No Latvijas kartes „jāizdzēš” 400 apdzīvoto vietu nosaukumi
Sabiedrība

No Latvijas kartes „jāizdzēš” 400 apdzīvoto vietu nosaukumi

Jauns.lv

Latvijā apmēram 400 ciemi skaitās tikai „uz papīra”. Kādreiz kupli apdzīvoto ciematu vietā tagad tikai redzamas pussagruvušas ēkas un aizauguši lauki.

No Latvijas kartes „jāizdzēš” 400 apdzīvoto vietu ...
Latvijā ir simtiem apdzīvotu vietu, kuras par tādām skaitās tikai „uz papīra”.
Latvijā ir simtiem apdzīvotu vietu, kuras par tādām skaitās tikai „uz papīra”.

Tautas skaitīšanas rezultāti liecina, ka Latvijā mazāk kļuvuši ne tikai iedzīvotāju, bet arī apdzīvoto vietu. Pagājušā gada vasarā gluži vai sensācija bija fakts, ka Daugavpils novada pašvaldība pirmo reizi valstī sadūšojās Višķu pagasta kartē likvidēt Degļu ciemu. Patiesībā ar šādiem kartogrāfiskiem darbiem būtu jānodarbojas praktiski visām novadu domēm.

Visvairāk iedzīvotāju skaits samazinājies Latgalē, kur teritorija zaudējusi katru piekto iedzīvotāju un teju tikpat lielas izmaiņas ir notikušas Vidzemē. Zemgalē situācija nav tik slikta, tieši pretēji, Jelgavas pusē dzīvo vairāk iedzīvotāju nekā pirms 10 gadiem. Tomēr aplūkojot lauku ainavu tuvplānā, nākas secināt, ka arī Zemgalē ir ciemi un apdzīvotas vietas, kur savulaik ritējusi dzīve, bet tagad sirmgalvji daudzi jau miruši, aiz sevis atstājot arī neaprūpētas mājas un saimniecības, vēsta Latvijas Radio.

Vecumnieku novada Valles pagastā ir seši izmiruši ciemi. Latvijas Radio devās aplūkot šos Dieva un cilvēku pamestās vietas un stāsta:

„Par to, ka no šosejas pa labi nogriežoties var nokļūt Salas ciemā, neliecina neviena norāde, īsi pirms autobusu pieturas gan iet ceļš, bet ziemā tas ir piesnidzis un vienas iebrauktas sliedes ir vienīgās, kas liecina par to, ka tālāk varētu būt arī cilvēki.

Ciemi, kurus meklējam ir tādi, kuri ar laiku varētu zaudēt savu ciema nosaukumu.

Sētās, kurās iebraucam, mūs sagaida suņi, lielāki mazāki, visi rej un saimnieki aicina nebaidīties. Viens no ciemiem, kurš varētu zaudēt savu nosaukumu ir „Krīči”. Vietā, kur tam vajadzētu atrasties nav ne miņas no nosaukuma. Šeit kalna galā atradusies kādreiz liela saimniecība vai ferma, bet zemāk redzamas mājas, kuru pagalmā redzama lauksaimniecības tehnika. Tur arī dodamies. Tās ir mājas „Kristāli”, kuru saimnieks Guntis stāsta, ka nodarbojas ar graudkopību un lopkopību. Viņš uzsver, nav tāda ciema „Krīči”, mājas, kurām bija dots tāds nosaukums, jau sen pamestas, kopš to saimniece mirusi.

Arī Mazvalles ciemam dots nosaukums pēc mājām. „Kristālu” saimnieks norāda, kur iet ceļš uz apdzīvoto vietu. Braucot pa ceļu jau redzamas vairākas pussagāzušās mājas. Vienas no tām ir arī „Mazvalle”.

Blakus Mazvalles mājām netālu atrodas saimniecība „Andriņi”. To saimniece Guna stāsta, ka šeit dzīvo jau 20 gadu. Ar saimniecību vairs gandrīz nenodarbojas un atminas kā pirms 20 gadiem šeit dzīve kūsājusi. Guna skaidro, ka kādreiz audzējusi dārzeņus, tomēr savu rūpalu pametusi, un stāsta, ka, lai gan darba spēks ir, to uzturēt nav viegli.”

Pēdējie dati liecina, ka teju 400 apdzīvotas vietas Latvijā ir tādas, kurās nedzīvo cilvēki, nav mājas vai arī to ir pārāk maz lai turpināt šīs vietas saukt par ciemiem.


Kasjauns.lv/Foto: Rojs Maizītis