Rasnačs: "Valdībai būs jālemj, vai kastrēt pedofilus" - pasākums ir visai dārgs

"Valdībai būs iespēja pieņemt lēmumu, kādu ceļu mēs turpmāk ejam - vai mēs izvēlamies publiskošanu vai nē, kādu publiskošanu, un vai mēs izvēlamies ķīmisko kastrāciju un kādu ķīmisko kastrāciju," viņš informēja. Rasnačs pats atbalsta, ka iedzīvotājiem būtu iespēja noskaidrot informāciju, vai cilvēks sodīts par dzimumnoziegumiem, kas šobrīd pieejama tiesībsargājošajām iestādēm, izglītības iestādēm un bāriņtiesām.

"Jautājums - vai mēs paceļam līdz līmenim, kad man un tev ir iespēja vērsties Sodu reģistrā un pajautāt par cilvēku, kas dzīvo vienā kāpņu telpā un saņemt atbildi - jā vai nē. Tas arī ir viss. Mans viedoklis, ka man tev, tev un tev, ir tiesības to uzzināt, bet man nav tiesību nekādā veidā šo informāciju izplatīt tālāk un to izmantot ļaunprātīgi," viņš teica. Rasnačs atbalsta arī ķīmiskās kastrācijas ieviešanu. Viņš atsaucās uz citu valstu pieredzi, ka šim alternatīvā soda veidam ir pakļautas tikai personas ar visaugstāko risku par atkārtotiem noziegumiem un ka tā ir kā alternatīva ieslodzījumam.

"Skaidrs, ja mēs ieviešam, tas nebūs plaši izplatīts, un skaidrs, ka tas būs dārgi. Bet es uzskatu, ka tas ir jādara, šāda iespēja ir jādod gan tam, kurš tiek apsūdzēts, gan tam kurš apsūdz, gan arī tiesai un sabiedrībai," teica ministrs.

Ķīmiskā kastrācija vienam dzimumnoziedzniekam valstij varētu izmaksāt aptuveni 3000 eiro mēnesī.

"Šis ir diezgan dārgs pasākums," rezumēja prevencijas dienesta vadītājs Mihails Papsujevičs.

Šobrīd gan Igaunijā vēl nevienam dzimumnoziedzniekam ķīmiska kastrācija nav piemērota, tomēr divām personām ārstniecības procesā šāda iespēja nav izslēgta. Papsujevičs gan atzīmēja, ka pagaidām šiem noziedzniekiem ir pieticis ar psihoterapeitiskām metodēm. Savukārt Dānijā ķīmiskā kastrācija tiek veikta 2-3 noziedzniekiem gadā.

Viņš stāstīja, ka ķīmiskā kastrācija ir kā papildus līdzeklis tikai atsevišķos gadījumos. Piemāram, Dānijā to gadā piemēro divām trim personām, lai gan dzimunoziedznieku skaits pārsniedz simtu. Igaunijā par šādas metodes piemērošanu lemj ārstu konsīlijs, uzrauga blaknes, ar cilvēku strādā psihoterapeiti. Izmaksas Igaunijā ir trīs tūkstoši eiro mēnesī. Praktiski zāļu piemērošana nav piemērota, ar diviem cilvēkiem strādājis psihoterapeits. Papsujevičs ir pārliecināts, ka risku ir iespējams mazināt ar citām metodēm.

Salīdzinoši viens ieslodzītais Latvijā izmaksā 21 eiro dienā, vienas personas probācijas uzraudzība – nepilnu eiro, bet elektroniskās aproces izmantošana – četrus eiro.

Jau ziņots, ka pēc vairākiem skaļiem gadījumiem oktobrī tika sasaukta Noziedzības  novēršanas padomes sēde, lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar noziedzīgiem nodarījumiem pret nepilngadīgo tikumību un dzimumneaizskaramību.

Noziedzības novēršanas padomes priekšsēdētājs ir Ministru prezidents, tās sastāvā ir tieslietu ministrs, iekšlietu ministrs, finanšu ministrs, labklājības ministrs, izglītības un zinātnes ministrs, ģenerālprokurors, Augstākās tiesas priekšsēdētājs, valsts kontrolieris, Latvijas Bankas prezidents, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs.