Gobziņš: „Jā, es esmu VDK aģents!”
Izvērtējot 10. Saeimas kandidātu iespējamo sadarbību ar LPSR Valsts drošības komiteju (VDK), Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs atzinis, ka Pēdējās partijas deputātu kandidāts Roberts Gobziņš ir VDK aģents. Populārais mūziķis šo faktu nenoliedz.
Portālam kasjauns.lv Roberts Gobziņš apliecina, ka „pēc visiem papīriem” viņš tik tiešām ir VDK aģents. „Kad mani iesauca PSRS armijā, dienēju īpaši slepenā militārajā daļā, saistītā ar kosmosu. Un man Valsts drošības komitejā lika parakstīt dokumentu, ka nekad nedrīkstēšu izpaust ne to, kur dienēju, ne ko armijā darīju.
Turklāt šajā dokumentā bija teikts, ka, tiklīdz ar mani kontaktējas kāds ārzemju spiegs, ragana, vai kāda cita aizdomīga persona, tad man jāiegūst viņa DNS paraugs (matu šķipsna vai kas cits) un steigšus jādodas uz VDK ziņot, ka naidīgie spēki vēlējušies ar mani sadarboties. Līdz ar to var uzskatīt, ka patiešām skaitījos VDK aģents. Turklāt šim parakstītajam dokumentam par sadarbību ar VDK nav noilguma termiņa,” ne bez sev ierastās ironijas devas paskaidro Roberts Gobziņš.
Gobziņš arī stāsta, ka pēc 1985. gadā parakstītā dokumenta noteikumiem viņam bijis aizliegums vismaz tuvākos 15 gados izbraukt uz ārzemēm. „Taču tas viss izrādījās muļķības - jau 1988. gadā man atļāva doties ārpus PSRS,” piebilst populārais skatuves mākslinieks.
Viņš gan ir neizpratnē, kāpēc šādas, viņaprāt, muļķīgas likuma normas joprojām pastāv. „Tas ir pilnīgs sviests! Pagājuši jau 20 gadi, ir pavisam cita valsts, citi laiki, bet joprojām tautu tracina un sanaido, rīkojot kaut kādas raganu medības. Nu kas es par VDK aģentu? Ne es spiegoju, ne rakstīju ziņojumus par draugiem un stukačoju, lai viņus arestētu! It kā man nebūtu cita, ko darīt! Tās ir padomju sistēmas muļķīgas atraugas. Visa šī VDK aģentu lieta ir kā sakaltusi kaka. Kamēr to nekustina, tā nevienam tā netraucē, bet, tiklīdz pakustina, sāk smirdēt. Kāpēc vēl tagad vajag tā smirdināt sabiedrību?” savā tiešumā skarbs ir Roberts Gobziņš, kuram visa šī jezga ap sadarbību ar VDK liekas smieklīga.
Atgādinām, ka, pēc Saeimas vēlēšanu likuma, sadarbība ar LPSR Valsts drošības komiteju ir jānorāda kandidāta sniegtajās ziņās par sevi. Iesniedzot kandidātu sarakstus Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK), Roberts Gobziņš to nav darījis. Tāpēc no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra sniegtajiem atzinumiem izriet, ka Gobziņam nav tiesību kandidēt Saeimas vēlēšanās, un CVK būs jāizskata jautājums par šī kandidāta svītrošanu no kandidātu sarakstiem.
Pēdējās partijas oficiālais paziņojums presei
Vai Roberts Gobziņš ir bijis VDK aģents?Pēc pārbaudes, kas veikta par Pēdējās partijas deputātu kandidātiem 10. Saeimas vēlēšanām, atklājies, ka iecienītais izklaides industrijas veterāns Roberts Gobziņš padomju gados pagaidām nezināmā veidā, iespējams, bijis saistīts ar Valsts drošības komiteju. "Mani personas dati esot iekļauti čekas maisos, pats gan nekad neesmu tur bijis, jo sadarbība ar VDK neatbilst manam pasaules uzskatam."
Viņš pats notikušo komentē šādi: “Par lielu pārsteigumu atklājies, ka tajos slavenajos čekas maisos, kuri kaut kur stāv jau otro gadu desmitu, kāds kaut kad ievietojis arī manu vārdu. Biedri lūdza skaidrojumu, tāpēc, īpaši rūpīgi parakājoties atmiņas apcirkņos, varu piedāvāt četrus variantus.”
Pirmais skaidrojums ir sadarbība ar VDK mūzikas jomā. Latvijas PSR laikos kapitālistisko valstu mūzikas ierakstus un plates varēja dabūt no diplomātiem un viņu tuviniekiem, kā arī no VDK virsniekiem melomāniem. “Bija viens tāds mūzikas fans, Juris vai varbūt Normunds. Paldies viņam par mūziku un par risku saņemt sodu no vadības par Dzelteno Pastnieku, Hardija Lediņa, Jura Boiko un citu aktīvu pagrīdes darboņu pasargāšanu,” auglīgo muzikālo sadarbību atceras Roberts.
Otra versija ir saistīta ar vecāku darbavietām. Gobziņa tēva darbavieta saucās Rīgas zinātniski pētnieciskais radioizotopisko aparātu būves institūts. Tas atradās Ganību dambī. Tajā tika izgudrotas detaļas PSRS kosmosa industrijai. Savukārt mātes darbavietā Slokas ielā 51, karaspēka daļā 36/858, tika demontētas un detaļās izjauktas Padomju armijas avarējušās lidmašīnas. Gobziņš skolas gados vasarā vienu mēnesi arī pats nostrādāja šajā rūpnīcā, lai nopelnītu sev kabatas naudu.
“Tāpēc visa mūsu ģimene noteikti bija zem uzraudzības, lai kapitālistiskie spiegi netiek klāt,” savas aizdomas pauž Gobziņš.
Treškārt, Gobziņš, 1985. gadā beidzot dienestu Padomju armijas slepenajā karaspēka daļā 54/983, ir parakstījis VDK anketu par noslēpuma neizpaušanu. Paraksts apliecināja, ka, gadījumā ja Gobziņu uzrunā kāds spiegs, vēloties augstāk minēto noslēpumu nopirkt, izspiest vai izvilināt, mūziķim nekavējoties jāziņo VDK.
Ceturtkārt, tā kā mūziķis jau kopš piecu gadu vecuma pratis gan vācu, gan angļu valodu, iespējams, viņš jau tolaik noskatīts kā perspektīvs jaunais izlūks.
Roberts Gobziņš visiem Pēdējās partijas biedriem un potenciālajiem vēlētājiem apliecina, ka, par spīti biogrāfijas līkločiem, nekad nav bijis VDK aģents.
