2009. gada 19. maijs, 18:55

Komunikāciju eksperti par veiksmīgākajiem oratoriem valdībā uzskata Koķi, Mūrnieci un Vējoni

Jauns.lv

Rīga, 19.maijs, LETA. Komunikāciju eksperti un žurnālisti par labākajiem oratoriem šajā valdībā uzskata izglītības un zinātnes ministri Tatjanu Koķi (ZZS), iekšlietu ministri Lindu Mūrnieci (JL) un vides ministru Raimondu Vējoni (ZZS), liecina sabiedrisko attiecību un mārketinga komunikāciju vortāla "www.7guru.lv" aptauja.

Savukārt par sliktākajiem ministriem komunikāciju jomā tiek uzskatīts reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns (TP), Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL), zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, kultūras ministrs Ints Dālderis (TP), aizsardzības ministrs Imants Lieģis, finanšu ministrs Einars Repše (JL) un labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Pēc žurnālista Māra Zandera domām, Koķe ir pozitīvs piemērs, jo ministre uz jebkuru uzbrūkošu vai smagu jautājumu atbild korekti un taisnīgi. Ministre visiem piekrīt, sakot, "taisnība, bet tādēļ mēs rītdien ministrijā tiekamies, lai šo jautājumu atrisinātu".

Savukārt "Eksodus integrētās komunikācijas" valdes priekšsēdētājai Ivetai Antonišķei patīk Mūrnieces tiešums un nelaipošana, mēģinot izdabāt. "Vērtējot no profesionālā viedokļa, iekšlietu ministre patiešām māk skaidri un precīzi pasniegt sabiedrībai savas domas, nebaidās izteikt savu viedokli, bet diemžēl politikā ir nereti jāpaklusē vai arī informācija jāpasniedz diplomātiski. Emocionāla sieviete, kura mēģina atbilstoši statusam turēt sevi racionalitātes rāmjos. Galvenais, kas manī rada uzticēšanos šai politiķei, ir viņas vēlme patiešām kaut ko paveikt un atstāt pēc sevis ko paliekošu," sacījusi Antonišķe.

Arī žurnālists Jānis Domburs uzskata, ka viens no nesliktākajiem piemēriem ir iekšlietu ministre. Tomēr pēc epopejas ar izteikumiem par Latvijas karavīru atsaukšanu no Afganistānas, viņaprāt, visi redzēja, kā vienā dienā savu tēlu var sabojāt.

"PR Studio" vadītājs Kaspars Līcītis uzskata, ka slavējama ir Vējoņa māka noturēties amatā tik ilgu laiku. "Tas liecina, ka viņš ir vai nu teicams diplomāts, vai arī zinošs profesionālis. Lai arī karjeras sākumposmā izskatījās, ka Vējonis būs no tā saucamo nepamanāmo ministru pulciņa, tad pēdējā laika aktivitāte, paužot stingru nostāju par atsevišķiem diskutējamiem vides jautājumiem, norāda uz progresu," teicis Līcītis.

Skarbāka savā vērtējumā attiecībā uz vides ministru ir sabiedrisko attiecību aģentūras "Mediju tilts" valdes priekšsēdētāja Laura Minskere, kura uzskata, ka vienmēr omulīgi smaidīgais ministrs krīzes laikā rada jautājumu, vai tiešām viņa vadītajā nozarē viss ir kārtībā jeb arī ministru pašu šīs problēmas neuztrauc.

"Hill and Knowlton" direktors Ralfs Vīlands un Domburs uzskata, ka patlaban ministru komunikācijai ar sabiedrību būtu jābūt aktīvai, atraktīvai, skaidri saprotamai un jau pēc pirmā runas teikuma būtu vajadzīgs saprast, kas būs stāsta galvenais ziņojums.

Tieši neprofesionālās komunikācijas dēļ nereti lielākai sabiedrības daļai nemaz nav ne jausmas, kas ir šī Ministru kabineta ministri.

