Vairai Vīķei-Freibergai apriebies, ka "Latvija velkas kā aizšauta pīle"

„Man tiešām ir apriebies skatīties, kā Latvija velkas citiem aiz muguras kā aizšauta pīle, un es tam neredzu iemeslu. Šobrīd mums nav iemesla kaunēties, taču varu nosaukt divas lietas, kas, manuprāt, ir mūsu vājie punkti: tās ir partijas un viņu sasaiste ar tautu, kas pie mums nav nostabilizējusies tādā veidā, kā tas ir nobriedušās demokrātijās. Daudzpartiju funkcionēšana mūsu valstī klibo,” Vīķe – Freiberga teikusi intervijā laikrakstam „Dienas Bizness”.

Intervijā „Dienas Biznesam” eksprezidente dalās savās pārdomās par Eiropu un valdošo krīzi. „Eiropa tāpat kā Rīga nekad nebūs gatava. Jautājums ir: vai eiropieši būs gatavi turpināt to būvēt?” teic Vīķe - Freiberga.

Runājot par globālo krīzi, viņa saka, ka mēs to esam pārvarējuši veiksmīgāk nekā grieķi: „Tīri tehniski mēs to esam pārvarējuši, turklāt apbrīnojami īsā laikā, ja salīdzina, piemēram, ar Grieķiju, lai gan tie nav īsti salīdzināmi lielumi.  Domāju, lai arī grieķi ir talantīga un sirsnīga tauta, tomēr viņi ir ļāvuši savā zemē ieviesties tādiem tikumiem un paradumiem, kas ir noveduši pie šā brīža rezultātiem.

Latviešiem, lai arī mums bija sava cena jāsamaksā, vairāku gadu garumā atnesot grūtus laikus daudzām ģimenēm, ko arī apliecina šajā posmā notikusī emigrācija, krīzi, manuprāt, tomēr izdevās pārvarēt sekmīgi un mani iepriecina tas, ka šobrīd Latvijas ekonomiskie rādītāji ir labākie starp visām trim Baltijas valstīm”.

Vienlaikus eksprezidente netaupa skarbus vārdus valdībai, kuru nosaukusi par aitu baru: „Pie mums ar savām koalīcijas valdībām tiek uzskatīts, ka par valdības lēmumiem nevalda vis ministru prezidents, kam būtu jāgādā, lai tiktu pieņemti solidāri un valstij izdevīgi lēmumi, bet tur sanāk gluži vai aitu bars, kurš premjeram gan it kā būtu jāgana, bet realitātē tās „aitas” skrien katra uz savu pusi un premjeram neklausa. Ja premjeram nav pietiekoši asa rīkste un smaga roka, tad šādus solidārus un valstij svarīgus lēmumus ir ļoti grūti pieņemt un katrs raujas uz savu pusi.”

Tādēļ pastāv bažas, ka ES līdzekļi varētu netikt apgūti.

Bijusī Valsts prezidente gribētu, lai Latvijas iedzīvotāji valsts simtgadi sagaida ar cieņu pret savu valsti, pret priekšgājējiem, kas zaudēja tās dēļ dzīvību: „Tā skandēšana, ka mēs neesam spējīgi paši pār sevi valdīt, ka mūsu politiķi visi ir negodīgi, mūsu valsts nekam neder – tā taču ir sveša propaganda, kas grib iestāstīt, ka mazās valstiņas nav nekam derīgas un savu neatkarību nemaz nav pelnījušas.

Mums vispirms ir jābūt cieņai pret sevi kā cilvēkiem, kā indivīdiem. Ja cilvēkam nav pašcieņas, viņš nevar cienīt ne savu tautu, ne savu valsti”.