Liekulības un melu paraugstunda. "Kaut kā zūd viss tas uzstādījums, b**ģ" - LTV publisko Kaimiņa un Gobzema telefonsarunas
foto: LETA
Partijas "KPV LV" valdes priekšsēdētājs, Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš (no kreisās) un partijas premjera amata kandidāts Aldis Gobzems.
Politika

Liekulības un melu paraugstunda. "Kaut kā zūd viss tas uzstādījums, b**ģ" - LTV publisko Kaimiņa un Gobzema telefonsarunas

LTV "de facto"

Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš vairāku gadu garumā ierakstījis pats savas telefonsarunas, un tās neskaidros apstākļos noplūdušas. Daudzu privātu lietu starpā sarunās arī dzirdams, kā pašreizējais partijas “KPV LV” premjera kandidāts Aldis Gobzems mudina Kaimiņu sadarboties ar partijām, ko abi asi kritizē, lai tikai nokļūtu pie varas. Sarunas arī atklāj, ka Kaimiņš jau politiskās karjeras pirmsākumos saņēmis finansiālu labumu no Aivara Lemberga oponenta Rūdolfa Meroni cilvēkiem, ziņo LTV raidījums “de facto”.

Liekulības un melu paraugstunda. "Kaut kā zūd viss...

Pirms Kaimiņš kļuva par Saeimas deputātu tieši advokāts Gobzems piegādāja raidījuma “Suņu būda” vadītājam Kaimiņam jautājumus politiķiem, un tieši Gobzems vēlāk veidoja Kaimiņa politisko karjeru. Tas izriet no paša Kaimiņa ierakstītām telefonsarunām, kas nonākušas raidījuma “de facto” rīcībā. 

Priekšvēlēšanu kampaņas laikā “KPV LV” līderi visai nekonkrēti izteikušies par potenciālajiem sadarbības partneriem. Biežāk dzirdamā atbilde ir sekojoša: “KPV LV” uzvarēs vēlēšanās un neveidos koalīciju pēc līdzšinējiem principiem. 

Gobzems pie varas esošās partijas publiski saista ar mafiju un apgalvo, ka “mēs neveidosim valdību ar mafiju.” Savukārt Artuss Kaimiņš “de facto” minēja, ka “mēs strādāsim jaunās partijas pret vecajām partijām vai arī jaunie deputāta kandidāti, jaunās asinis pret vecajām”. 

Tomēr kāda pirms četriem gadiem Kaimiņa ierakstīta saruna atklāj, ka Gobzems mudina viņu nesmādēt varas partijas. Saruna notiek dienu pirms politiķu atmaskotājs Kaimiņš iekļuva Saeimā no Latvijas Reģionu apvienības saraksta. 

Kaimiņš: Ar ko tad lai es vienojos? Viņi [LRA] grib vienoties ar nacionālajiem. 

Gobzems: Vienalga. Lai viņi vienojas ar nacionālajiem arī. 

Kaimiņš: Bet ko tad man darīt? Man jāpaceļ cepure tādā gadījumā. 

Gobzems: Kāpēc tev jāpaceļ cepure? 

Kaimiņš: Bet ja viņi sāks draudzēties ar nacionālajiem?

Gobzems: Bet nav jau citi varianti. Vienīgais reālais variants ir draudzēties ar nacionālajiem un “Vienotību”. Un vēl “zaļie zemnieki”.

Kaimiņš: Bet kā es ar Lembergu varu draudzēties? 

Gobzems: (..) Koalīcijā ta jāiet. Tad jau nav jēgas, tev vajag tikt varā iekšā. 

Kaimiņš: Man nepatīk, es varētu viņiem visiem tikai uzšaut pa seju. 

Gobzems: Nav jau citu variantu. 

Kaimiņš: Kaut kā zūd viss tas uzstādījums, b**ģ.

Gobzems: Nepazūd nekāds uzstādījums. Es tev saku, tu vienkārši pakāsīsi visu labo, kas ir izdarīts (..) Tev jāiemācās sastrādāties, arī ar blēžiem. 

Kaimiņš: Vienīgais blēdis, ar ko es esmu sastrādājies, esi tu. 

Saruna ilustrē, cik svarīga Gobzemam šķiet nonākšana pie varas, neraugoties uz to, ar ko jāsēžas pie valdības galda. 