Vērtējot pārējo ministru komunikāciju, Zanders savos vērojumos bijis skarbs. To ministru vidū, kuriem vajadzētu pie savas komunikācijas piestrādāt, viņš minējis gan reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru Zalānu, gan Ministru prezidentu Dombrovski.

"Zalānam neiet kopā divas lietas. It kā viņš ir satrenēts pareizi runāt - viņam ir pārliecinoša retorika, bet sejas izteiksmi gan tai klāt nespēj pielikt. Viņa problēma ir ķermeņa valoda. Tomēr pati lielākā esošā Ministru kabineta problēma ir premjers Dombrovskis. Viņam runu laikā vispār nav intonācijas un sejas mīmikas. Viņam neraustās neviens vaibsts. Viņš runā klusi, ar nopērta suņa sejas izteiksmi. Kaut arī viņš runā sakarīgas lietas un neizskatās, ka būtu muļķis, paša sejas izteiksme liek viņam neuzticēties," uzskata Zanders.

Savukārt "Hill and Knowlton" direktors uzskata, ka Dombrovskis vēl īsti par sevi nav paspējis radīt priekšstatu. Viņa vietā to dara citi. "Patlaban var redzēt, ka viņš neapzinās premjera pateikto vārdu nozīmīgumu un atstātās sekas. Īpaši šajā laikā un īpaši tādēļ, ka premjeram ir tiešsaiste ar Starptautisko Valūtas fondu," sacīja Vīlands.

Ievērojot to, ka Dūklavs, Dālderis un Lieģis ir ministri, kuri līdz šim Ministru kabinetam nav strādājuši pat tuvumā, Domburs uzskata, ka viņi vērtējumos pelna saudzēšanas režīmu. "Tomēr Lieģa nespēja nosaukt, cik naudas Latvija tērē Afganistānā pat ar precizitāti viens miljons, bija traģēdija," domā žurnālists.

Savukārt Minskere uzskata, ka zemkopības ministra Dūklava komunikācija ir saraustīta un nepārdomāta, tādēļ situāciju nozarē viņš padara vēl neskaidrāku. Viņasprāt, tā var runāt šaurā paziņu lokā, kur visus pārpratumus var viegli izrunāt. Taču situācijā, kad ministrs pauž valdības politiku lauksaimniecībā, nedrīkst mētāties ar šokējošiem paziņojumiem, kas patiesībā skar tūkstošiem cilvēku dzīves.

Pirmais iespaids par Dūklavu pozitīvs bijis "PR Studio" vadītājam Līcītim, kurš domā, ka vilcināšanās ar piekrišanu kļūt par ministru piesaistīja sabiedrības uzmanību un bija zināms papildu bonuss, uzsākot politiķa karjeru. Tomēr turpmākajā komunikācijā Dūklavam ir jādemonstrē skaidri formulēta nostāja. Šaubas un dažādi apsvērumi ministram jāpatur pie sevis.

"Hill and Knowlton" direktors Vīlands uzskata, ka Repše nav laupījis viedokli, ka var būt koleģiāls un konstruktīvs. "Vai tas ir tādēļ, ka pārvērtējis savu līdzšinējo darbību, vai arī tādēļ, ka kādu brīdi nolēmis paklusēt, to skaidri zināt nevar. Labākais, ko Repše šobrīd varētu darīt, ir būt Dombrovskim labam komandas biedram, sistemātiski mēģināt darīt darbu un nezaudēt interesi, ja notiek pretdarbība vai nespēja kaut kam piekrist," ieteicis Vīlands.

Savukārt labklājības ministrs Augulis, lai arī viņš atbild par vienu no smagākajām nozarēm, visu nepopulāro jautājumu publisko komunikāciju atstājis Ministru prezidenta un finanšu ministra ziņā. Īsajās intervijās, kuras ministrs tomēr sniedz, varot pamanīt, ka viņš nekontrolējot savu mīmiku kameru priekšā. "Pagaidām ministrs ir nevis kā politiķis, bet kā ierēdnis, kur ir vairāk izpildītājs, nevis pats savu politisko prioritāšu noteicējs," uzskata "Mediju tilta" valdes priekšsēdētāja Minskere.