PCTVL rosina mīkstināt kriminālsodu par masu nekārtībām

Patlaban Krimināllikuma 225.panta otrā daļa nosaka atbildību par aktīvu piedalīšanos masu nekārtībās, paredzot, ka sankcija par šo noziegumu ir brīvības atņemšana uz laiku no 8 līdz 15 gadiem.

PCTVL deputāti rosina par aktīvu piedalīšanos masu nekārtībās paredzēt sodu "līdz 12 gadiem, piespiedu darbu vai naudas sodu līdz 150 minimālajām mēnešalgām".

Likumprojekta autori anotācijā norāda, ka šim jautājumam līdz šim bija vairāk teorētisks raksturs, praktisku nozīmi tas ieguva pēc 2009.gada 13.janvārī notikušajām masu nekārtībām Vecrīgā. Saskaņā ar masu informācijas līdzekļos izskanējušo informāciju, prokuratūra kvalificē pagājušajā gadā notikušo masu nekārtību dalībnieku darbības tieši pēc Krimināllikuma 225.panta.

Pēc PCTVL domām, veidojas absurda situācija, kad personas, kuras nodarīja kaitējumu tikai īpašumam un nevienu cilvēku nav ne nogalinājušas, ne ievainojušas, var tikt sodītas ar astoņiem gadiem brīvības atņemšanas, kas ir zemākais soda slieksnis par piedalīšanos masu nekārtībās. Tajā pat laikā zemākais soda slieksnis par slepkavību ir pieci gadi cietumā.

PCTVL arī norāda, ka "masu protesti, kas reizēm pārvēršas masu nekārtībās, ir neatņemama demokrātijas procesa sastāvdaļa un ierasta parādība visā Eiropas Savienībā".

Iesniedzēji piedāvā padarīt sankciju par aktīvu piedalīšanos masu nekārtībās elastīgāku, dodot iespēju tiesai, izvērtējot katras konkrētas personas vainu, piemērot taisnīgu sodu, kas atbilst nodarījuma smagumam.

Sankcijas bardzību vērtē arī Tieslietu ministrija (TM), kas pērn oktobrī pieteica izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē grozījumus Krimināllikumā, kuros paredzēts, ka par aktīvu piedalīšanos masu nekārtībās, kas saistītas ar grautiņiem, postījumiem, vardarbību vai pretošanos varas pārstāvjiem, turpmāk varētu draudēt trīs līdz 12 gadu brīvības atņemšanas sods, bet par šādu nekārtību organizēšanu - piecu līdz 15 gadu cietumsods.

Kā LETA jau ziņoja, Rīgas tiesu apgabala prokuratūrā joprojām turpinās izmeklēšana pret 46 personām par aktīvu dalību 13.janvāra nekārtībās Vecrīgā. Šīm 46 personām jau pērnā gada jūlijā celtas apsūdzības pēc Krimināllikuma 225.panta 2.daļas - par aktīvu piedalīšanos masu nekārtībās, ja tās saistītas ar grautiņiem, postījumiem, dedzināšanu, mantas iznīcināšanu vai ar vardarbību pret personu, vai ar pretošanos varas pārstāvjiem.

Vēl pret 18 personām lieta tika izdalīta un nodota atpakaļ policijai izmeklēšanas turpināšanai. Tāpat šajā izdalītajā lietā policijai būs jāturpina meklēt līdz šim nenoskaidrotās personas, kas piedalījās Vecrīgā 13.janvārī notikušajās nekārtībās.

Iesaistīto personu skaita, nodarīto zaudējumu un apjomīgo lietas materiālu ziņā šī ir viena no pēdējā laika apjomīgākajām izmeklēšanām.

Lietas materiāli apkopoti 39 sējumos jeb nepilnos 10 000 lappušu, veiktas vairāk nekā 700 pratināšanas, 50 liecību pārbaudes notikumu vietās, kā arī nozīmētas 28 dažādas ekspertīzes. Apkopojot iegūto informāciju, noskaidrots, ka 13.janvāra nekārtībās cietušas 35 juridiskās personas, kā arī 21 fiziskā persona un kopējo nodarīto zaudējumu apjoms veido aptuveni 185 770 latus.

Kā ziņots, iepriekš policija prognozēja, ka kopumā par darbībām 13.janvārī Vecrīgā pie kriminālatbildības varētu tikt saukti aptuveni 100 cilvēki.

LETA