Latīņamerikas cietumos smok 24 latvieši
Šovasar Peru cietumos par narkotiku pārvadāšanu nokļuvuši astoņi Latvijas pilsoņi. Tas liecina par to, ka Rīgā darbojas mafija, kura vervē narkotiku pārvadātājus. Latviešu stāvoklis Peru cietumos ir dramatisks – viņiem trūkst gan apģērba un guļvietas, gan pirmās nepieciešamības preču.
Peru kopumā pastāvīgi dzīvo tikai pieci Latvijas pilsoņi, bet šīs valsts cietumos tagad ir ieslodzīti gandrīz trīs reizes vairāk mūsējo nekā to, kuri tur ir uz brīvām kājām.
Kasjauns.lv par Peru cietumos ieslodzītajiem latviešiem iztaujāja Latvijas Goda konsula Peru asistenti Annu Vaivadi. Viens no viņas pienākumiem ir nodarboties ar Peru par narkotiku pārvadāšanu aizturēto lietām konsulāta ietvaros.
– Šobrīd Peru cietumos par narkotiku pārvadāšanu ir 13 Latvijas pilsoņi, no kuriem divas ir sievietes.
2007. gadā tika aizturēts viens latvietis, viņš būs pirmais, kurš jau šā gada oktobrī nāks ārā no cietuma. 2008. gadā tika aizturēti divi latvieši, bet pārējie desmit šogad: februārī – divi, maijā – viens, jūnijā – trīs, jūlijā – četri cilvēki. No visiem aizturētajiem līdz šim brīdim notiesāti ir tikai trīs, par pārējiem joprojām vēl norit izmeklēšanas process.
Čemodānā – seši kilogrami, vēderā – viens
– Visi latvieši ir aizturēti Peru galvaspilsētas Limas Starptautiskajā lidostā. Parasti šīs aizturēšanas notiek brīdī, kad viņi mēģina nodot bagāžu un veic „iečekošanās” procedūru. Tiek palūgts atvērt čemodānu, pārmeklētas personīgās mantas, apģērbs. Ja nekas netiek atrasts, bet joprojām ir aizdomas, viņi vispirms tiek vesti uz vietējo rentgena, bet pēc tam uz slimnīcas rentgena izmeklēšanu. Jāpiebilst, ka tikai septiņi no 13 aizturētajiem latviešiem narkotikas veda čemodānā, pārējiem sešiem kokaīnu saturošas kapsulas tika atrastas vēderā.
Čemodānos atrasto narkotiku svars svārstījās no pusotra līdz sešiem kilogramiem. Vēderos atrastajās kapsulās narkotikas bija 60 līdz 140 gramu vai arī aptuveni vienu kilogramu smagas. Personas, kurām narkotikas tiek atrastas vēderā, vispirms septiņas, deviņas dienas pavada slimnīcā, lai „evakuētu” narkotikas un nostabilizētu veselību. Tad viņi tiek pārvesti uz policijas izmeklēšanas iestādi.
Aizturēto latviešu vesto narkotiku galamērķis – dažādas Eiropas pilsētas, ieskaitot Varšavu un Londonu, taču lielākoties galamērķis ir Madride vai Amsterdama..
Visi cietumā nonākušie latvieši ir apsūdzēti tikai narkotiku pārvadāšanā. Līdz ar to viņi ir tikai izpildītāji, neviens no viņiem nav ticis apsūdzēts kā organizētājs. Seši no aizturētajiem ir ceļojuši divatā. Tātad ir trīs lietas, kurās katrā figurē pa diviem apsūdzētajiem. Līdz ar to var pieņemt (un tas atzīts nopratināšanā), ka viņi ir vienojušies ar personu, kas viņus salīgusi, veidojas trīs cilvēku grupa.
Piesola izklaides un draud noslepkavot
– Kas tad īsti mūsu tautiešus ievilināja narkomafijā? Vai īstie organizētāji ir atrasti un tiesāti?
– Par organizētājiem mums nav īsti nekas zināms, tie nav zināmi arī pašiem apsūdzētajiem. Parasti tiek aprakstīta kāda persona, kas viņus Latvijā ir salīgusi, bet visi ir vienisprātis, ka arī šī persona noteikti ir bijusi tikai izpildītājs, kas nodarbojas ar narkotiku pārvadāšanai piemērotu cilvēku meklēšanu un vervēšanu. Parasti šī persona ir vai nu tikko iepazīta, vai vispār nekad nav satikta, visi kontakti notikuši pa telefonu. Šīs personas rīcībā ir bijusi informācija par apcietināto finansiālajām problēmām, līdz ar to tā parasti piedāvājusi ļoti īsā laikā nopelnīt lielu naudu. Bieži vien iepriekšminēto finansiālo apstākļu dēļ piedāvājums arī ticis pieņemts.
Apcietināto stāsti ir dažādi. Sākot ar to, ka viņi pirms apcietināšanas ir paspējuši izbaudīt visus Peru piedāvātos tūrisma labumus, viņiem ir apmaksātas labas viesnīcas, izklaides, ceļojumi, meitenes, un beidzot ar to, ka viņi līdz pēdējam brīdim esot tikuši maldināti. Viņiem Peru solīts pavisam cits darbs – celtniecībā. Ir arī cilvēki, kuri atzīst, ka uz Peru braukuši piespiedu kārtā sakarā ar draudiem viņu pašu dzīvībai un ģimenei.
