Finanšu ministrija: Ārējās vides faktori noteica zemo inflācijas līmeni oktobrī
Patēriņa cenas šī gada oktobrī, salīdzinot ar septembri, pieauga par 0,3%, liecina Centrālās statiskas pārvaldes operatīvie dati. Parasti šajā mēnesī inflācijas paaugstinošo efektu rada pārtikas preču cenu kāpums, galvenokārt ražas sezonas noslēgšanās ietekmē. Tas nebija izņēmums arī šoreiz. Lielākā ietekme uz cenu pieaugumu mēneša griezumā bija cenu kāpumam pārtikai par 0,9%. Spēcīgs cenu paaugstinājums fiksēts dārzeņiem un kartupeļiem – kopā par 12,7%.
Veikalu plauktos nomainījās apģērbu un apavu sortiments, nonākot ziemas sezonas precēm, tādējādi apģērbu un apavu cenas oktobrī bija par 3,2% augstākas nekā šā gada septembrī. Kopumā preču cenas bija par 0,6% augstākas, kamēr pakalpojumu cenas, kas raksturo iekšējā tirgus pieprasījumu, samazinājās par 0,4%.
Kopējais patēriņa cenu līmenis gada laikā samazinājās par 0,2%. Lai gan pakalpojumu cenas oktobrī palielinājās par 2,3%, ko galvenokārt nodrošināja izglītības un ēdināšanas pakalpojumu cenu kāpums, tomēr tas bija nepietiekošs, lai kompensētu straujo degvielas cenu kritumu par 18,4% salīdzinājumā ar pērnā gada oktobri. Tādējādi tieši degvielas cenu kritumam bija noteicoša ietekme uz kopējo cenu līmeņa samazinājumu gada griezumā.
Energoresursu (elektroenerģija, gāze, cietais kurināmais, siltumenerģija un degviela) cenu dinamika jau vairāk nekā divus gadus ir negatīva. Arī oktobrī bija fiksēts energoresursu cenu kritums, cieši sekojot naftas cenu attīstības dinamikai pasaules tirgos.
Energoresursu inflācijas devums Latvijas kopējā inflācijā pēdējos 12 mēnešos ir aptuveni mīnus 1 procentpunkts. Energoresursu cenu kritums izskaidro vājo kopējo inflācijas apmēru pēdējā laikā ne tikai Latvijā, bet arī eirozonā kopumā. Elektroenerģija ir vienīgā no energoresursu kategorijas komponentēm, kura pašreiz nodrošina paaugstinošo efektu Latvijas kopējam cenu kāpumam.
Pārtikas preču cenas kopumā samazinājās par 0,3% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada oktobri. Lielākais kritums fiksēts piena un gaļas produktiem un to izstrādājumiem. Kritumu daļēji var izskaidrot ar šo pārtikas preču eksporta embargo uz Krieviju, kā arī šo preču sīvo konkurenci Eiropā kopumā.
ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas pārtikas cenu indekss uzrāda pieaugumu pēdējos divos mēnešos. Taču indeksa vērtība ir joprojām zemāka nekā šā gada sākumā un vēl būtiski atpaliek no iepriekšējo gadu vērtības. Tas norāda, ka pasaules tirgū vēl arvien ir neziņa par nākotnes pieprasījuma apjomiem.
Šī brīža patēriņa cenu tendences labi raksturo attīstību, kāda acīmredzot būs arī turpmākajos šā gada mēnešos - vietējie faktori dod minimālu spiedienu uz cenu kāpumu, svārstības noteic galvenokārt ārējās vides un sezonālie faktori.
Regīna Zommere / Foto: Edijs Pālens/LETA
