Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Jaunā koalīcija paraksta sadarbības līgumu un valdības deklarāciju

Jaunā koalīcija paraksta sadarbības līgumu un valdības deklarāciju

Politika
2011. gada 25. oktobrī 09:36 2011. gada 25. oktobrī 09:36
 
Pēc vairāk nekā mēnesi ilgušām smagām sarunām par koalīcijas veidošanu šodien Saeimā jaunās koalīcijas partneri parakstīja sadarbības līgumu un premjera Valda Dombrovska (V) jaunās valdības deklarāciju.

Par jaunās koalīcijas veidošanu vienojušies 56 tautas kalpi - "Vienotības" 20 deputāti, 16 Zatlera reformu partijas (ZRP) deputāti, 14 deputāti no nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK, kā arī seši neatkarīgie deputāti, kuri pameta ZRP. Savukārt opozīcijā paliks 44 deputāti - 31 no "Saskaņas centra" (SC) un 13 no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS).

Saeima šodien lems par Dombrovska jaunās valdības apstiprināšanu.

Sarunas par koalīcijas veidošanu sākās tūlīt pēc 17.septembrī notikušajām Saeimas vēlēšanām. Kā koalīcijas kodols iezīmējās ZRP un "Vienotība", kas vēlējās piesaistīt trešo partneri - SC vai VL-TB/LNNK. ZRP jau pirms vēlēšanām bija deklarējusi, ka nekādā veidā nesadarbosies ar ZZS, tādēļ ar šo politisko spēku nopietnas sarunas, vismaz sākumā, netika veiktas.

Pēc tam iezīmējās pirmās pretrunas. Vispirms ZRP un "Vienotība" sastrīdējās par sarunu formātu, bet pēc tam izveidojās pamatīgs konflikts, jo ZRP paziņoja, ka koalīcijā jāaicina SC, bet "Vienotība" uzstāja, ka trešajam partnerim jābūt nacionālajai apvienībai. Sarunas uz brīdi nonāca strupceļā, jo ZRP un SC divatā nebija reāli izveidot stabilu koalīciju, kaut gan kopā bija 51 mandāts. Savukārt "Vienotība" nevēlējās iet koalīcijā ar SC, jo tas draudētu ar reālu šķelšanos politiskajā spēkā.

Pēc pamatīgas izlamāšanās publiskajā telpā pēc "Vienotības" ierosinājuma tika apspriesti dažādi citi koalīcijas modeļi, piemēram, "varavīksnes" valdība, kurā būtu visi Saeimā iekļuvušie politiskie spēki, četru partneru "nacionālās saliedēšanās koalīcija", kurā nebūtu ZZS, kā arī modelis "2+2", kurā pamatu veidotu ZRP un "Vienotība", bet ar citām partijām tiktu noslēgti sadarbības līgumi. Tomēr SC un VL-TB/LNNK ideoloģiski pretējo uzskatu dēļ šāda sadarbība tika atzīta par neiespējamu.

Galu galā ZRP piekāpās "Vienotībai" un piekrita veidot "tiesiskuma un reformu" koalīciju kopā ar VL-TB/LNNK, tika panākta arī vienošanās par atbildības jomu sadali valdībā un sākta valdības deklarācijas rakstīšana. Tomēr nepagāja ne divas dienas, kad koalīcijas veidošanā parādījās jauns pavērsiens, jo vēl pirms Saeimas pirmās sēdes ZRP pameta seši ievēlētie deputāti.

Šķeltnieki gan solīja atbalstīt Dombrovska valdību, tomēr šiem deputātiem neuzticību pauda Valsts prezidents Andris Bērziņš, aicinot stiprināt valdību ar citiem Saeimā ievēlētajiem politiskajiem spēkiem. Tika nopietni apsvērta ZZS iesaistīšana, tomēr pēc ZRP kategoriskajiem iebildumiem tas nenotika. Kā pēdējais apdraudējums koalīcijai izskanēja iebildumi pret atsevišķiem ministru amatu kandidātiem, tomēr galu galā tie nomainīti netika.

Valdības prioritātes turpmākajiem trim gadiem būs stabila un ilgtspējīga Latvijas attīstība, veicinot ikviena Latvijas iedzīvotāja labklājību, mazinot sociālo nevienlīdzību, kā arī stimulējot Latvijas ekonomikas starptautisko konkurētspēju.

Tāpat prioritāte būs saliedēta un iekļaujoša sabiedrība, spēcīga laikmetīga nacionālā identitāte, vienlaikus nodrošinot latviešu nācijas, valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, tiesiskuma nostiprināšana un sabiedrības uzticēšanās valsts varai, sabiedrības līdzdalības un iniciatīvas veicināšana dalībai valsts pārvaldes procesos.

Valdību veidojošās partijas deklarācijā apņēmušās īstenot Latvijas tautas ataudzes veicināšanu, īpašu uzmanību pievēršot Latvijas valstspiederīgo imigrācijas veicināšanai un Latvijas reģionu attīstībai.

Uzsvērts, ka valdības rīcībpolitika būs vērsta uz Saeimā apstiprinātās Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam un Eiropas Savienības (ES) stratēģijas gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei "ES 2020" īstenošanu.

Jaunās valdības deklarācija paredz, ka aizsardzības ministrs būs Artis Pabriks (V), finanšu ministrs - Andris Vilks (V), veselības ministre - Ingrīda Circene (V), labklājības ministre - Ilze Viņķele (V).

No ZRP būs ārlietu ministrs - Edgars Rinkēvičs, ekonomikas ministrs - Daniels Pavļuts, iekšlietu ministrs - Rihards Kozlovskis, izglītības un zinātnes ministrs - Roberts Ķīlis, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs - Edmunds Sprūdžs.

Kultūras ministre būs Žaneta Jaunzeme-Grende (VL-TB/LNNK) un tieslietu ministrs - Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Savukārt zemkopības ministre būs Laimdota Straujuma no "Vienotības", bet satiksmes ministrs - Aivis Ronis. Satiksmes ministrija būs "Vienotības" un no ZRP atšķēlušos sešu deputātu atbildībā.

Jaunajā Saeimā opozīcijā palikušās "Saskaņas centra" un Zaļo un zemnieku savienības frakcijas, kurās kopā ir 44 deputāti, solījušas balsot pret Dombrovska jaunās valdības apstiprināšanu.

LETA

Citi šobrīd lasa

Savu jauno ģimenes dzīvi TV kameru priekšā izrādīs Katrīne Sauliete 2
Jau drīz ārkārtējai situācijai aprit 3 mēneši. Kas notiks pēc 7.februāra? 21
Pirmdien Latvijā reģistrēti 693 jauni Covid-19 gadījumi; 12 cilvēki miruši 6
Pievienot komentāru

«Юлю можно было спасти»: папа и директор Началовой сделали шокирующее признание

«Аллочка стала моложе на 20 лет!»: Пугачева в модном наряде поздравила Добрынина