Osipovs valsts karoga zaimošanas lietā bijis neētisks, bet tomēr attaisnots

Kurzemes apgabaltiesa šodien sagatavojusi pilnu nolēmuma tekstu krimināllietā, kurā par publisku Latvijas valsts karoga kā Latvijas valsts simbola zaimošanu apsūdzētais Osipovs 30.martā apelācijas instancē tika atzīts par nevainīgu un attaisnots. Kurzemes apgabaltiesa ir lēmusi citādāk nekā Liepājas tiesa, kas pērn maijā, skatot lietu pirmajā instancē, atzina Osipova vainu valsts karoga zaimošanā un piesprieda viņam 100 stundas piespiedu darba. Osipovs šo pirmās instances spriedumu pārsūdzēja.

Kurzemes apgabaltiesa, izvērtējot lietā apkopotos pierādījumus un speciālistu sniegtos atzinumus, atzinusi, ka šajā kriminālprocesā konstatētajos apstākļos sarkanbaltsarkanā lentīte neatbilst valsts simbola, kas tiek lietots dekoratīvos nolūkos, statusam. Tādējādi tā nav atzīstama par noziedzīgā nodarījuma priekšmetu Krimināllikuma 93.panta izpratnē, kas paredz kriminālatbildību par valsts simbolu - karoga, ģerboņa un himnas - zaimošanu.

Tiesas kolēģija atzinusi, ka Osipova darbībās nav noziedzīgā nodarījuma sastāva - iztrūkst noziedzīgā nodarījuma priekšmeta. Šādā gadījumā atbilstoši Kriminālprocesa likuma prasībām apsūdzētais izvirzītajā apsūdzībā attaisnojams, skaidroja Andersone.

"Tiesa nonāca arī pie secinājuma, ka likumdevējs Latvijas valsts karoga likuma 17.pantā nav noteicis konkrētas, nepārprotamas un izpildāmas prasības, lai viennozīmīgi konstatētu, kas ir Latvijas valsts karoga lietošana dekoratīvos nolūkos, kā rezultātā minētā likuma norma ir dažādi interpretējama," akcentēja Kurzemes apgabaltiesas pārstāve. "Minētais redzams arī no Valsts heraldikas komisijas, kuras kompetencē normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos ietilpst sniegt atzinumus un pieņemt lēmumus valsts un pašvaldību simbolikas, heraldikas un apbalvojumu jomā, sagatavotā atzinuma pieņemšanas gaitas un komisijas locekļu atšķirīgās likuma normas izpratnes."

Kurzemes apgabaltiesas spriedumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā kasācijas kārtībā Augstākajā tiesā, ja tiek konstatēti Kriminālprocesa likuma 574. un 575.pantā paredzētie kasācijas iemesli.

Jau ziņots, ka Osipovs 2013.gadā valsts svētku laikā sociālajā vietnē "Facebook" ierakstīja, ka viņa meita no skolas atnesusi sarkanbaltsarkanu "figņu". Lentītes skolēniem dalītas Lāčplēša dienā, un viņš aizliedzis savam bērnam izmantot pie apģērba lentīti "puvušu asiņu krāsā". Osipova izteikumi izraisīja plašu nosodījumu sociālajos tīklos.

Kriminālprocesu par Osipova rīcību sāka Drošības policija (DP). Ar iesniegumu DP izvērtēt Osipova rīcību bija vērsies tolaik Vidzemes Augstskolas Politoloģijas programmas students, nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK biedrs (VL-TB/LNNK) Artis Spertāls.

Apsūdzība Osipovam tika celta pēc Krimināllikuma 93.panta, kurā paredzēta kriminālatbildība par to, ka persona ir norāvusi, saplēsusi, salauzusi vai iznīcinājusi Latvijas valsts karogu, kā arī par citādu valsts simbolu zaimošanu. Krimināllikumā par šādām darbībām paredzēts sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. Šī gada maijā Liepājas tiesa Osipovam par valsts karoga zaimošanu piesprieda 100 stundas piespiedu darba, bet Osipovs vēlāk šo pirmās instances tiesas spriedumu pārsūdzēja.

Apsūdzība liecina, ka Osipovs 2013.gada 12.novembrī sociālajā tīklā, pievienojot zaimojošus komentārus krievu valodā, publicēja Latvijas valsts karoga attēlu, kas lietots dekoratīvos nolūkos un kuram saskaņā ar likumu ir valsts simbola statuss. Kā norāda prokuratūra, ar šādu savu rīcību, minēto tekstu ievietojot tīmekļa vietnē, kas ir pieejama tūkstošiem reģistrēto lietotāju, Osipovs publiski zaimojis karogu kā Latvijas valsts simbolu, informēja prokuratūras preses pārstāve Una Rēķe. Osipovs savu vainu nozieguma izdarīšanā neatzina.