112
2011. gada 27. jūnijs, 20:59

Ģenerālprokuratūra lems, vai ASV izdot divus apsūdzētos Latvijas valstspiederīgos

Jauns.lv

Ģenerālprokuratūra lems, vai ASV izdot divus Rēzeknē aizturētos un par datorkrāpniecību apsūdzētos Latvijas valstspiederīgos.

Valsts policija (VP) apstiprināja, ka 21.jūnijā ASV FIB koordinētas operācijas ietvaros, izpildot ASV iestāžu krimināltiesiskās sadarbības lūgumu, Latvijā veiktas vairākas izmeklēšanas darbības – vairākas kratīšanas un banku kontu aresti Latvijas finanšu iestādēs, pavēstīja VP Sabiedrisko attiecību nodaļas pārstāvis Andis Rinkevics.

Sadarbībā ar ASV FIB Atašeju biroju, pamatojoties uz ASV kompetento iestāžu iesniegtajiem pagaidu apcietinājuma lūgumiem, Valsts policija aizturēja divus Latvijas valsts piederīgos, kurus ASV apsūdz tiešsaistes krāpšanā, nodarot vismaz divu miljonu dolāru zaudējumus.

Šīs operācijas norise koordinēta sadarbībā ar ASV FIB Atašeja biroju Tallinā, ar kuru Valsts policijai ir izveidojusies ļoti laba sadarbība.

Valsts policija norādīja, ka Ģenerālprokuratūras kompetencē ir lemt par personu izdošanu ASV.

Prokuratūras preses sekretāre Laura Pakalne apstiprināja, ka Ģenerālprokuratūra ir saņēmusi pirmsizdošanas lūguma informāciju. Taču tiek gaidīta pilna izdošanas pakete, pēc kuras tiks lemts par izdošanas pieļaujamību. Abas personas gan var nepiekrist izdošanai, un prokuratūras lēmumu tām būs iespēja pārsūdzēt Augstākajā tiesā.

Viņa arī apstiprināja, ka abām personām piemērots drošības līdzeklis – uzturēšanās noteiktā dzīvesvietā.

Iepriekš ASV Tieslietu ministrija informēja, ka ASV Tieslietu ministrijas un Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) kopīgā operācijā izvirzītas apsūdzības diviem Latvijas valstspiederīgajiem par viltotu datoru drošības programmu pārdošanu un viņi Latvijā arī aizturēti.

22 gadus vecais Pēteris Sahurovs un 23 gadus vecā Marina Maslobojeva aizturēti Rēzeknē, un viņiem ASV būs jāstājas tiesas priekšā, atbildot par krāpniecību internetā un krāpniecības internetā plānošanu, kā arī datorkrāpniecību, informēja ASV Tieslietu ministrija.

Apsūdzības izvirzījusi ASV apgabaltiesa Minesotas štatā.

ASV Tieslietu ministrija ir atklājusi daļu no abu apsūdzēto darbības shēmas. Abi Latvijas valstspiederīgie izveidoja viltus reklāmas aģentūru un, apgalvojot, ka pārstāv kādu viesnīcu ķēdi, ieguva reklāmkaroga jeb tā sauktā bannera vietu vietējā laikraksta "Minneapolis Star Tribune" interneta vietnē. Kad mājaslapas apmeklētāji uzklikšķināja uz šī reklāmkaroga, viņu datoros tika lejuplādēta datorprogrammu, kas paziņoja, ka dators ir inficēts. Pēc tam krāpnieku iespējamajiem upuriem bija jānorāda savas bankas kredītkartes numurs, kuru izmantojot jāiegādājas pretvīrusu programma, lai atrisinātu problēmu, kas patiesībā nemaz neeksistē. Ja pretvīrusu programma netika nopirkta, datora īpašnieka uz datora saglabātā informācija tika iesaldēta, un viņš tai vairs nevarēja piekļūt.

ASV Tieslietu ministrija lēš, ka krāpniecības shēmas radītie zaudējumi ir vismaz divu miljonu ASV dolāru (978 tūkstošu latu) apmērā.

Sahurovam and Maslobojevai var piespriest līdz pat 20 gadu cietumsodu par krāpniecību internetā un šāda nozieguma plānošanu, kā arī 250 tūkstošu dolāru (122 tūkstošu latu) lielu soda naudu. Ja viņi tiks atzīti par vainīgiem datorkrāpšanā, viņiem var piespriest vēl desmit gadu cietumsodu un tikpat lielu soda naudu.

Latvijas varas iestādes pēc ASV orderiem arestējušas vismaz piecus banku kontus, uz kuriem pārskaitīti nelikumīgi iegūtie līdzekļi, informēja ASV Tieslietu ministrija. Šie konti tika izmantoti krāpniecībā gūtās peļņas tērēšanai.

Vēstīts arī, ka ASV Tieslietu ministrija paziņoja, ka FIB un starptautiskie partneri ir atklājuši vēl vienu kibernoziegumu shēmu, par kuras upuriem kļuvuši 960 tūkstoši datoru lietotāju un kuras radītie zaudējumi lēšami 72 miljonu dolāru (35 miljoni latu) apmērā.

Saistībā ar šo shēmu neviens cilvēks pagaidām nav aizturēts, tomēr ir konfiscēti 22 datori un serveri ASV, kā arī 25 datori un serveri Francijā, Latvijā, Lielbritānijā, Lietuvā, Nīderlandē, Vācijā un Zviedrijā, informēja ASV Tieslietu ministrija.

Savu palīdzību nozieguma atklāšanā sniegušas Francijas, Kanādas, Kipras, Latvijas, Lielbritānijas, Lietuvas, Nīderlandes, Rumānijas, Ukrainas, Vācijas un Zviedrijas tiesībsargājošās institūcijas.

BNS