Rīgas dome septiņus gadus čakarē kādu ģimeni

Pārkāpj pilnvaras

Lietas būtība īsumā ir šāda – rīdzinieku Ķiguru ģimene pirms vairākiem gadiem sāka pārbūvi dzīvojamā mājā, bet iedzīvotāji par rekonstrukcijas darbiem sāka sūdzēties iestādēs.

Objektā, protams, ieradās būvinspektors, apsekoja visu un secināja, ka tiek veikti darbi, kas klasificējami kā patvaļīga būvniecība. Uz šā punkta pamata Būvvalde apturēja iepriekš izsniegto būvatļauju. Un tas arī bija klupšanas akmens.

Patiesībā Būvvalde ar sankcijām drīkstēja vērsties tikai pret tiem darbiem, kas veikti bez saskaņojuma, nevis anulēt atļauju.

Prasa 30 tūkstošus

Mājokļa saimniece Inga Ķigure ar šādu lēmumu nebija mierā un administratīvo aktu apstrīdēja tiesā. Tiesa to atcēla ar pieņemšanas dienu, taču dome nerimās – pārsūdzēja atkal un atkal.

Patlaban situācija ir tāda, ka Inga Ķigure vēlas no pašvaldības saņemt morālā kaitējuma atlīdzību 5000 latu un materiālo zaudējumu atlīdzību 25 924 latu apmērā (aptuevni 15 000 latu samaksāts kā līgumsods būvniekiem, bet 10 000 zaudēti būvmateriālu sadārdzinājuma dēļ). Taču dome ir gatava nosūtīt tikai atvainošanos.

„Kāpēc mums jācieš?”

Cietušās pārstāvis Jānis Ķigurs Rīgas domes sēdē sacīja: „Man vairs nav nekādu ilūziju par Rīgas domes būtību. Izrādās, tā neko te nelemj, bet tikai apstiprina ierēdņu lēmumus. Ja apstiprināšanā gadās kāds misēklis, viņi ļoti atklāti un ciniski parāda, kurš te Rīgā ir patiesais saimnieks. Lai mani nepārprastu visi tie godājamie cilvēki, kas strādā Rīgas domē, piebildīšu, ka runa ir par dažiem Pilsētas attīstības departamenta ierēdņiem. Un tas, ka savas pozīcijas nosargāšanas dēļ šie ierēdņi ir gatavi sagrozīt patiesību,

mani pat vairs neizbrīna.

Uz patiesības sagrozīšanu balstās visa Attīstības departamenta koncepcija šajā lietā. Tas bija būvinspektora mēģinājums safabricēt administratīvu lietu, lai attaisnotu savas prettiesiskās darbības. Par šo Būvvaldes rīcību jau sen ir stājies spēkā tiesas spriedums, un departamentam tas ir zināms. Tomēr tas neliedz juristiem savas pozīcijas argumentiem izmantot vecos pieņēmumus. Arī atsauce uz iedzīvotāju sūdzībām bija apmelošana, par ko es šos iedzīvotājus iesūdzēju tiesā. Un tiesas zālē visi šie iedzīvotāji man atvainojās. Arī šis spriedums ir stājies spēkā. Rīgas dome par šo jautājumu ir lēmusi divas reizes, abas reizes deputāti noraidīja Attīstības departamenta sagatavoto lēmumprojektu par atteikumu izmaksāt kompensāciju.

Pēc tam no domes juristiem saņēmu skaidrojumu, ka, ņemot vērā šos domes balsojumus, juristiem ir jāgatavo labvēlīgs lēmumprojekts. Es gribu uzdot divus jautājumus: kāpēc manai ģimenei ir jācieš no tā, ka mēs rīkojamies atbilstoši likumam, ko apstiprina trīs tiesu spriedumi, kuri ir stājušies spēkā, un nevis mēs rīkojamies tā, kā to grib konkrētais būvinspektors, kurš tagad jau laikam veiksmīgi ir aizvadīts pensijā. Un otrs jautājums: kāpēc Attīstības departamenta amatpersonas tik izmisīgi cenšas šo lietu novirzīt uz tiesu?”

Cinisms bez mierizlīguma

Domnieks Olafs Pulks (JL) no tribīnes izteica šādu viedokli: „Ir bijušas vairākas tiesas, un Rīgas dome visās ir zaudējusi. Vai ir vai nav bijušās kādas domstarpības ar kaimiņiem, tas ir cits jautājums. Pagājuši septiņi gadi, un, ja mēs runājam par tiesisku valsti, tad īstenībā te ir par ko padomāt. Ja jau ir šī atvainošanās, tātad kaut kāda vaina departamentam ir bijusi.

Kāpēc tāda stūrgalvība? Iepriekšējā sasaukuma domē mēs mudinājām šajā lietā atrast mierizlīgumu. Neviens neņemas apgalvot, ka jāizmaksā tieši 25 000, taču mierizlīguma meklējumu nav bijis. Un diezgan ciniski cilvēkus, kas septiņus gadus tiesājušies, vēlreiz dzīt aplī uz tiesu, lai tā nosaka, kādu kaitējumu izmaksāt.”

Savukārt Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (SC) uzsvēra, ka domes ziņā nav izvērtēt kompensācijas apmērus un tas tomēr jāatstāj tiesas ziņā.

Guna Kārkliņa/Foto: LETA