Lidosta „Rīga” no „Ryanair” 500 eiro vietā prasījusi tikai vienu

Lēto cenu lidsabiedrībai „Ryanair” kopā ar „airBaltic” lidostā „Rīga” izrādīta ne tikai 11 miljonos latu gadā mērāma labvēlība, piešķirot atlaides par pārvadātajiem pasažieriem, šodien raksta „Diena”.

Uz slepenā līguma, kas to paredz, ir ne tikai toreizējās lidostas vadības, bet arī tā brīža satiksmes ministra Aināra Šlesera (LPP/LC) paraksts.

Nezinot precīzo lidojumu skaitu, ir neiespējami aprēķināt, cik daudz valstij piederošās lidostas naudas faktiski uzdāvināti „Ryanair”, sniedzot pakalpojumu par 500% lētāk, nekā pielīgts. Sākumā „Ryanair” no Rīgas lidoja uz trim pilsētām reizi dienā. Tas nozīmētu, ka ik dienu 1500 eiro (Ls 1050) vietā lidosta iekasēja trīs eiro (Ls 2,1).

Šo sistēmu atklāj līgumu par „Ryanair” ienākšanu Rīgā kopijas, kas parakstīti 2004.gada 23.jūlijā. Pirmajā līgumā, kas cita starpā paredz dažādas atlaides „Ryanair” līdz 2015.gada aprīlim, minēts, ka par katras lidmašīnas virszemes apkalpošanu Īrijas uzņēmums maksās 500 eiro. To parakstījis toreizējais lidostas vadītājs Dzintars Pomers, valdes loceklis Arnis Kalniškāns un „Ryanair” pārstāvis. Zem viņu parakstiem ir aile "apstiprinājis" ar Šlesera un Satiksmes ministrijas (SM) par aviāciju atbildīgā ierēdņa Arņa Muižnieka parakstiem.

Vēlāk tajā pašā dienā tie paši cilvēki paraksta vēl vienu līgumu. Slepens līdz šim bijis pat fakts, ka tāds eksistē. Konkurences padomes (KP) vadītāja Ieva Jaunzeme apliecināja, ka izmeklēšanas laikā par atlaidēm lidosta atteikusies izsniegt līgumu, bet pēc administratīvā soda panākts kompromiss, ka KP speciālisti ar to iepazīsies uzņēmumā uz vietas. Neviens nav teicis, ka eksistē vēl viens.

Dienas rīcībā esošais divu rindkopu dokuments atrunā, ka iepriekš minēto 500 eiro vietā „Ryanair” maksās vienu.

Lidostas prezidents Krišjānis Peters apliecināja, ka „mēs atnākot konstatējām situāciju, ka proporcionāli „Ryanair” maksāja mazāk nekā citi”, konkrētus skaitļus nenosaucot. 2007.gada beigās esot panākta vienošanās, ka agrākās cenas nav spēkā.

Šlesers līgumu autentiskumu neapstrīd un atzīst, ka tos parakstījis, taču atbildību noveļ uz toreizējo lidostas vadību. Atkārtojot parasto frāzi par labumu Latvijas iedzīvotājiem, ko devusi lētās lidsabiedrības parādīšanās, Šlesers teica: „Es esmu atbalstījis „Ryanair” ienākšanu, bet par konkrētajiem skaitļiem un līgumiem atbildību prasiet toreizējai vadībai, gar to man nav daļas.” Viņš kā ministrs esot saskaņojis daudzus dokumentus. Tiesa, šis ir vienīgais līgums starp lidostu un lidsabiedrību, uz kura ir Šlesera paraksts.

Avoti, kas bija tuvu „Ryanair” ienākšanai Rīgā, iepriekš stāstījuši, ka lidostas vadība atteicās to parakstīt vieni un tā uzņemties visu atbildību. Viņu teiktais arī ir pretrunā ar Šlesera apgalvojumu, ka līgumus sastādīja lidostas juristi.

Faktu, ka „Ryanair” izrakstīti neadekvāti mazi rēķini par virszemes pakalpojumiem, revīzijā atklāja Valsts kontrole.

Valsts kontroliere Inguna Sudraba "Dienai" bija gatava atbildēt tikai to, ka „materiāli par visiem revīzijā atklātajiem pārkāpumiem nodoti Ģenerālprokuratūrai”, bet atteicās precizēt, kādi. Tā esot ierobežotas pieejamības informācija. Neoficiāli zināms, ka runa bija vismaz par diviem gadījumiem. Šis ir viens. Otrs ir aizdomas, ka lidosta „Ryanair” vietā maksājusi citam SM uzņēmumam - Latvijas gaisa satiksmei - par aeronavigācijas pakalpojumiem. Summas grozās ap 200 000 - 300 000 latu gadā. Citas lidsabiedrības par to maksā pašas.

Prokuratūra materiālus pārsūtīja izvērtēšanai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, kas maija sākumā ierosinājis kriminālprocesu. Birojs atteicās sniegt informāciju, taču ir skaidrs, ka lieta ierosināta par faktu, nevis pret personām, vēsta laikraksts.

LETA/foto:LETA