Batjkas iztiku nezaudē
Pēc tīrīšanām valsts uzņēmumu padomēs visi „barokļi” no silēm tomēr nav padzīti un turpina ierasto piekopt ierasto dzīvesveidu.
Jauni ministri, jauni savējie
Ne pārmaiņas valdībā, ne Rīgas domē tomēr nav atņēmušas maizes riecienu „tēvzemietim” Jānim Straumem. Līdz ar viņa partijas biedra Kaspara Gerharda kļūšanu par satiksmes ministru daudzi Šlesera cilvēki zaudēja amatus šā resora uzņēmumos, atbrīvojot vietu citiem savējiem.
Straumem nekas daudz nemainījās, jo viņš arī iepriekš ieņēma vietu Rīgas brīvostas valdē. Iepriekš kā Ekonomikas ministrijas pārstāvis, bet tagad kā no Satiksmes ministrijas. Tā kā arī valdībai ir teikšana ostas lietās, Šlesers nav varējis izmēzt visus „svešos”. Ekonomikas ministriju kontrolē „Jaunais laiks” Arta Kampara personā, un amats brīvostas valdē ticis partijas biedram, Rīgas domniekam un bijušajam žurnālistam Olafam Pulkam.
Ar Gerharda ziņu un valdības rīkojumu Ventspils brīvostas valdē Aleksandru Vasiļjevu nomainījis „tēvzemietis” Emīls Jakrins, kurš tur iepriekš bija kā Ekonomikas ministrijas pārstāvis. Kā Ekonomikas ministrijas pārstāvis šīs ostas valdē iecelts „Jaunā laika” biedrs Antons Vjaters.
„Pasažieru vilciena” paplucinātajā valdē algu un amatu dabūjis arī „Jaunā laika” pārstāvis Mārtiņš Greste — bijušais Rīgas domnieks, vismaz vēl pērn parādos iestigušas tipogrāfijas līdzīpašnieks, par kuras saimniekošanu ar eirofondu naudu (gandrīz miljons latu) ir daudz jautājumu.
Šlesers labus cilvēkus neaizmirst
Kamēr Gerhards apcirtis Šlesera „astoņkāji” savā resorā, bijušais satiksmes ministrs, kļuvis par otro cilvēku Rīgas domē, savējos neaizmirst. Inga Pelša, zaudējusi darbu „airBaltic” padomē, nu ir Šlesera biroja vadītāja Rīgas domē. „Pasažieru vilciena” valdes locekļa amatu zaudējušajam Ervīnam Straupem sagādāta vieta „Rīgas satiksmes” valdē, pie viena viņš pilda Eiroparlamenta deputāta Ivara Godmaņa (LPP/LC) palīga pienākumus Rīgā.
„Pasažieru vilcienam” padomes vairs nav, bet bijušais priekšsēdētājs Ģirts Dripe līdz labākiem laikiem kļuvis par Šlesera preses sekretāru. Uzņēmuma valdes bijušais priekšsēdētājs Reinholds Pelše gan šobrīd nedarot neko un publicitātes nealkst.
Dainis Liepiņš (LPP/LC) vēl pērn spēja vienlaikus vadīt „Latvijas Pasta”, Ceļu satiksmes drošības direkcijas, „Latvijas Valsts ceļu” un „Latvijas autoceļu uzturētāja” padomes un vēl pieķert klāt lidostas „Rīga” un „Latvijas Valsts mežu” padomju locekļa vietu un Rīgas brīvostas pārvaldes priekšsēdētāja vietnieka amatu. Kopējie ienākumi 2008. gadā par šiem posteņiem — 133 030 latu. Tagad Liepiņš pārorientējies uz piezemētākām sfērām — pēc Šlesera ierosinājuma iecelts par Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētāju, viņš arī ievēlēts Jelgavas novada domē.
Daži aizgāja paši un ar pompu. „Latvijas Gaisa satiksmes” valdes priekšsēdētājs Jānis Maršāns saskaitās, ka par tādu algu jau nu nestrādās, un uzrakstīja atlūgumu. Viņa vairāk nekā 2000 latu lielo mēnešalgu (uz papīra) satiksmes ministrs grasījās krietni samazināt. Un tas jau nebija vienīgais amats. Vairāk nekas par Maršānu dzirdēts nav, aculiecinieki vienīgi vēsta, ka atgriezies pie sievas. Vairāk nekā 165 000 latu iekrājumi, atstājot amatu, neļaus ciest badu.
Tieši tāpat rīkojās „Latvijas Pasta” šefs Ivars Krauklis, kuram no gandrīz 5000 latu mēnesī draudēja kritums līdz nepilniem 3000 latu. Tagad viņš ir SIA „Latvijas Propāna gāze” valdes priekšsēdētājs. Acīmredzot firma spēja Krauklim piedāvāt vismaz tādu pašu atalgojumu kā ar zaudējumiem strādājošais pasts.
Par argumentu minot algas samazināšanu, amatu pameta arī Valsts radio un televīzijas centra valdes priekšsēdētājs Lauris Dripe. Nu, viņam arī iepriekš neklājās spoži (vidējā mēnešalga — 5943 lati), ja jau nācās ķerties pie lašu zvejas tumsas aizsegā Braslā, ar ko nebija mierā vides inspektori. Patlaban Dripem draud piespiedu darbs — iespējams, pirmo reizi dzīvē vajadzēs pastrādāt pa īstam. Cēsu rajona tiesa Dripem un viņa līdzgaitniekam piespriedusi katram 240 stundas sabiedriski derīgā darbā un vēl par abiem 900 latu lielu sodu. Tomēr Dripe nepadodas un grasās spriedumu pārsūdzēt.
Šis Šlesera ieliktenis saimniekam vairs nav bijis vajadzīgs — pārāk jau nu skandalozs.
Baltiņas kundzei zemnieku labumu
Viņu darbs bija novērtēts ar tik brangām summām, ka varētu domāt — tik vērtīgus speciālistus privātfirmas kāros dabūt pie sevis, ja vien viņi paši nesteigs sākt savu biznesu. Patiesībā to uzdrošinājies (vai spējis?) retais. Linda Baltiņa valsts un pašvaldības maizē pavadījusi vairākus gadus, pēdējais amats bijis „Latvijas Dzelzceļa” un „Latvijas autoceļu uzturētāja” padomēs, šovasar ar meitu atvēra veikalu Stabu ielā, kur tirgo zemnieku labumus. Atklāšana bija ar vērienu, ieradās pat Valsts prezidents Valdis Zatlers ar kundzi.
„Latvijas Pasta” padomes bijušais loceklis Andris Pauls–Pāvuls jau laikus izvērtis saimniekošanu no vectēva mantotajās mājās Smiltenes pagastā. Viņam ir ap 200 aitu māšu un vēl ap 200 jēru, ganāmpulks tiek kopts un veidots ar mērķi sasniegt 2000 aitu skaitu. Tad to varēšot saukt par reālu biznesu.
Jau pieminētais Liepiņš gan ir paralēli valsts darbam Ozolnieku novada „Ozo” ledus halles īpašnieks, bet lielas peļņas nav, lai arī halle sevi atpelnot. Viņš ir arī SIA „Babītes hokeja halle” līdzīpašnieks, bet privātais bizness dividendes nav devis.
Māris Puķītis/Foto: Mārtiņš Ziders, no izdevniecības „Rīgas Viļņi” arhīva, LETA
