Īslandes iestāšanās sarunas ar ES būs straujas
2009. gada 28. jūlijs, 11:11

Īslandes iestāšanās sarunas ar ES būs straujas

Jauns.lv

Īslandes iestāšanās sarunas ar Eiropas Savienību (ES) varētu būt straujas, tomēr šai Ziemeļvalstij salīdzinājumā ar citām bloka kandidātvalstīm netiks dotas nekādas privilēģijas, pirmdien paziņoja ES prezidējošās valsts Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bilts.

Pirms ES valstu ārlietu ministru tikšanās Briselē Bilts sarunā ar žurnālistiem norādīja, ka sarunas ar Īslandi nebūs paātrinātas, taču tās būs īsākas, jo šī valsts jau ietilpst Eiropas vienotajā tirgū un Šengenas zonā.

Pirmdien Briselē ES Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes sanāksmē bloka arlietu ministri pieņēma lēmumu par Īslandes pieteikuma dalībai ES nodošanu izskatīšanai Eiropas Komisijā (EK).

Komisijas pārstāvji pagaidām atteikušies prognozēt, cik ilgi varētu noritēt Īslandes novērtēšana, taču diplomāti pieļauj, ka tā varētu noslēgties ne ātrāk kā pēc 14 mēnešiem.

Savukārt atsevišķu bloka dalībvalstu ārlietu ministri pirmdien norādīja - lai gan Īslandes iestājai ES neviens nepretojas, tomēr būtu jāņem vērā kārtība, kādā savus pieteikumus dalībai blokā iesniegušas citas valstis, kā Albānija, Horvātija, Turcija un Serbija.

Ekonomikas krīzes smagi skartā Īslande oficiāli pieteikumu dalībai ES iesniedza 23.jūlijā.

Īslandes premjerministres Johannas Sigurdardotiras Sociāldemokrātiskā partija atbalsta Īslandes iestāšanos ES, uzskatot, ka tā veicinās ekonomikas izkļūšanu no smagās krīzes, bet otra valdošās koalīcijas locekle Kreisi zaļā kustība ir eiroskeptiska. Tomēr abas partijas ir vienisprātis, ka jautājumu par to, vai Īslandei būtu jāpievienojas ES, ir jāizšķir tautai referendumā.

ES neietilpstošā Īslande, kuras ekonomika balstījās teju tikai uz finanšu sektoru, pagājušajā rudenī piedzīvoja nacionālo bankrotu. Īslandes ekonomiku piemeklēja sabrukums, jo šīs valsts komercbankas bija ieguldījušas milzu līdzekļus riskantos vērtspapīros, kas pēkšņi kļuva bezvērtīgi. Valsts pārņēma trīs lielākās bankas un devalvēja nacionālo valūtu, strauji pieauga inflācija un bezdarbs. Ekonomikas stabilizēšanai Īslande ir saņēmusi desmit miljardu ASV dolāru (aptuveni piecu miljardu latu) kredītu no Starptautiskā Valūtas fonda.

Ekonomikas sabrukums iedzīvotājos ir vairojis atbalstu dalībai ES, taču pret to ir piesardzīgi Īslandes tautsaimniecībai svarīgās zvejniecības nozares pārstāvji, kuri bažījas, ka bloka normas ierobežos iespējas zvejot zivīm pārpilnajos Īslandes piekrastes ūdeņos. Īslandes amatpersonas ir izteikušās, ka varētu prasīt izņēmumus zvejniecība jomā, jo Īslandei nav jūras robežas ne ar vienu no ES valstīm.

BNS