Sievietes vairāk nekā vīrieši lieto augļus un dārzeņus
2014.gadā vismaz reizi dienā augļus lietoja 46% sieviešu un 32% vīriešu, bet dārzeņus, izņemot kartupeļus, - attiecīgi 47% un 37%
Sabiedrība

Sievietes vairāk nekā vīrieši lieto augļus un dārzeņus

Jauns.lv

Joprojām būtiski atšķiras vīriešu un sieviešu ēšanas paradumi, piemēram, sievietes vairāk nekā vīrieši uzturā lieto augļus un dārzeņus, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) īstenotā Eiropas iedzīvotāju veselības apsekojuma provizoriskie rezultāti.

Sievietes vairāk nekā vīrieši lieto augļus un dārz...

2014.gadā vismaz reizi dienā augļus lietoja 46% sieviešu un 32% vīriešu, bet dārzeņus, izņemot kartupeļus, - attiecīgi 47% un 37%. 2008.gada dati liecina, ka atšķirīgie ēšanas paradumi vīriešiem un sievietēm ir raksturīgi visās Eiropas Savienības (ES) valstīs, kur noticis iedzīvotāju veselības apsekojums.

2014.gadā ik dienu augļus lietoja 40% Latvijas iedzīvotāju, bet dārzeņus - 43%. Vairāk augļu un dārzeņu lieto vīrieši vecumā no 35 līdz 44 gadiem, sievietes 35-64 gadu vecumā un cilvēki vecumā virs 65 gadiem.

Tāpat pētījums liecina - jo augstāka ir iedzīvotāju izglītība, ienākumi un nodarbinātība, jo veselīgāki ir to ēšanas paradumi. Šo apgalvojumu apstiprina arī dati par Rīgas reģiona iedzīvotāju ikdienas ēšanas paradumiem. Rīgas reģionā vairāk iedzīvotāju ik dienu lieto augļus un dārzeņus - par attiecīgi 6,1 un 6,8 procentpunktiem vairāk nekā vidēji Latvijā.

Atbilstoši Veselības ministrijas izstrādātajām vadlīnijām "Veselīga uztura ieteikumi pieaugušajiem" ieteicamais augļu un dārzeņu daudzums ikdienas uzturā ir vismaz 400 grami vai piecas porcijas dienā. Balstoties uz CSP veiktā apsekojuma datiem, secināts, ka Latvijā ik dienu piecas porcijas augļu un dārzeņu lieto tikai 11% pieaugušo - 13% sieviešu un 9% vīriešu.

Dati par Latvijas iedzīvotāju augļu un dārzeņu lietošanu ikdienas uzturā 2014.gadā iegūti Eiropas iedzīvotāju veselības apsekojumā (European Health Interview Survey - EHIS). Apsekojumā aptaujāti 7000 Latvijas iedzīvotāju.

Iedzīvotāju veselības apsekojums tika veikts visās ES dalībvalstīs, kā arī Islandē un Norvēģijā, un apsekojumā iegūtos datus izmantos sociālekonomiskās politikas plānošanai katrā dalībvalstī un ES kopumā.

LETA/Foto: Ieva Lūka/LETA