Jēkabpils plūdiem sagatavojusies nopietni

Pencis uzskata, ka visas apdraudētās pašvaldības ir izdarījušas maksimāli visu, lai plūdu gadījumā sekas būtu pēc iespējas mazākas. Plūdu apdraudētās novadu domes esot izveidojušas vienotu civilo aizsardzības komisiju, kas arī aktīvi strādā. Pašvaldības esot apzinājušas visus dienestus, kuri varētu palīdzēt plūdu seku likvidēšanā, turklāt iespējamā cilvēku evakuācija esot izplānota pat par atsevišķiem kvartāliem.

Arī Pencis pašvaldību pārstāvjus informējis par to, ka VUGD ir gatavs plūdu seku likvidēšanā iesaistīt tos materiāltehniskos līdzekļus, kuri atrodas vietās, kur nav plūdu draudi. Proti, no citām VUGD brigādēm nepieciešamības gadījumā varēs papildus nogādāt laivas un dažādu tehniku.

Draudi tiek uztverti nopietni

"Iespējamajiem plūdiem šogad gatavojamies ļoti nopietni, tāpēc personīgi gribēju pārliecināties par Jēkabpils un tās apkārtnes kā plūdu riska teritorijas gatavību. Pēc šodienas sarunas esmu pārliecinājusies, ka atbildīgās institūcijas zina, kā rīkoties, iespējamie plūdu draudi tiek uztverti nopietni un institūcijas savus pienākumus veic atbildīgi un profesionāli," pēc Jēkabpils apmeklējuma uzsver Mūrniece.

Kā aģentūru LETA informēja Iekšlietu ministrijas preses pārstāve Sintija Virse, iekšlietu ministre tikšanās laikā akcentējusi, ka viena no vissvarīgākajām lietām ir atbildīgo dienestu un pašvaldību gatavība, operativitāte un savstarpēji koordinēta rīcība cilvēku apziņošanā un evakuācijas nodrošināšanā plūdu gadījumā. "Dienestu galvenais uzdevums ir parūpēties par iedzīvotāju drošību," uzskata Mūrniece.

Atbildīgajām institūcijām ir jābūt izstrādātam rīcības plānam gadījumos, ja iedzīvotāji atsakās pamest savu dzīves vietu. Iedzīvotāju vislielākās bažas, atstājot savus mājokļus, ir par viņu īpašuma drošību, tāpēc tikšanās laikā Valsts policijas un Zemessardzes pārstāvji iepazīstināja ar izstrādāto rīcības plānu, kā tiks veikta patrulēšana un īpašumu apsargāšana plūdu skartajās teritorijās, lai nepieļautu īpašumu izlaupīšanu.

Reaģējot uz Tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras "TNS Latvia" pētījuma rezultātiem par zemo iedzīvotāju informētību par rīcību plūdu gadījumos, Mūrniece un Pencis aicināja pašvaldības un medijus aktīvi informēt iedzīvotājus par to, kā rīkoties plūdu draudu un plūdu gadījumā. "Plūdu gadījumā svarīgi ir zināt, kā rīkoties un kam zvanīt, lai tādējādi novērstu nevajadzīgu satraukumu un nelaimi," uzsvēra iekšlietu ministre.

Atzinīgi tika novērtēta pašvaldību spēja pielāgoties jaunajai situācijai un vairākiem novadiem sekmīgi koordinēt darbus, jo šogad pirmo reizi gatavošanās iespējamiem plūdiem notiek, sadarbojoties vairākiem novadiem un to atbildīgajām institūcijām, nevis Jēkabpils rajona ietvaros, kā tas bija iepriekšējos gados.

Cer, ka aizies garām...

Pagaidām situācija Jēkabpilī esot mierīga, un dienesti tomēr cer, ka plūdu nemaz nebūs.

Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi par plūdu draudu kontroli un gatavību rīcībai plūdu gadījumā Jēkabpilī un tās kaimiņu novados. Tāpat tika runāts par valsts un pašvaldību institūcijām pieejamajiem materiāli tehniskajiem resursiem katrā novadā.

Mūrniece jau iepriekš uzsvērusi, ka svarīga ir atbildīgo dienestu un pašvaldību gatavība, operativitāte un savstarpēji koordinēta rīcība cilvēku apziņošanā un evakuācijas nodrošināšanā plūdu gadījumā. Iedzīvotāju vislielākās bažas, atstājot savus mājokļus, ir par viņu īpašuma drošību, tāpēc tikšanās laikā tiks uzklausīti VP un Zemessardzes pārstāvji, lai pārliecinātos par viņu gatavību un rīcības plānu, kā tiks veikta patrulēšana un īpašumu apsargāšana plūdu skartajās teritorijās, lai nepieļautu īpašumu izlaupīšanu.

Līdzās tam svarīgs ir jautājums arī par visu atbildīgo institūciju darba koordinēšanu, jo šogad pirmo reizi gatavošanās iespējamiem plūdiem notiek, sadarbojoties vairākiem novadiem un to atbildīgajām institūcijām, nevis tikai Jēkabpils rajonā, kā tas bija iepriekšējos gados.