“de facto” par Gobzema savulaik sniegtajiem padomiem vaicāja Kaimiņam, taču politiķis, nezinot par sarunu ierakstiem, samelojās, ka Gobzems nav mudinājis viņu sastrādāties ar varas partijām: “Es nezinu, no kurienes jums ir šāda informācija, ka Aldis Gobzems man ieteicis strādāt ar šādām vai tādām partijām. Tas neatbilst patiesībai.” 

“Es viņu nekur neesmu aicinājis [iet koalīcijā], pirmkārt,” telefonsarunā ar “de facto” saka Gobzems un atbild, ka “man nebija domas tajā laikā par politiku kā par varas pārņemšanas mehānismu.”

Pirms četriem gadiem dienu pirms vēlēšanām notikušajā sarunā Gobzems arī nāk klajā ar atklāsmi, ka Kaimiņa vēlētājiem nekādas pārmaiņas nav vajadzīgas.  

Gobzems: Man arī likās, ka cilvēkiem baigi vajag izmaiņas. Nav tā. Tā visa ir ilūzija, nevajag viņiem neko. Viņiem vienīgais sestdien ir piedzerties un ka viņiem ir kotlete. Vairāk viņiem neko nevajag.

Kaimiņš: Tā ir taisnība. Kotlete un “aļķītis”.

Gobzems: Arī tavam elektorātam. 

Kaimiņš: Tur vēl smieklu deva nāk klāt, ka Kaimiņš sasmīdinās.

Neskaitāmu stundu garajās sarunās Kaimiņš ar Gobzemu pieskārās arī Gobzema politiskajai darbībai līdz kļūšanai par Kaimiņa sabiedroto. Naktī pirms politiķa Aināra Šlesera iztaujāšanas raidījumā “Suņa buda” Gobzems atklāja līdz šim publiski neizskanējušu informāciju, ka Šlesera partiju “Vienoti Latvijai” pirms tam “Saskaņas” politiķis Jānis Urbanovičs piedāvājis pašam Gobzemam startam 2013.gada Rīgas domes vēlēšanās. 

Un atkal Kaimiņš samelojās, ka par šādu Gobzema sarunu ar Urbanoviču neko nezina.  “Es pirmo reizi dzirdu, ko jūs tagad sakāt. No kurienes jums šī informācija. Jūs viņu domājat pa nakti. (..) Tā nav taisnība, ko jūs runājat, vismaz es pirmo reizi to dzirdu,” saka Kaimiņš.  

Gobzems apstiprināja, ka ar Urbanoviču vienu reizi ticies: “Man ir bijušas dažādas sarunas par pievienošanos dažādām partijām, un tas iemesls ir tāds, ka es spēcīga personība esmu.” Gobzems neatklāj, kāpēc ar Urbanoviču toreiz neesot vienojies.   

“Saskaņas” Saeimas frakcijas vadītājs Urbanovičs atminas, ka, uzrunājot Gobzemu, palīdzējis saviem novadniekiem. ““Vienoti Latvijai”, tie jaunie Latgales censoņi, kas atrada pēc tam ceļu pie Šlesera kunga, viņi mani kā latgalieti uzrunāja, vai nav citos novados spics, spilgts personāžs,” atceras Urbanovičs. 

Šovasar “KPV LV” līderi Kaimiņš un Atis Zakatistovs iedzīvojušies nepatikšanās par, iespējams, nelikumīgi saņemtiem maksājumiem no dažādiem sponsoriem. Lietu izmeklē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. 

Kaimiņa gadījumā ir aizdomas, ka viņa uzņēmums “Suņa būda” ilgstoši saņēmis maksājumus no apsūdzētā Ventspils mēra Aivara Lemberga oponenta Rūdolfa Meroni kontrolētiem uzņēmumiem. 

Kaimiņš turpina apgalvot, ka “absolūti man nekādi līdzekļi netika pārskaitīti”, taču pats deputāts telefonā ierakstījis sarunas ar tā brīža Meroni uzņēmumu darbinieku Edgaru Ciniņu. Noprotams, ka pašos sadarbības pirmsākumos 2014.gadā Kaimiņam pārskaitīti aptuveni 10 tūkstoši eiro, kad viņš gatavojis raidījumu ar Lembergu. 

Vienā no sarunām Kaimiņš lūdza Ciniņu pārskaitīt nevis “desmit”, par ko bija iepriekš runājuši, bet “desmit deviņsimt”, jo viņam vēl jāsamaksā 9% nodoklis. No citām sarunām izriet, ka nauda tiešām pārskaitīta.