Sabiedrība
2011. gada 24. augusts, 14:11

Divām ielām Rīgā mainīs nosaukumus

Jauns.lv

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja šodien atbalstīja ieceri pārdēvēt Remtes ielas posmu no Kalnciema ielas līdz Lielirbes ielai ASV diplomāta Samnera Velsa vārdā, savukārt Sporta ielas pagarinājumu nosaukt šahista Mihaila Tāla vārdā.

Aicinājumu 8.pasaules čempiona šahā Mihaila Tāla vārdā nosaukt ielu izteicis Mihaila Tāla fonds, un Rīgas domnieki to šodien atbalstīja, nolemjot šo nosaukumu piešķirt perspektīvajai ielai starp Hanzas ielu un Sporta ielas pagarinājumu līdz Pulkveža Brieža ielai.

Savukārt lūgumu iemūžināt Velsa vārdu Rīgas pilsētā šā gada janvārī vēstulē Rīgas domei pēc Okupācijas muzeja fonda ierosinājuma izteikusi Ārlietu ministrija. 1940.gada 23.jūlijā ASV valsts sekretāra pienākumu izpildītājs Samners Velss nāca klajā ar paziņojumu, ka Amerikas Savienotās Valstis neatzīst Baltijas valstu inkorporāciju Padomju Savienībā. Vēlāk šis paziņojums kļuva pazīstams kā Velsa deklarācija un kļuva par pamatu ASV ilgtermiņa ārpolitikai, kas neatzina PSRS varas leģitimitāti Baltijas valstīs. Šai neatzīšanas politikai vēlāk sekoja vairāk nekā 50 pasaules valstis, tādējādi tā kalpoja kā spēcīgs atbalsts Latvijas valstiskās neatkarības idejai nebrīves laikā, skaidroja Ārlietu ministrija.

Rīgas vietvārdu un pilsētvides objektu nosaukumu komisijas priekšsēdētāja Vija Virtmane norādīja, ka šis jautājums ir ticis apspriests jau iepriekš, rosinot dot Samnera Velsa vārdu ielai, kas atrodas pie Vašingtona laukuma, starp Eksporta un Ausekļa ielu. Tomēr gan vietvārdu komisija, gan Rīgas Pieminekļu padome bija vienisprātis, ka diplomāta Samnera Velsa ielas vārdu labāk iemūžināt netālu no ASV vēstniecības.

Rīgas pieminekļu padomes priekšsēdētājs Ojārs Spārītis 25.februārī notikušajā padomes sēdē gan norādījis, ka bez Samnera Velsa vārda Latvijas ārpolitikā un vēsturē gan pagātnē, gan nākotnē būs daudzas ievērojamas personības, tāpēc tālredzīgāk būtu Ārlietu ministrijas ēkas vestibilā veidot plāksni, paredzot vietu desmitiem vārdu, par kuriem katrs nākamais Ārlietu ministrs saviem viesiem varēs veltīt garus stāstus. "Tādējādi šie cilvēki, kas nekad nav spēruši kāju uz Latvijas zemes, bet kuru vārds mums ir kaut kādā veidā simboliski nozīmīgs, ārpolitikas lielākajā institūcijā var tik iemūžināti perfektā formā. Tur Latvijas ārpolitikas vēsture parādīsies koncentrētā veidā tai atbilstošā vietā, nevis kā mozaīka izmētāta pa visu Rīgu. Ko dos Samnera Velsa vārds blakus bērzu birzij, kas atrodas pie jaunās ASV vēstniecības ēkas?" teicis Spārītis.

Arī profesors Jānis Krastiņš gada sākumā norādījis, ka vietvārdos iemūžināt personu vai politisku notikumu piemiņu vajadzētu tikai īpašos gadījumos: "Ja mēs nepārtraukti dodam personu vārdus ielām, tad pienāks diena, kad vienas personas vārda vietā dosim citu, jo vēsture iet uz priekšu un nozīmīgas personas rodas arvien no jauna. Tieši tāpēc jāizmanto dažādas iespējas nozīmīgu personu piemiņas iemūžināšanai."

Vairāki komitejas deputāti šodien norādīja, ka šādos gadījumos ievērojamu personu vārdi būtu jāiemūžina, veltot tiem piemiņas plāksni vai nelielu pieminekli, kur attiecīgo cilvēku vārdus varētu iemūžināt oriģinālvalodā un pievienot arī aprakstu, ar ko konkrētā persona Rīgai un Latvijai ir nozīmīga.

Kā ziņots, šā gada aprīlī Skanstes ielas noslēguma posms Mežaparkā tika pārdēvēts mācītāja Roberta Feldmaņa vārdā, savukārt šobrīd pēc Rīgas mēra Nila Ušakova ierosinājuma tiek skatīts jautājums par Čečenijas pirmā prezidenta Džohara Dudajeva gatves pārdēvēšanu.

Vairāki domnieki pauda neapmierinātību, ka ielas Rīgā tiek sadalītas vairākos posmos un katram no tiem tiek doti atšķirīgi nosaukumi, tomēr negribīgi atbalstīja šo vārdu iemūžināšanu ielu nosaukumos.

LETA