Kariņš: "Eiropa ir kaujas situācijā, drošības dienestiem ciešāk jāsadarbojas"

Viņš norādīja, ka Francija pārējām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm lūgusi palīdzību un ES līgumā ir pants, kas nosaka, ka šādās situācijās pārējās valstis nāk palīgā. Tiesa gan, pagaidām vēl neesot skaidrs, kā tieši pārējās ES valstis varētu Francijai palīdzēt, tāpēc dalībvalstis runās ar Parīzi, lai tiktu par šo jautājumu skaidrībā – patlaban skaidra plāna vēl nav.

Saskaņā ar Kariņa teikto, lai gan, visticamāk, attiecīgos teroraktus īstenojuši cilvēki, kas jau dzīvojuši ES, patlaban jārunā ne tikai par to, cik bēgļu katra dalībvalsts uzņems, bet arī par to, kā pašreizējā bēgļu krīze var vai nevar atsaukties uz drošību Eiropā.

Savukārt, komentējot iespējamo tālāko rīcību, Eiropas Parlamenta deputāts uzsvēra, ka ES nav tādas valsts, kas ar visiem izaicinājumiem varētu tikt galā vienatnē – savienības dalībvalstīm jābūt koordinētām, piemēram, attiecībā uz iekšzemes cilvēku kustību, jādomā par pasažieru datu reģistru.

Pēc viņa paustā, ES valstīm un to drošības dienestiem patlaban ciešāk jāsadarbojas, jo "sašķelta Eiropa ir vāja Eiropa". Vienlaikus gan pietrūkstot institūcijas, kas varētu koordinēt tālāko Eiropas reakciju, jo 28 dalībvalstīm ir sarežģīti vienoties par dažādiem jautājumiem.

"Kā armija bez vadības slāņa. (..) Kaujas laukā karavīri balsos – ejam uzbrukumā vai bēgam, ņemam munīciju vai tikai pārtiku. Tas nevar darboties kaujas situācijā, un faktiski Eiropa ir kaujas situācijā," teica Kariņš, paužot cerību, ka pašreizējā situācijā varētu mudināt ES rīkoties operatīvāk nekā līdz šim.

Tāpat viņš noraidīja izskanējušās idejas, ka ES valstīm vajadzētu slēgt robežas, jo tas ne tikai neuzlabotu drošību, bet arī sarežģītu savstarpējo tirdzniecību. Tā vietā vajadzētu domāt par ārējās robežas sakārtošanu.

Vēstīts, ka piektdienas vakara uzbrukumos Parīzē bojāgājušo skaits sasniedzis 129, bet vairāk nekā 350 ir ievainoti. Atbildību par uzbrukumiem uzņēmās džihādistu grupējums "Islāma valsts".

Reaģējot uz notikušo, Francijas aizsardzības ministrs Ivs Ledriāns otrdien aicināja citas ES valstis palīdzēt Francijai tās militārajās operācijās ārzemēs un atbalstīt to cīņā pret džihādistu grupējumu "Islāma valsts" Sīrijā un Irākā". "Francija nevar darboties viena šajās [karadarbības] zonās," Ledriāns sacīja ES valstu aizsardzības ministru sanāksmē Briselē, atsaucoties uz solidaritātes pantu ES līgumā, kas paredz sniegt palīdzību uzbrukuma gadījumā.

Savukārt Aizsardzības ministrijā paziņoja, ka Latvija vērtēs kādas ir mūsu valsts iespējas sniegt palīdzību Francijai cīņā ar tā dēvēto "Islāma valsti". Paredzēts, ka tālākās sarunas notiks starpvalstu līmenī.