Pēc 8 gadu tiesāšanās Gulbim piespriež četrus gadus cietumā

Kā informēja apgabaltiesas preses pārstāvis Raimonds Ločmelis, drošības līdzeklis Štālbergam - uzturēšanās noteiktā dzīvesvietā - atstāts negrozīts līdz sprieduma spēkā stāšanās brīdim. Arī Gulbim ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis - uzturēšanās noteiktā dzīvesvietā un aizliegumu izbraukt no valsts - atstāts negrozīts līdz sprieduma spēkā stāšanās brīdim.

Gulbis un Štālbergs netika apcietināti tiesas sēžu zālē. Vaškeviča pārstāvis Ivars Puķītis sacīja, ka pagaidām nevēlas komentēt šo spriedumu, jo grib iepazīties ar tā motīviem. Tiesnese 22.aprīlī paziņos datumu, līdz kuram pilns nolēmums tiks sagatavots, piebilda advokāts.

Pirmā tiesas sēde šajā lietā notika 2008.gada 26.septembrī. Lieta tika skatīta slēgtās sēdēs, jo ar ģenerālprokurora lēmumu kādam lieciniekam bija noteikta procesuālā aizsardzība.

Bez Gulbja un Štālberga uz apsūdzēto sola šajā lietā sēdās arī Kaspars Dzērve un Māris Smilga. Dzērvi tiesa atzina par vainīgu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā un piesprieda viņam brīvības atņemšanu uz diviem gadiem un sešiem mēnešiem nosacīti, atņemot tiesības ieņemt amatus valsts pārvaldē uz trīs gadiem, savukārt Smilgam tiesa piesprieda brīvības atņemšanu uz vienu gadu un sešiem mēnešiem nosacīti, atņemot tiesības ieņemt amatus valsts pārvaldē uz trīs gadiem.

Kā ziņots, Gulbim prokuratūra šajā lietā inkriminējusi noziedzīgus nodarījumus pēc astoņiem Krimināllikuma (KL) pantiem, bet Štālbergam - pēc trim.

Gulbis tiek apsūdzēts par Vaškeviča automašīnas dedzināšanas mēģinājuma atbalstīšanu. Šis noziedzīgais nodarījums tiek kvalificēts pēc KL 185.panta 2.daļas un 15.panta 4.daļas, un 20.panta 4.daļas - par atbalstu svešas mantas tīšas iznīcināšanas vai bojāšanas mēģinājumā, ja tas izdarīts ar dedzināšanu vai citādā vispārbīstamā veidā vai ja tas nodarījis lielu materiālu zaudējumu.

Vaškeviča automašīnas dedzināšanas mēģinājumu organizējis uzņēmējs Štālbergs, kā izriet no viņam celtās apsūdzības. Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurors apsūdzību Štālbergam bija uzrādījis pēc KL 185.panta 2.daļas un 15.panta 4.daļas, un 20.panta 2.daļas - par svešas mantas iznīcināšanas mēģinājuma organizēšanu. Uzņēmējs arī tiek apsūdzēts pēc KL 175.panta 2.daļas un 20.panta 2.daļas - par automašīnas zādzības organizēšanu, kas vēlāk izmantota citā noziegumā Vaškeviča automašīnas dedzināšanā. Štālbergs tiek apsūdzēts arī pēc KL 200.panta 3.daļas - par komercnoslēpumu saturošu ziņu nolaupīšanu. Štālbergs komercnoslēpumu saturošus dokumentus esot nolaupījis no Vaškeviča sievas Ināras Vilkastes biroja telpām.

Gulbja apsūdzības raksts ir daudz apjomīgāks. Gulbis tiek apsūdzēts pēc KL 323.panta 2.daļas caur 20.panta 3.daļu jeb par to, ka viņš, būdams valsts amatpersona, atkārtoti uzkūdīja jeb pamudināja citu personu izdarīt noziegumu - kukuļdošanu valsts amatpersonai, lai tā, izmantojot savu dienesta stāvokli, izdarītu kādu darbību kukuļdevēja interesēs.

Pēc šī panta Gulbim tiek inkriminētas divas epizodes. Vienā gadījumā viņš paziņas uzkūdīja dot valsts amatpersonai kukuli 27 034 eiro (19 000 latu) apmērā, apmaiņā solot nokārtot problēmas ar tiesībsargājošām institūcijām. Otrā epizodē naudas summa jau bija divreiz lielāka, proti, solot panākt kādas krimināllietas izbeigšanu, Gulbis uzkūdīja dot kukuli 56 914 eiro apmērā, norādīja prokuratūra.

Izmeklētāji uzskata, ka bijušais virsnieks ne vien kūdījis uz kukuļdošanu, bet arī iepriekšminētās naudas summas pats piesavinājies, tādējādi viņam apsūdzība uzrādīta arī pēc KL 321.panta 2.daļas. Gulbis arī apsūdzēts pēc KL 327.panta 1.daļas - par dokumenta viltošanu un apzinātu viltota dokumenta izmantošanu, ko viņš iesniedza savā darba vietā - Saeimas un Valsts prezidenta Drošības dienestā.

Bijušais virsnieks apsūdzēts arī pēc KL 307.panta caur 15.panta 4.daļu - par krimināllietas materiālu viltošanas mēģinājumu. Saskaņā ar apsūdzības rakstu, kas savulaik bija nonācis aģentūras LETA rīcībā, Gulbis apsūdzēts arī pēc KL 301.panta 1.daļas caur 20.panta 3.daļu - par uzkūdīšanu izdarīt eksperta iespaidošanu nolūkā panākt, lai viņš sniedz nepatiesu atzinumu.

Gulbis apsūdzēts arī pēc KL 298.panta 2.daļas - par apzināti nepatiesa ziņojuma sniegšanu par nozieguma izdarīšanu nolūkā panākt kriminālprocesa sākšanu pret kādu personu, kas saistīta ar apsūdzību smaga un sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā. Gulbis 2007.gada oktobrī iesniedza Valsts policijas Iekšējās drošības birojā iesniegumu, paziņojot, ka pret viņu veikta sistemātiska fiziska iespaidošana. Veicot izmeklēšanu, fakti par Gulbja spīdzināšanu neapstiprinājās. Tāpat viņš apsūdzēts pēc KL 300.panta 1.daļas - par to, ka viņš, būdams liecinieks šajā procesā par fizisko iespaidošanu, sniedza apzināti nepatiesu liecību.

2008.gada marta sākumā Gulbis tika pirms laika atvaļināts no dienesta Nacionālajos bruņotajos spēkos, jo pret viņu ierosinātajā dienesta izmeklēšanā tika konstatēti vairāki pārkāpumi.