Igaunijā atšķirībā no Latvijas negrasās sešgadniekus sūtīt skolā un saīsināt vasaras brīvlaiku
Kamēr Latvijā spriež par sešgadnieku sūtīšanu skolā un vasaras brīvlaika saīsināšanu, Igaunijā, kuru savā ziņā uzskatām par atdarināšanas piemēru, šādas izglītības reformas negrasās ieviest. Igaunijas izglītības un zinātnes ministre Mailisa Repsa uzskata, ka tas nav lietderīgi un neredz tam jēgu, atšķirībā no sava Latvijas kolēģa Kārļa Šadurska.
Igaunijas izglītības un zinātnes ministre Mailisa Repsa savus uzskatus pamatoja intervijā kaimiņvalsts dienas laikrakstam „Postimees”. „Postimees” raksta: „Repsa var kļūt par iemīļotāko ministru bērnu acīs, bet viņas idejas baida daudzus vecākus”. Lūk, Repsas atbildes uz „Postimees” jautājumiem:
- Pašreiz bērnudārza pēdējā gadā bērniem māca to pašu, ko skolas pirmajā klasē. Kāpēc to neapvienot?
- Esmu pārliecināta, ka tas, kas notiek bērnudārzā, ir labāk. Tur nav 40 minūšu garas mācībstundas. Bērnudārzā bērns pats sev var izvēlēties nodarbi, tur ir spēļu laiks, bērni starp mācībām atpūšas. Nav iemesla tam, lai bērnus ātrāk sūtītu uz skolu.
- Vai tas nozīmē, ka Rietumeiropā ar bērniem strādā sliktāk, jo viņiem uz skolu jau jāiet no piecu gadu vecuma. Tur taču skolās mazie bērni arī atrodas visu dienu un pārtraukumos rotaļājas.
- Viņiem nav tāda bērnudārzu sistēma kā pie mums, kad ar bērniem strādā skolotāji ar augstāko izglītību. Rietumos pārsvarā ir privātie bērnudārzi, kuros grupiņas ir lielas. Nav iemesla uzskatīt, ka ātrāka došanās no bērnudārza uz skolu dos kādu labumu, drīzāk gan otrādi.
- Varbūt Igaunijā vajadzētu samazināt gadu skaitu, kas jāpavada skolā, jo mūsu jaunieši skolu pabeidz 19-20 gados? Viņu bērnība ieilgst.
- Salīdzinājums ar Eiropu mani uztrauc. Vācijā daļa bērnu mācās desmit vai vienpadsmit gadus, bet tikai tie, kuri izvēlas profesionālo izglītību. To viņi izvēlas 7. klasē. Neesmu pārliecināta, ka igauņu sabiedrība piekritīs variantam, ka par labu profesionālajai vai akadēmiskajai izglītībai būtu jāizvēlas septītajā, nevis devītajā, klasē.
- Nesen tiekoties ar izglītības sfēras dalībniekiem, jūs pieļāvāt, ka zēni uz skolu varētu iet gadu vēlāk par meitenēm. Vai tā nav vērtējama kā dzimumu diskriminācija?
- Ja meitenes skolas gaitas uzsāk, ja viņām attiecīgā gada 1. oktobrī jau ir septiņi gadi, tad zēniem šo septiņu gadu robežu varētu noteikt 1. martā. Bērni ir ļoti dažādi, bet aizvien biežāk atklātībā parādās kompetenti apgalvojumi, ka zēni attīstās vēlāk nekā meitenes.
- Aizvien biežāk tiek runāts par to, ka vasaras brīvlaiks Igaunijas skolās ir pārāk ilgs. Kāpēc to nevar samazināt, lai mācību diena būtu īsāka un tā bērnus tik ļoti nenogurdinātu?
- Es nepagarinātu mācību gadu ne par vienu dienu. Varētu jūnija pirmo nedēļu noteikt kā projektu nedēļu vai izglītību brīvā dabā. Nav jāsēž klasē, kad ārā ir plus 30 grādi.
