Par zemessargiem varēs kļūt arī iepriekš notiesātie
Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Zemessardzes likumā, mīkstinot ierobežojumus iepriekš notiesātiem cilvēkiem kļūt par zemessargiem.
Pašlaik likumā noteikts, ka par zemessargu nevar kļūt persona, attiecībā uz kuru ir stājies spēkā notiesājošs tiesas spriedums vai prokurora priekšraksts par sodu. Savukārt tagad noteikts, ka par zemessargu nevarēs būt cilvēks, kurš sodīts par tīšu noziedzīgu nodarījumu, par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības, nonāvēšanu aiz neuzmanības, miesas bojājumu nodarīšanu aiz neuzmanības vai militārā dienesta mantas iznīcināšanu vai bojāšanu aiz neuzmanības, - neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas.
Šie ierobežojumi attieksies arī uz tiem gadījumiem, ja persona notiesāta, atbrīvojot no soda, vai kriminālprocess izbeigts uz nereabilitējoša pamata.
Tāpat noteikts, ka par zemessargu nevar būt cilvēks, kas sodīts par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu aiz neuzmanības, ja sodāmība nav noņemta vai dzēsta - izņēmums gan būs augstāk minētie gadījumi, kad persona nevarēs būt par zemessargu neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas.
Uz deputāta Jura Vectirāna (ZZS) ierosinājuma pamata noteikts, ka zemessargam, kurš sekmīgi piedalījies Zemessardzes uzdevumu izpildē un apmācību procesā vairāk par 30 dienām gadā, kalendāra gada beigās var izmaksāt pabalstu atbilstoši zemessarga dienesta pakāpei, nepārsniedzot karavīra bāzes mēnešalgas apmēru. Šīs izmaiņas stāsies spēkā 2021.gadā.
Zemessardzes likumā noteikts, ka bijušajam karavīram, kļūstot par zemessargu, izdienas stāžā ieskaitīs aktīvajā dienestā pavadīto laiku.
Tāpat akceptētie grozījumi nosaka, ka virsleitnanta dienesta pakāpi leitnantam varēs piešķirt pēc triju gadu nodienēšanas leitnanta pakāpē, ja amatā paredzēta augstāka dienesta pakāpe un leitnants ieguvis augstāko izglītību un sekmīgi absolvējis virsnieka pamatkursu militārās izglītības iestādē.
