Eiropas Kopienu Tiesa lemj par labu aptieku īpašumtiesību saglabāšanai arī farmaceitiem
Rīga, 19.maijs, LETA. Aptieku īpašumtiesību saglabāšana tikai farmaceitiem vairākās Eiropas valstīs nav pretrunā ar brīvas uzņēmējdarbības un konkurences pamatprincipiem, šodien lēma Eiropas Kopienu Tiesa (EKT), izskatot divas apvienotas lietas, kuras skar Vāciju un Itāliju.
Vācijas lieta saistīta ar "Doc Morris" aptieku Sārbrikenē. Pretēji Vācijas normatīvajiem aktiem Sārlandes Veselības un tieslietu ministrija 2006.gadā vasarā šai korporācijai piešķīrusi farmaceitiskās darbības licenci aptiekas atvēršanai. To apstrīdējusi Sārlandes Farmaceitu profesionālā kamera, jo atbilstoši Vācijas tiesību aktiem ikvienai personai, kas vēlas vadīt aptieku, ir jāsaņem kompetentas iestādes atļauja, taču šādas atļaujas piešķiršanas nosacījumu starpā ir nosacījumi, saskaņā ar kuriem pieteicējam jābūt sertificētam farmaceitam.
Savukārt Itāliju tiesā bija iesūdzējusi Eiropas Komisija (EK). 2006.gada decembrī EK iesniedza prasību, lūdzot EKT atzīt, ka, paturot spēkā attiecīgos tiesiskos regulējumus, Itālija nepilda vairākus noteikumus, tostarp aizliegumu ierobežot brīvību veikt uzņēmējdarbību un aizliegumu ierobežot kapitāla apriti. Itālijas tiesiskie regulējumi nosaka, ka privātaptieku darbību var veikt fiziskās personas, kas ieguvušas farmaceita izglītību, un uzņēmumi, kuru sastāvā ir vienīgi farmaceiti, savukārt uzņēmumi, kuri nodarbojas ar farmācijas produktu izplatīšanu, nevar iegūt akciju daļas uzņēmumos, kas pārvalda pašvaldību aptiekas. EKT lēma, ka arī turpmāk šie nosacījumi var palikt spēkā.
Saskaņā ar EKT lēmumu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis drīkst aizliegt aptiekām piederēt kapitālsabiedrībām un ierobežot aptieku īpašumtiesības, atstājot tās ekskluzīvi farmaceitiem. Pieņemot šādu lēmumu, tiesa balstījusies uz ģenerāladvokāta Īva Bota pērnā gada 16.decembrī pausto viedokli, ka aptiekām jāpieder farmaceitiem.
Bots uzsvēra, ka aptieku piederība farmaceitiem aizsargā sabiedrības veselību. Viņš uzskata, ka persona, kurai pieder aptieka un kura vienlaikus to arī vada, neizbēgami ietekmē tajā īstenoto politiku zāļu izsniegšanas jomā. Būtiski ir nodrošināt farmaceita padoma neitralitāti. "Farmaceits ir saistīts ar vispārējo sabiedrības veselības aizsardzības politiku, kas lielā mērā nav saderīga ar tīri komerciālu loģiku, kas ir raksturīga kapitālsabiedrībām, kuras ir tieši orientētas uz rentabilitāti un peļņu," savā paziņojumā teicis Bots.
Viņš uzskata, ka Vācijas likumdevējs, nolemjot, ka aptieka drīkst piederēt un to drīkst vadīt tikai farmaceits, ir gribējis nodrošināt farmaceitu neatkarību, pasargājot aptieku ekonomisko struktūru no ārējas, piemēram, zāļu ražotāju vai zāļu lieltirgotavu ietekmes. Likumdevējs ir centies novērst interešu konfliktu risku, kas varētu būt saistīts ar farmācijas sektora vertikālu integrāciju, lai cīnītos pret pārāk lielu zāļu patēriņu un nodrošinātu pietiekamu zāļu daudzveidību aptiekās. Turklāt Vācijas likumdevējs ir uzskatījis par vajadzīgu iesaistīt farmaceitu kā filtru starp zāļu ražotāju un sabiedrību, lai neatkarīgā veidā kontrolētu zāļu pareizu lietošanu.
Līdz ar šo tiesas lēmumu arī topošajā Latvijas Farmaceitiskās aprūpes likumā var iekļaut normu, ka aptieka drīkst piederēt tikai farmaceitam.