Pēc sanāksmes iekšlietu ministre ar atbildīgajām amatpersonām apmeklēja plūdu riska teritorijas, tostarp no dambja apskatīja Daugavu pilsētas teritorijā.

Jēkabpils un tās kaimiņu novadu pašvaldības un atbildīgās institūcijas pārstāvēja Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs, Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Raščevskis, Salas novada pašvaldības priekšsēdētāja Irēna Sproģe, Krustpils novada pašvaldības priekšsēdētājs Kārlis Pabērzs, Jēkabpils novada pašvaldības priekšsēdētājs Edvīns Meņķis, Krustpils novada pašvaldības Civilās aizsardzības speciālists Edgars Līcis un Zemessardzes 56.kājinieku bataljona komandieris Vents Kodors, kā arī VP un VUGD Jēkabpils pārvalžu pārstāvji.

Aicina gatavoties laicīgi!

VUGD aicina iedzīvotājus laicīgi sagatavoties iespējamiem pavasara plūdiem un informē, kā rīkoties, lai šī dabas stihija nodarītu pēc iespējas mazāku kaitējumu.

Pirmkārt, iedzīvotājiem ir jānoskaidro vietējā pašvaldībā, vai viņu mājvieta atrodas plūdu apdraudētā teritorijā. Tāpat jānoskaidro un jāpieraksta pašvaldības tālruņa numurs, uz kuru jāzvana, lai saņemtu palīdzību. Nemitīgi jāseko līdzi arī aktuālajiem laika apstākļiem un to prognozēm, tostarp informācijai par ūdenslīmeni tuvējās ūdenskrātuvēs - upēs un ezeros.

Gatavojoties plūdiem, mantas no pagrabtelpām un pirmā stāva jāpārvieto uz augšējiem stāviem vai bēniņiem. Savlaicīgi jāparūpējas arī par vecākiem cilvēkiem, bērniem, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un slimniekiem, atrodot viņiem plūdu laikā drošāku mājvietu pie radiem, draugiem vai kaimiņiem. Šajā jautājumā pēc palīdzības iespējams vērsties arī vietējā pašvaldībā.

Iedzīvotājiem arī laikus jāapzina vietas, uz kurām nepieciešamības gadījumā evakuēt mājdzīvniekus, un jāpārliecinās, kā tos nodrošināt ar barību. Tāpat jāsagatavo evakuācijai izmantojamie transportlīdzekļi - automašīnas, traktori un laivas, turklāt evakuējoties nedrīkst aizmirst paņemt līdzi personu apliecinošos dokumentus, naudu, vērtslietas, pārtiku, medikamentus, apģērbu, apavus, kā arī citas pirmās nepieciešamības lietas.

Par tiešu plūdu apdraudējumu iedzīvotāji ir aicināti informēt VUGD, zvanot uz tālruni 112 vai 01, kā arī vietējo pašvaldību, lai saņemtu savlaicīgu palīdzību. Atstājot dzīvojamās un saimniecības telpas, tajās jāatslēdz elektroenerģijas un gāzes padeve, kā arī apkures ierīces.

Ja ūdens līmenis ir strauji cēlies un evakuācija pašu spēkiem vairs nav iespējama, nekavējoties jāzvana uz tālruni 112 vai 01 un jāuzkāpj mājas augšējā stāvā, bēniņos vai uz jumta, ņemot līdzi lietas, ar kuru palīdzību iespējams signalizēt par savu atrašanās vietu, piemēram, kabatas lukturīti. Pēc uzkāpšanas augšā jāgaida, līdz ierodas palīdzība, nepieciešamības gadījumā signalizējot par savu atrašanās vietu.

Cilvēkiem, kuri atsakās evakuēties, laikus jānodrošina sevi ar pārtiku, dzeramo ūdeni, medikamentiem un citām visnepieciešamākajām lietām. Atteikums evakuēties personai būs jāapstiprina rakstiski, uzņemoties atbildību par iespējamām savas rīcības sekām.

Vietās, kur ir uzstādītas trauksmes sirēnas, VUGD nepieciešamības gadījumā šīs sirēnas ieslēgs, tādējādi brīdinot iedzīvotājus par strauju ūdens līmeņa celšanos. Izdzirdot trauksmes sirēnas, iedzīvotājiem jāseko informācijai, kas tiks pārraidīta radio vai televīzijā.

Kā ziņots, visā Latvijā ir apzinātas kopumā 42 vietas, kurās cilvēkus šopavasar varētu apdraudēt plūdi. Sešas no šīm vietām ir arī Rīgā, bet pārējā Latvijas teritorijā pavasara plūdu riskam pakļautas tādas vietas kā Daugavpils un tās apkārtne, Līvāni, Jēkabpils, Ogre, Pļaviņas, Salaspils, Carnikava, Ādaži, Mūsas un Mēmeles apkārtne u.c.

LETA