Krievijai jāsūta skaidrs signāls, ka Latvijā netiks pieļauts "Krimas scenārijs"

APPC, ņemot vērā publiskajā telpā izskanējušos atšķirīgos un dažkārt diametrāli pretējos viedokļus par izmaiņām Krimināllikumā, norāda, ka grozījumu iniciatīva ir jāskata kontekstā ar mūsdienu drošības un politikas realitāti. Lai gan grozījumi nav saistāmi tikai ar reakciju uz kādas vienas valsts vai teroristu grupējuma darbību, tomēr lielākais pārmaiņu nepieciešamības signāls nāca tieši Krievijas politikas dēļ.

Kā norāda pētnieki, Krievijas agresija pret Ukrainu, kas izpaudās kā nelikumīga Krimas aneksija un hibrīdkarš Ukrainas dienvidaustrumos, ir likusi no jauna pārdomāt drošības un aizsardzības metodes daudzās valstīs, tajā skaitā Latvijā. Tāpat pētnieku ieskatā Krievijas agresija liek domāt par divām lietām - par Maskavas reģionālajām un globālajām revanšisma ambīcijām un jaunajām metodēm savu mērķu sasniegšanā.

"Nepārstāstot vēlreiz hibrīdkara teoriju, vēlamies tikai atgādināt, ka hībrīdkara taktikas pamatā ir māka maskēt savus ekspansīvos mērķus, nodomus un rīcību. Hibrīdkara kareivji pēc nepieciešamības var būt gan iekšēji, gan ārēji spēlētāji," skaidro pētnieki, uzsverot, ka notikumi Ukrainā vēlreiz norāda uz drošības sfēras plašo riska faktoru loku, kas iekļauj ne tikai militāro komponenti, bet arī mediju telpu, nevalstisko organizāciju, uzņēmējdarbības vidi un daudzus citus jautājumus, kas pirms vairākām desmitgadēm netika apskatīti drošības dimensijā.

"Diemžēl oficiālā Krievija demonstrē, ka tā ir gatava izmantot citu valstu demokrātiju un atvērtību savu ārpolitikas, un konflikta laikā arī militāro, mērķu sasniegšanai. Vai demokrātijai ir tiesības sevi aizstāvēt? Ir, un ne tikai tiesības, bet arī pienākums," uzskata APPC pētnieki.

Tāpat viņi norāda, ka kopš neatkarības atjaunošanas Latvija straujiem soļiem ir gājusi konsolidētas demokrātijas virzienā. "Lai gan bieži esam paškritiski, jāņem vērā, ka mūsu un pārējo Baltijas valstu demokratizācijas panākumi ir drīzāk izņēmums bijušo PSRS republiku kontekstā," akcentē pētnieki.

APPC arī skaidro, ka Krievija ir viens no piemēriem, ka sākotnējie demokrātijas centieni nav sasnieguši gaidīto un valsts ir strauji atslīdējusi autoritārismā. Līdz ar to Latvijas, Lietuvas un Igaunijas robežas ar Krieviju ir arī robežšķirtne starp liberālajām demokrātijām un autoritārismu. Tikmēr Kremļa autoritārisms neaprobežojas ar savas valsts teritoriju un Krievija ir parādījusi, ka tā ir gatava karot ar kaimiņvalstīm, Latvija šādā kontekstā pārskata savas drošības spējas, tai skaitā ar izmaiņām likumdošanā.

Pētnieku ieskatā paredzētie grozījumi Latvijas Krimināllikumā ir vērsti uz to, lai Latvijā nepieļautu tādas darbības, kas bija novērojamas Krimā pirms tās anektēšanas un joprojām ir sastopamas Ukrainas austrumos. Krimas aneksija notika bez plašas vardarbības, bet ar piespiešanu un draudiem. Ar taktiku, kas liedza Ukrainas spēkiem īstenot kontroli pār savu teritoriju, ļaujot to pārņemt Krievijai," skaidro APPC.

"Šādas un līdzīgas hibrīdkara izpausmes ir kļuvušas par vienu no lielākajiem Eiropas un tai skaitā Latvijas apdraudējumiem. Latvijā jau ir ievērojama Krievijas valsts mediju klātbūtne, kas izplata no realitātes atšķirīgu viedokli par situāciju Latvijā un pasaulē," uzsver pētnieki, norādot, ka Ukrainas gadījums demonstrē, ka Krievijas mediji tiek izmantoti ne tikai informācijas izplatīšanai, bet arī lai mobilizētu Krieviju atbalstošos indivīdus un grupas.

Turklāt sabiedrības daļas mobilizācija tiek panākta ar izdomātu draudu palīdzību. Arī Latvijā aktīvi darbojas virkne organizāciju un oficiāli nereģistrētu grupu, kuru pārstāvji saņem finansējumu Krievijas tautiešu politikas ietvaros un izteikumos aktīvi atbalsta Krievijas oficiālo nostāju, tādējādi piedaloties virtuālās "krievu pasaules" veidošanā, akcentē centra eksperti.

Šī iemesla dēļ pētnieki uzskata, ka ar grozījumiem Krimināllikumā Latvijai ir jāsūta skaidrs signāls, ka valstī netiks pieļautas tādas darbības, kas bija vērojamas Krimā, Ukrainas austrumu reģionos, un kas ir tieši vērstas uz manipulāciju ar Latvijas valsts demokrātisko sistēmu, lai panāktu Latvijas nacionālajai drošībai kaitējošu darbību veikšanu.

Vienlaicīgi diskusijā par grozījumiem Krimināllikumā ir jāņem vērā visu iesaistīto pušu - sabiedrības, likumdevēju, drošībsargājošo institūciju un mediju intereses, uzskata pētnieki. Viņi arī piebilst, ka grozījumiem ir jābūt izsvērtiem, bet diskusijās par formulējumiem nedrīkst tikt pazaudēta šo izmaiņu būtība - Latvijas demokrātijas stiprināšana.