Sabiedrība
2009. gada 5. novembris, 13:39

Zviedrijas avīze ES prezidentūrai atbalsta Vīķi-Freibergu

Jauns.lv

Zviedrijas avīze "Dagens Nyheter" (DN) savā šodienas ievadrakstā ieteic Vairu Vīķi-Freibergu ievēlēt Eiropas Savienības (ES) prezidentes amatā.

"ES ir vajadzīga spēcīga un vienojoša personība kā jauna, pastāvīga priekšsēdētāja. Viņu sauc Vaira Vīķe-Freiberga," raksta DN.

Avīze norāda, ka Eiropas Padomes priekšsēdētājs jeb prezidents ir jāvēl samērā noslēgtā procesā, kuru Zviedrijas ES prezidēšanas laikā vadīs Zviedrijas ministru prezidents Fredriks Reinfelts īpašā ES galotņu sapulcē novembrī.

DN brīdina, ka "vēlēšanas notiks bez nekāda ieskata, bez atklātām debatēm un atklātas izklaušināšanas", tādēļ pastāv risks, ka labākie kandidāti var pazust "diplomātiskā procesā", kurā pārāk liela nozīme būs "kaktu runām". Gala rezultāts var būt, ka ievēl kādu "bezkrāsas viduvējību". Tādēļ avīze atkārtoti "atgādina ES valstu un valdību vadītājiem par personu, kas varētu būt teicama ES priekšsēdētāja. Viņu sauc Vaira Vīķe-Freiberga, un viņa ir bijusi Latvijas prezidente".

Tālāk ievadrakstā izdevums pārstāsta Vīķes-Freibergas dzīves stāstu - dzimusi Latvijā, kara laika bēgle, uzaugusi Marokā un Kanādā, kur veidojusi akadēmiķes karjeru un atgriezusies Latvijā 1998.gadā, pēc tam divas reizes ievēlēta par prezidenti un kļuvusi par "respektētu savas valsts pārstāvi", kas veicinājusi tiesiskas valsts izveidi un cīnījusies pret korupciju.

DN arī uzteic Vīķes-Freibergas runas spējas un valodu prasmi, tāpat arī cenšas atspēkot iespējamus iebildumus pret bijušās Latvijas prezidentes kandidatūru. To starpā avīze min viņas atbalstu ASV prezidenta Džordža Buša iebrukumam Irākā 2003.gadā, apstākli, ka Latvija nav eirozonas valsts, un iespējamus Krievijas iebildumus pret viņas kandidatūru.

"Neviens no šiem argumentiem neiztur kritiku," raksta DN, "Irākas invāzija ir vēsture, un, ja nostāja 2003.gada kara jautājumā būti izšķiroša, tad daudzus izslēgtu [no kandidēšanas]." Arī prasība, ka kandidātam jābūt no eirozonas valsts, esot bezjēdzīga, bet Krievijai nav veto tiesības ES vadītāja vēlēšanās, teikts ievadrakstā.

Noslēgumā avīze uzsver, ka "Vaira Vīķe-Freiberga varētu dot Savienībai stipru un labi formulētu balsi pasaulē. Viņa varētu būt vienojošs spēks ES iekšienē, un Savienībai beidzot vajadzētu sievieti pašā augstākā amatā. Divdesmit gadus pēc Berlīnes mūra krišanas ir pienācis laiks ES ievēlēt prezidentu no kādas jaunākas dalībvalsts. Tas iezīmētu Eiropas vienotību un jauna laika sākumu".

LETA