Tā Latvijas simtgadi svin cietumos: ieslodzītajiem pie "Melanholiskā valša" gar acīm slīd viņu dzīves
Rēzekniešu instrumentālais ansamblis “L’Chaim” akordeonistes, pedagoģes Zanes Ludboržas vadībā šobrīd apceļo Latvijas ieslodzījuma vietas, spēlējot koncertus cietumniekiem. Muzikantu mērķis ir Latvijas valsts simtgades svinību gaidās ļaut ikvienam sajust piederību Latvijai.
Līdztekus dažādu tautu melodijām ansamblis “L’Chaim” spēlē klezmeru mūziku.
Klezmers ir mūzikas žanrs, kas saistīts ar ebreju kultūru un klejojošajiem mūziķiem, tādējādi sajaucoties ar poļu, ukraiņu, rumāņu, moldāvu, čigānu melodijām. Šī mūzika vienlaikus var skanēt gan skumji, gan līksmi.
Ansamblī spēlē Zane Ludborža (I Akordeons), Sanita Aizupiete (II akordeons), Kristaps Višs (ģitāra), Jevgeņijs Skritņiks (basģitāra), Niklāvs Lucāns (kahons, sitamie instrumenti).
Ansamblis "L'Chaim" spēlē cietumos
Rēzekniešu instrumentālais ansamblis “L’Chaim” akordeonistes, pedagoģes Zanes Ludboržas vadībā šobrīd apceļo Latvijas ieslodzījuma vietas, spēlējot koncertus cietumniekiem. Muzikantu mērķis ir ...
Latvijas simtgades noskaņu ienes cietumos
Koncerti notiek Valts Kultūrkapitāla fonda Latvijas simtgades programmā atbalstītā projekta “Mūzika ārpus robežām” ietvaros.
Projekta vadītāja Sandra Jonikāne stāsta, ka ideja šādam projektam radusies, pētot Latvijas valsts simtgadei veltītos pasākumus: “Daudz kas šķita pārspīlēts, kaut kā bija par daudz, piemēram, deju vilciens dažiem skatītājiem. Mēs sapratām, ka pašiem dejotājiem un dziedātājiem tas ir interesanti, taču tie pārdesmit cilvēki stacijās... līdzekļu un atdeves neatbilstība!”
Zane Ludborža ar māsu vēl padomju laikos esot spēlējusi Daugavpils cietumā. Toreiz abas spēlējušas akordeonu duetā, un atsaucība no šīs publikas bijusi ļoti liela.
“Tā pēc vairākiem gadiem radās doma vēlreiz spēlēt cietumos, šoreiz Latvijas simtgadi ienesot tur, kur tai iekļūt ir pagrūti,” sacīja Jonikāne, piebilstot, ka ideju steidza atbalstīt arī Ieslodzījumu vietu pārvalde.
Ieslodzītie sveic mūziķus ar aplausiem
“Klausītāji ir atsaucīgi. Ja koncerta sākumā vēl parādās pa kādai vīpsnai vai skepsei, tad noslēgumā skan “Bravo!” un aplausu jūra. Tā kā pati vadu koncertus, tad redzēju šīs emocijas. Jēkabpils cietumā, piemēram, Emīla Dārziņa “Melanholiskā valša” laikā šķita, ka fiziski sajūtams, kā cilvēki gar acīm laiž savas dzīves. Viņi sēdēja ļoti klusu, lielākā daļa ar aizvērtām acīm. Droši vien kāds aizdomājās, kurā brīdī dzīve mainījās,” savās izjūtās un novērojumos dalās projekta un koncertu vadītāja.
Ienest mūziku cietumā – gan tiešā, gan pārnestā nozīmē – nebūt nav bijis viegli. Ir jākārto daudz formalitāšu, jāuzskaita visi mūzikas instrumenti, viss, kas tiek ievests cietuma teritorijā.
“Niklāva instrumentu klāts ir vislielākais – bungas, statīvi, kahons – tas vēl ir sīkums, taču bija jāuzskaita arī visas bungu vālītes, slotiņas, svilpītes ar vilciena un citām skaņām. Kopumā sarakstā ir 46 pozīcijas, ieskaitot mūziķu kostīmus un apavus,” atklāj Jonikāne.
Līdz šim ir spēlēts divos cietumos – Jēkabpilī un Daugavgrīvas cietumā Daugavpilī. Augustā ansamblim būs četri koncerti – Jelgavas un Olaines cietumos, Cēsu nepilngadīgo audzināšanas iestādē un Valmieras cietumā, bet septembrī – Iļguciema sieviešu cietumā un Rīgas Centrālcietumā.