Latvijas iedzīvotāji tagadni uzlūko kā drūmāko savas dzīves posmu, atklāj pētījums
Tagadne Latvijas iedzīvotājiem šķiet drūmāka par pagātni un par nākotni, secināts kādas Latvijas bankas vērtību pētījumā.
Vērtību pētījumam ir trīs daļas - identitāte, laimes izjūta un nākotne. Pētījums veikts, lai saprastu, kāds ir Latvijas vērtību kods – kas dara mūs laimīgus, kā redzam savu identitāti un kā raugāmies uz nākotni Latvijā.
Lai gan raugoties uz dzīvi laika griezumā, Latvijas iedzīvotāji tagadni uzlūko kā drūmāko savas dzīves posmu, sapnis par nākotni saistās ar pārtikušām vecumdienām, ko sagaidīt veseliem un laimīgiem, kuplas ģimenes lokā. Tomēr pētījuma dati rāda, ka šodien rīcība arvien atpaliek no nākotnes sapņu vēriena. Situāciju īpaši nopietnu dara Latvijas iedzīvotāju ekstrēmi zemais nākotnes plānošanas horizonts – savu dzīvi vispār neplāno vidēji 37% cilvēku, atklāj pētījums.
Savukārt, analizējot nākotnes apdraudējumu novēršanas iespējas, redzams, ka Latvijā dzīvojošie pārsvarā zina, kāda būtu pareizā rīcība, tomēr savā dzīvē to neīsteno. Tāpat aktuālas ir gaidas, ka Latvijas galvenais uzdevums līdz valsts simtgadei būtu vairot iedzīvotāju materiālo labklājību, ko kā svarīgāko valsts uzdevumu minējuši 22% aptaujāto, uzlabot nodarbinātību (10%), kā arī attīstīt ekonomiku un tautsaimniecībai svarīgās nozares (9%).
Novērtējot svarīgākos sasniegumus Latvijas ekonomikā, iedzīvotāji pamatā cer uz nākotni. 33% aptaujāto uzskata, ka svarīgākie sasniegumi jau aiz muguras, bet visbiežāk (44%) iedzīvotāji norāda, ka svarīgākās ekonomiskās izaugsmes epizodes vēl tikai gaidāmas. Savukārt tikai 6,8% aptaujāto uzskata, ka svarīgākais ekonomikā tiek paveikts šobrīd.
Arī domājot par demogrāfijas attīstības tendencēm, 29% uzskata, ka būtiskākā attīstība šajā jomā jau ir aiz muguras un tikai 11% redz, ka tā notiek šobrīd. Savukārt 40% aptaujāto visas cerības demogrāfijas attīstībā uzticējuši nākotnei.
Vērtējot izglītības kvalitāti, iedzīvotāji visbiežāk (40%) norādījuši, ka labākās kvalitātes izglītība Latvijā bijusi senāk. Tikai 11,6% redz, ka augstākais punkts izglītības kvalitātē sasniegts šobrīd. Savukārt 38% augstāko izglītības kvalitātes punktu Latvijā redz nākotnē.
Novērtējot zinātnes attīstību, vairāk nekā puse (51,5%) Latvijas iedzīvotāju domā, ka tās augstākais punkts gaidāms nākotnē. Tikai 5% aptaujāto uzskata, ka augstākais punkts zinātnes attīstībā sasniegts šobrīd. Savukārt ceturtā daļa (26%) uzskata, ka viss labākais zinātnes attīstībā sasniegts pagātnē.
BNS/Foto: Shutterstock
