Teritoriju applūšanu pavasaros var novērst izglītots vides inženieris
Applūst pagalms? Ceļš uz mājām dubļains? Latvijā lielākā daļa iedzīvotāju ir saskārušies ar pārmērīgu mitrumu savos īpašumos un mēģina šos jautājumus paši risināt, taču bieži vien tas notiek nesekmīgi, jo trūkst izpratnes par dabas attīstības procesiem un zināšanas ūdenssaimniecības organizēšanā.
„Esam bagāti ar upēm un ezeriem, kas priecē acis un sniedz brīnišķīgas atpūtas iespējas, tādēļ ka ūdens pārpalikums Latvijā ir bijis visos laikos. Taču, lai nodrošinātu īpašumā normālu mitruma režīmu, ir jāspēj saprast dabas ilggadējo ritumu un mūsu zemītes spēju mitrumu uzkrāt un novadīt,” stāsta Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) docente Inga Grīnfelde, kas zināšanas par ūdenssaimniecības organizēšanu jau vairākus gadus nodod vides un ūdenssaimniecības specialitātes studentiem - topošajiem vides inženieriem.
Latvieši izsenis ir lepojušies ar savu spēju sakārtot tīrumus un mežus, lai tautsaimniecība varētu uzplaukt. Bet kur gadsimtu atpakaļ bija pārmitras vietas un izveidotas auglīgas lauksaimniecības zemes, mūsdienās tās neapdomīgi tiek sadalītas un izveidoti privātmāju ciemati. To iedzīvotāji pat nenojauš, cik mitra viņu zeme bijusi pirms gadu simteņa un kādi dabas procesi var ietekmēt viņu mājokļus.
„Saviem studentiem dodam zināšanas un kompetences izprast ūdens aprites ciklus un tos pārveidot, veidojot tautsaimniecībai nozīmīgus objektus, taču arvien saudzīgāk izturēties pret ūdens ekosistēmām. Ūdenssaimniecības speciālisti spēj ne tikai izmainīt dabiskos ūdens objektus, bet arī veidot jaunus cilvēka ietekmētus ūdens aprites ciklus, nosusināt apdzīvotas teritorijas, apgādāt tās ar ūdeni un attīrīt notekūdeņus. Ja sabiedrība vairāk uzticētos šiem speciālistiem, mēs dzīvotu ciešākā saskaņā ar dabu un, piemēram, pavasara pali neizraisītu būtiskus bojājumus īpašumiem,” atklāj I. Grīnfelde.
Tāpat jaunākās paaudzes vides un ūdenssaimniecības inženieri izmanto mūsdienīgas tehnoloģijas ūdens un augsnes attīrīšanai no kaitīgām vielām, kas dažādu cilvēka ietekmētu darbību rezultātā izraisījušas vides piesārņojumu, kā arī piemēro modernus modelēšanas rīkus vides procesu pārraudzībai un kontrolei.
Šobrīd LLU tiek attīstīti pētījumi vides sanācijas jomā, izmantojot fitoremediācijas metodi, kas nozīmē, ka ūdens attīrīšanā tiek izmantoti ūdensaugi. Universitātes Meža un ūdens resursu zinātniskajā laboratorijā pieejamās iekārtas ļauj veikt mērījumus par šīs videi draudzīgās metodes efektivitāti. Turklāt tās iespēju apzināšanā un izpētē nopietni iesaistījušies studenti, kas ir topošie vides inženieri un rūpēsies par vides tīrību un ūdens kvalitāti turpmākajās desmitgadēs.
