Sabiedrība
2009. gada 7. novembris, 08:57

Baltijas premjeri vienojas turpināt eiro ieviešanu iespējami īsā laikā

Jauns.lv

Triju Baltijas valstu premjeri šodien tikšanās laikā Lietuvas galvaspilsētā Viļņā vienojušies turpināt īstenot eiro ieviešanu iespējami īsā laikā, kas veicinātu Lietuvas, Igaunijas un Latvijas ekonomiskās attīstības ilgtspēju.

Premjeri atkārtoti apliecinājuši, ka Māstrihtas kritēriju izpilde, nacionālo valūtu stabilitāte un turpmāka strukturālo reformu īstenošana ir būtiska šī mērķa īstenošanai.

Lietuvas Ministru prezidents Andrjus Kubiļus, Igaunijas Ministru prezidents Andruss Ansips un Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL) tikās kārtējā Baltijas Ministru padomes sanāksmē.

Premjeri uzsvēra, ka NATO jaunā stratēģiskā koncepcija ir jābalsta uz 5.pantu kā galveno kopīgas aizsardzības principu. Spēcīga transatlantiskā saikne ir neaizstājams NATO elements. Pielāgojoties jaunajai drošības videi, ir nepieciešams pastiprināt NATO lomu, nodarbojoties ar netradicionālo draudu un problēmu risināšanu, jo īpaši kibernoziegumu un energoapgādes drošības jomā. Ministru prezidenti uzsvēra Lietuvas, Igaunijas un Latvijas veiksmīgo sadarbību un kopējos centienus jaunās NATO stratēģiskās koncepcijas izstrādāšanā.

Ministru prezidenti atzinīgi vērtēja Ziemeļatlantijas Padomes lēmumu pagarināt NATO gaisa telpas patrulēšanas misiju Lietuvā, Igaunijā un Latvijā līdz 2014.gada beigām. Tas ir skaidrs alianses solidaritātes pierādījums, kā arī acīmredzama NATO ietekme reģionā. Tikšanās laikā premjeri uzsvēra nepieciešamību stiprināt sauszemes spēku sadarbību, kā arī izstrādāt uzņemošās valsts atbalstu kā nozīmīgu kopīgās aizsardzības elementu.

Tāpat ir nepieciešama vienošanās, lai atvieglotu praktisku sadarbību kopīga militārā iepirkuma jomā un lai sasniegtu lielāku efektivitāti un savietojamības spēju attīstību.

Premjerministri uzsvēra Molotova-Rībentropa pakta 70. gadadienas atcerei veltītā pasākuma nozīmi. Pasākumu organizēja Lietuvas, Igaunijas un Latvijas valstu parlamenti 14.oktobrī Eiropas Parlamentā.

Šim pasākumam, kas notika Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja vadībā, piedaloties Zviedrijas prezidentūrai un Eiropas Komisijai, bija īpaša pievienotā vērtība informētības un izpratnes par totalitāro pagātni veicināšanā Eiropas mērogā.

Šajā kontekstā Ministru prezidenti uzsvēra nepieciešamību turpināt darbu pie totalitārisma noziegumu vērtēšanas ES līmenī, iekļaujot šo jautājumu jaunajā Stokholmas daudzgadu programmā brīvības, drošības un tiesiskuma jomā un izveidojot kopīgu Eiropas atmiņas un sirdsapziņas platformu.

Nākamā Ministru padomes sanāksme notiks Latvijas prezidentūras laikā 2010.gadā.

LETA