī bija tieši par 20% lētāka nekā pirms gada. 

Ja preču cenās pandēmijas ietekme jau galvenokārt ir izpaudusies, tad pakalpojumu cenās tā tikai kļūst jūtama, to virzīs Latvijas ekonomikas iekšējie procesi. Ir nozares un uzņēmumi, kuriem pats ļaunākais jau ir aiz muguras, maijs sabiedriskajā ēdināšanā noteikti būs labāks nekā aprīlis, skats nākotnē kļūst gaišāks arī tirgotājiem.

Mobilo telefonu lietošanas dati liecina, ka kopš aprīļa sākuma cilvēku aktivitāte jau ir krasi pieaugusi. Taču vēl ilgāku laiku šo nozaru uzņēmumi cietīs no nepietiekama pieprasījuma. Būs nozares, kurās būs cīņa pa izdzīvošanu, tai skaitā ar cenu karu palīdzību. Ir sektori, kuros pieprasījums ir audzis, attiecīgi arī cenas var būt augstākas.

Spilgts piemērs, kā pieprasījuma sabrukums ir izraisījis cenu kritumu, ir viesnīcu cenu samazināšanās aprīlī par 13% pret pērno aprīli. 

Lielās recesijas laikā krīzes ietekme uz cenu līmeni bija viegli saprotama. Piedāvājuma pusē viss bija daudzmaz kārtībā, cieta pieprasījums. Šoreiz ir cietuši abi. Piesardzības un/vai valsts ierobežojumu dēļ cilvēki mazāk iet uz restorāniem un veikaliem. Vienlaikus samazinājusies daudzu uzņēmumu spēja sniegt pakalpojumus, vietām epidēmijas dēļ traucēta ražošana.

Taču kopumā krīzes lejupvērstā ietekme uz cenām ir daudz spēcīgāka. Jau aprīlī pakalpojumu cenu gada inflācija bija zemākā kopš 2016. gada jūnija.

Šodienas dati ir interesanti arī ar to, ka palīdz saprast, ar kādiem izaicinājumiem statistiķi saskaras šajā neparastajā laikā. Preses relīzē rakstām, ka aprīlī atpūtas un kultūras pasākumi deva 0,19% no kopējās gada inflācijas, taču ir zināms, ka tie aprīlī praktiski nenotika.

Patēriņa grozu struktūru aprēķina reizi gadā. Vai tas nozīmē, ka kopējais cenu līmenis aprīlī patiesībā samazinājās? Iespējams, taču pārtikas cenas gada laikā palielinājušās par 3,6%, un šo produktu daļa kopējā patēriņā krīzes laikā noteikti ir pieaugusi, tāpēc to nevar droši apgalvot.