Tieslietu ministrija pret 81. panta atjaunošanu

TM informatīvajā ziņojumā par 81.panta piemērošanas praksi, riskiem un ieguvumiem uzskaitīti arī iemesli, kas ļāvuši ministrijai nonākt pie šāda secinājuma.

Patlaban nav saskatāms jauns leģitīms mērķis, kādēļ šāds regulējums būtu jāatjauno, turklāt situācijas, kad valdība varētu izmantot tiesības izdot noteikumus ar likuma spēku, ir minimālas. Pastāv arī risks, ka valdība var kļūdīties nepieciešamībā izdot noteikumus ar likuma spēku un Saeima var tos vēlāk nepārapstiprināt vai arī Satversmes tiesa tos var atcelt. Savukārt, ja šādi noteikumi zaudē spēku, tiek pārkāpta tiesiskā paļāvība un pastāv risks zaudējumu atlīdzībai aizskartajām personām.

Ministrija arī atgādina Satversmes 81.panta sākotnējo mērķi. Satversmes sapulces stenogrammas liecina: „Šādu valdības likumdošanas tiesību galvenais uzdevums būtu pēckara pārejas periodā radīt likumus, kas katrā ziņā mūsu dzīvē vairāk piemēroti nekā Krievijas likumi.”

Pants tika ieviests arī tādēļ, ka tolaik Latvija bija jauna valsts, kurai nepieciešama paātrināta likumdošana, „un katram skaidri saprotams, ka kolēģija, kas sastāvēs no desmit cilvēkiem, var ātrāk strādāt nekā sapulce, kas sastāvēs no 100 cilvēkiem”.

Līdz ar to šā panta sākotnējais nolūks bija paātrināt jaunizveidotās valsts likumdošanas procesu, lai Latvija varētu aizstāt Krievijas likumus.

Līdz deviņdesmito gadu vidum Ministru kabinets šīs tiesības izmantoja visai plaši, tomēr līdz ar nacionālās tiesību sistēmas izveidošanu nepieciešamība pēc 81.panta izmantošanas arvien mazinājās.

Turklāt 81.pantā bija noteikti vairāki ierobežojumi - valdība tiesības var izmantot tikai laikā starp Saeimas sesijām, ja to pieprasa neatliekama vajadzība, un noteikumi ar likuma spēku nedrīkst attiekties uz Saeimas vēlēšanu likumu, tiesu iekārtas un procesa likumiem, budžetu un budžeta tiesībām, kā arī pastāvošās Saeimas laikā pieņemtajiem likumiem, tie nevar attiekties uz amnestiju, valsts nodokļiem, muitām un aizņēmumiem.

Papildus tam nopietns ierobežojums ir Saeimas uzraudzība par šādā kārtībā izdotiem noteikumiem.

„Līdz ar to, ņemot vērā sākotnējo mērķi, kādam 81.pants iekļauts Satversmē, proti, kā pārejas perioda likumdošanas instruments, kā arī 81.pantā noteiktos ierobežojumus Ministru kabinetam izdot šādus noteikumus, teorētiski pastāv ļoti maza iespēja, ka Ministru kabinetam vajadzēs šīs tiesības izmantot,” secina TM.

Lai gan pašlaik vairs nepastāv nepieciešamība pēc 81.panta, tas nenozīmē, ka līdzīgam regulējumam mūsdienās nevarētu būt citi mērķi nekā sākotnējais.

TM, izvērtējot sākotnējo mērķi, norāda - ir tikai viens ieguvums, proti, valdība var darboties kā likumdevējs situācijā, kad Saeimai ir pārtraukumi starp sesijām un steidzami ir jārisina kādi ārkārtas jautājumi, kas neļauj gaidīt nākamo sesiju vai ārkārtas sēdes sasaukšanu. "Tomēr faktiski šādas situācijas varētu būt ārkārtīgi reti. Līdz ar to apšaubāms, vai šādu mērķi patiešām varētu uzskatīt par leģitīmu mērķi," uzsver TM.

Kā atsevišķs gadījums varētu būt situācija, kad Saeima ilgstoši un būtiski tiek traucēta veikt likumdevēja funkcijas, piemēram, politiskas vai ekonomiskas krīzes, piketi, streiki, dabas katastrofas un tamlīdzīgi. Tomēr, lai ieviestu šādu regulējumu Satversmē, jāveic būtiska un apjomīga jautājuma izpēte.

„Par šāda regulējuma lietderību Satversmē pašlaik ir pāragri spriest,” atzīst TM.

Jau vēstīts, ka Tieslietu ministrijai līdz maija vidum bija jāsagatavo ziņojums par savulaik izslēgtā Satversmes 81.panta piemērošanas praksi, ieguvumiem un risku.

Iepriekš tieslietu ministrs un Tautas partijas līderis Mareks Segliņš aģentūrai BNS atzina, ka Satversmes 81.pants būtu jāatjauno, jo pretējā gadījumā valdības vadītājam vasarā ik nedēļu būs jāsasauc Saeimas ārkārtas sēdes.

Saeima 81.pantu no Satversmes steigšus izslēdza 2007.gada pavasarī, kad tika izsludināta parakstu vākšana pret Saeimas pieņemtajiem grozījumiem valsts drošības iestāžu likumos, kas bija pieņemti, izmantojot 81.pantā dotās pilnvaras.

BNS