Piecus gadus pēc ES lielās paplašināšanās "jauno valstu" integrācija vēl joprojām nav pilnīga

Brisele, 23.apr., LETA--DPA. Piecus gadus pēc visu laiku lielākās paplašināšanās Eiropas Savienība (ES) joprojām ar grūtībām aptver, ka patiesībā tā ir viena savienība, nevis divi atsevišķi par "veco" un "jauno" dēvēti bloki.

"Runas par "veco Eiropu" un "jauno Eiropu" ir bieža parādība: tas ir ļoti viegli, un visi zina, ko jūs ar to domājat, tāpēc es domāju, ka šie nosaukumi pie mums vēl kādu laiku saglabāsies," Vācijas ziņu aģentūrai DPA teica Slovākijas vēstnieks ES kopš savienības paplašināšanās Marošs Šefčovičs.

2004.gada 1.maijā vēsturē vislielākās paplašināšanās laikā ES uzņēma savās rindās Kipru, Čehiju, Igauniju, Ungāriju, Latviju, Lietuvu, Maltu, Poliju, Slovākiju un Slovēniju.

Šis lēmums papildināja ES ar vēl 73 miljoniem iedzīvotāju, palielināja dalībvalstu skaitu no 15 līdz 25, deva deviņas jaunas oficiālās valodas un pavirzīja ES robežas gandrīz 1000 kilometrus uz austrumiem.

Sākumā tā piebremzēja ES spēju pieņemt lēmumus un likumus, kamēr jaunās un vecās dalībvalstis mēģināja izstrādāt veidu, kā slēgt darījumus ar ievērojami pieaugušo partneru skaitu.

"Dinamika ir atšķirīga: visiem tā bija jāmācās no sākuma, un tas nebija viegli, jo neviens nebija gatavs," teica Briselē bāzētā Eiropas Politisko pētījumu centra (CEPS) ES konstitucionālo jautājumu eksperts Pjotrs Kačiņskis.

Pēc analītiķu novērtējuma, 18 mēnešu laikā kopš paplašināšanas bloka lēmumu pieņēmēji uzņēma iepriekšējo ātrumu.

"Likumdošanas ziņā temps pēdējos divos gados ir pat pieaudzis. Mašinērija funkcionē un dara savu darbu," teica Eiropas Politikas centra vadošā speciāliste lēmumu pieņemšanā pēc paplašināšanās Sāra Hāgemane.

Taču jaunās ES apmēri vien - tagad pēc Rumānijas un Bulgārijas pievienošanās tajā ir 27 dalībvalstis - nozīmē, ka jāveic daudz lielāks darbs un jārisina vairāk sarunu, lai pieņemtu šos lēmumus.

"Sistēmā jūtams neliels nogurums: visi pieprasa reformas," sacīja Hāgemane.

Nekur šīs problēmas neizpaužas tik skaidri kā ES mēģinājumos izstrādāt kopīgu ārpolitiku.

Strīdi starp Kipru un Turciju un starp bijušajām komunistiskajām dalībvalstīm ir saindējuši attiecības ar vairākām galvenajām ES partnerēm.

ES kopējā ārpolitika "kaut kā cieš no paplašināšanās (...), tā novedusi pie situācijas, kurā definēt kopējo stratēģiju ir kļuvis daudz grūtāk", teica Vācijas Starptautisko un drošības jautājumu institūta (SWP) Starptautiskās drošības nodaļas vadītājs Markuss Kaims.

Līdzīga jautājuma zīme attiecas uz paplašināšanās ekonomisko ietekmi. 20.februārī Eiropas Komisija publiskoja ziņojumu, kurā uzsvērti lielās paplašināšanās ekonomiskie labumi.

Ziņojumā teikts, ka paplašināšanās stimulēja izaugsmi un tirdzniecību gan jaunajās, gan vecajās dalībvalstīs un deva ļoti nepieciešamo impulsu tādām darbietilpīgām nozarēm kā celtniecība.

Taču tā arī iedrošināja veco dalībvalstu, piemēram, Austrijas, bankas plaši investēt tādās vāji regulētās valstīs kā Latvija un Ungārija.

Finanšu krīze, kas rudenī deva triecienu šīm abām valstīm, lika analītiķiem brīdināt, ka jaunās dalībvalstis ne vien nestimulēja izaugsmi Rietumos, bet tagad var arī to iedragāt.

Ja Rietumeiropas banku filiāles cietīs neveiksmi jaunajās dalībvalstīs, "tas gandrīz noteikti ietekmēs eiro zonu", 27.februārī brīdināja Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas prezidents Tomass Mirovs.

Visi šie jautājumi saniknojuši vecās ES dalībvalstis. Populistiskie politiķi vaino paplašināšanos visā - sākot no masveidīgās migrācijas un noziedzības līdz finanšu krīzei un jauno ES līgumu noraidījumam Francijā, Nīderlandē un Īrijā.

Kopš 2005.gada sākuma referendumiem Francijā un Nīderlandē Briselē kļuvis populārs jauns termins - "paplašināšanās nogurums".

"Dažās vecajās valstīs vērojams relatīvs vēlēšanās trūkums paplašināties tālāk: tajās dominē uzskats, ka vislabāk būtu, ja jaunās dalībvalstis apklustu, pārvaldītos un ļautu mums rīkoties tāpat kā iepriekš," sacīja Kačiņskis.

Taču laikā, kad tuvojas lielās paplašināšanās piektā gadadiena, speciālisti uzskata, ka vienīgais veids, kā bloks to varētu "sagremot" un pārstāt domāt "jauno" un "veco" kategorijās, būtu vēl vairāk paplašināties.

"Tas mainīsies brīdī, kad ES tiks uzņemtas nākamās jaunās dalībvalstis: tad tās būs jaunās un mēs kļūsim par vecajām. Taču ir grūti prognozēt, cik daudz laika tam būs vajadzīgs," teica Šefčovičs.