– Viņi visi par šāda veida noziegumiem tiek tiesāti pirmo reizi, tikai divi no šobrīd Peru cietumos esošajiem pirms tam Latvijā ir bijuši tiesāti par citiem, vieglāka rakstura noziedzīgiem nodarījumiem. Visu mūsu rīcībā esošo informāciju regulāri nosūtām Latvijas Republikas Ārlietu ministrijai, taču dziļāka rezonanse attiecībā uz šiem gadījumiem Latvijā nav bijusi.
Apcietinātie vīrieši atrodas stingras uzraudzības ārzemnieku paviljonā „Sarita Colonia” cietumā, sievietes - „Santa Monica” cietumā. Viņu sazināšanās ar radiniekiem parasti notiek caur advokātu
Ārzemniekiem izveidots speciāls cietumnieku paviljons
– Tā kā Peru ir viena no pasaules kokaīna lielvalstīm, te cietumos atrodas ļoti daudz ārzemnieku, kuri ir mēģinājuši narkotikas vest uz Eiropu, Āziju vai citām pasaules malām. Viņiem cietumā ir nodalīts savs – ārzemnieku - paviljons, atsevišķi no peruāņiem. Visvairāk ir spāņu un nīderlandiešu, taču pēdējā laikā strauji pieaudzis austrumeiropiešu skaits – poļu, rumāņu un tagad arī latviešu.
Parasti apcietinātājiem par narkotiku pārvadāšanu piespriež sešu gadu un četru mēnešu cietumsodu, no kuriem divi gadi un divi mēneši ir reāli „jāatsēž”. Tāpat arī jāmaksā naudas sods no 500 līdz 4000 Peru soliem (90– 800 latu).
Gandrīz visi apcietinātie latvieši ir piekrituši saīsinātajam izmeklēšanas procedūras procesam. Tas ir – pamatojoties uz to, ka viņi par šāda veida nodarījumiem tiek tiesāti pirmo reizi, atzīst savu vainu, nožēlo izdarīto un apsola turpmāk neiesaistīties līdzīgos noziegumos, viņiem nodrošina pēc iespējas īsāku izmeklēšanas un tiesas procesu, kā arī dažādas citas priekšrocības. Tikai vienā gadījumā, kurā tiek tiesātas divas personas, tās nav piekritušas saīsinātajam procesam, jo pastāv iespēja vienu no viņām atzīt par nevainīgu, līdz ar to nepieciešams veikt pilnu izmeklēšanu un pilnu tiesas procesu. Saīsinātā procesa gadījumā no apcietināšanas līdz spriedumam parasti paiet aptuveni četri mēneši. Pilna procesa gadījumā, iespējams, paies pat vairāk nekā divi gadi, līdz tiesa pasludinās spriedumu.
Cietumniekiem trūkst matraču un apavu
– Ir dzirdēts, ka Peru cietumos ir drausmīgi dzīves apstākļi, vai to izjūt arī latvieši, un vai viņi ir vērsušies pēc palīdzības pie Latvijas Republikas?
– Latvijas palīdzību neviens no ieslodzītajiem līdz šim oficiāli nav lūdzis. Lūgumi parasti tiek izteikti Latvijas Goda konsulam Peru Raulam Lozano Merino, kurš savu iespēju robežās šos lūgumus uzklausa un piedāvā risinājumu.
Lielākā problēma noteikti ir finansiālā un sadzīviskā puse, jo vairākiem ieslodzītajiem nav savu līdzekļu un radinieki ir atteikušies par viņiem rūpēties, taču, uzturoties cietumā, ir savi noteikti izdevumi. Latvijas Goda konsuls Peru līdz šim ieslodzītajiem ir nodrošinājis pirmās nepieciešamības preces uzreiz pēc aizturēšanas, kā arī iespēju sazināties pa telefonu ar saviem radiniekiem. Taču nepieciešamību ir ļoti daudz, kuras cietumā uzturēšanās gaitā pieaug.
Peru cietumos, sevišķi vīriešu, ir ļoti daudz uzturēšanās izdevumu. Ne visiem ir pieejami matrači un segas gulēšanai, nereti gadās, ka kādu laiku jāguļ uz grīdas. Tiem, kas atbraukuši vasarā, bieži vien nav ziemas apģērba un apavu. Šīs ir tikai dažas detaļas no cietuma sadzīves apstākļiem, kas atšķiras no nodrošinājuma Latvijas cietumos. Vairāku citu valstu pilsoņiem viņu valsts piešķir ikmēneša uzturēšanās naudu, taču Latvijas pilsoņi šādu pabalstu diemžēl nesaņem. Cietumos ir iespēja strādāt, taču ar darbu nevar nodrošināt visus strādātgribētājus. Cik mums zināms, tikai divi ieslodzītie latvieši ir dabūjuši darbu cietumā un regulāri strādā.
Visiem cietumniekiem tiek nodrošinātas viņu procesuālās tiesības – iespēja tikties ar savu advokātu. Tiem, kuriem nav personīgā advokāta, tiek nodrošināts valsts advokāts, tiek nodrošināti tulki procesa gaitā un tamlīdzīgi.
Elmārs Barkāns
FAKTI
Latvijas Republikas pilsoņu skaits, kuri pašlaik atrodas Latīņamerikas valstu ieslodzījumu vietās par narkotiku pārvadāšanu:
Peru – 13
Venecuēla – 3
Brazīlija – 2
Čīle – 2
Kostarika – 2
Ekvadora - 1
Argentīna - 1
(pēc Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta datiem)
