Džemma Skulme: "Latvieši ir laimīgi par katru krievu, kurš iemācījies latviski"
Ja valsts grib attīstīties, tad tai būs jāiegulda kultūrā, jo tas ir ieguldījums arī vērtībās un identitātē, šodien secināts Latvijas radošo personību diskusijā, kuras mērķis bija saprast, kas valstij jādara pēc referenduma.
Diskusijas dalībniece gleznotāja Džemma Skulme stāstīja, ka pēc referenduma valsts vadītājiem vajadzētu pievērst uzmanību un sākt saprast, ka mūsu vērtība ir kultūrā. "Tā ir Latvijas savdabība, ko valstsvīriem vajadzētu izprast, jo pat sarežģītajos padomju laikos kultūrai bija nozīme un tā pastāvēja," minēja gleznotāja.
No diskusijas dalībnieku teiktā izriet, ka kultūrā satiekas un mierīgi kopā darbojas dažādu tautību pārstāvji, tādēļ tā ir lieliska iespēja, kā veidot saprašanās lauku arī turpmāk.
Tēlnieks Gļebs Panteļējevs norādīja, ka kultūrā nepārtraukti tiek īstenoti projekti, kas vērsti uz integrāciju, par piemēru minot nākamajā gadā gaidāmo tēlniecības kvadrinnāli.
Latvieši ir laimīgi par katru krievu, kurš iemācījies latviešu valodu, bet, ja tāds ir ienācis mākslā, tad viņš tiek nests uz rokām. Tikai latvietis prasa to vērtību. "Mēs tiecamies pēc vērtībām. Mēs zinām, ka kultūrā vērtības ir. Mums trūkst platformas, lai par šīm vērtībām runātu. Mums ir ilgas pēc personībām, bet personības kultūrā tiek apspiestas," sacīja Skulme.
Diskusijas dalībnieki vērsa uzmanību uz to, ka kultūras joma jau līdz šim ir veiksmīgi parādījusi spēju integrēt dažādu tautību pārstāvjus, piemēram, tādu izcilu mākslinieku kā Gidonu Krēmeru.
Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (VL-TB/LNNK) diskusijas ievadā uzsvēra, ka būtiski runāt par darbiem, kas būtu jādara no šodienas, lai nekad vairs neapšaubītu vissvētāko kas mums ir - valsts valodu.
Savukārt režisore Māra Ķimele akcentēja, ka tie, kuri balsos pret latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, neapzinās, ka viņi nostājas pret šo Latvijas valsti. "Arī krievu cilvēki, kas dzīvo Latvijā ir Latvijas cilvēki un nez vai viņi būs laimīgi, ja Latvijas nebūs. Cilvēki nezina, ka Krievijā mazākumtautībām nav tādas iespējas. Ne čečeniem, ne osetīniem nav iespējas mācīties savā valodā. Arī Jakutijā ir aizliegts eksistēt savā dzimtajā valodā. Tas nav pāridarījums, ka jāmāk tās valsts valoda, kurā tu dzīvo," skaidroja režisore.
Tai pat laikā nacionālās kultūras padomes priekšsēdētājs Sergejs Timofejevs uz referendumu ieteica skatīties kā uz lielu jautājuma zīmi, uzverot, ka ir jādomā par kompromisiem. No viņa teiktā izriet, ka liela loma ir izglītībai, un nākotnes uzdevums varētu būt vairāk domāt par iespējām saprasties, jo tagad jau mazi bērni pierod pie dažādām informatīvajām telpām, kas nav labi.
Kinorežisors Jānis Streičs rosina noteikt kultūras minimumu, piebilstot, ka tas būtu jādara pašai sabiedrībai, nevis kultūras pārstāvjiem. "Mūsu valstī ir deklarēts iztikas minimums, bet cilvēks nepārtiek no maizes vien. Līdzīgi kā ir ar iztikas minimumu, ir jānosaka arī kultūras minimums," vēstīja režisors.
Kultūras ministre diskusijas noslēgumā atklāja, ka pirms pieciem gadiem kopā ar kolēģiem jau definēja, ka Latvijas izaugsmei ir jābalstās uz piecām vērtībām - savstarpēju cieņu, bērniem kā nākotni, izglītību kā resursu, izcilību kā tiekšanos augšup un iesakņotību kā kultūru un identitāti. Taču tai laikā vairākums uzsvēra, valsts attīstība jābalsta uz kapitālu.
"Tagad redzam, ka esam klibi uz abām kājām. Krīzes rezultātā sarucis kapitāls un vērtību mums nav. Šis gads ir īpašs ar to, ka radām valsts attīstības dokumentu nākamajiem septiņiem gadiem, un, ņemot vērā kļūdas vai runājot Streiča vārdiem, mums līdzvērtīgi iztikas minimumam jāliek vērtību minimums," sacīja Jaunzeme-Grende.
Šī bija pirmā no Kultūras ministrijas rīkotajām Latvijas radošo personību un kultūras iestāžu vadītāju diskusijām, lai kopīgi meklētu atbildi uz jautājumu, kas valstij jādara pēc referenduma. Noslēdzošā diskusija notiks nākamnedēļ, un tajā piedalīsies kultūras iestāžu darbinieki.
Diskusijas laikā gūtās atziņas tiks apkopotas un iesniegtas Valsts prezidentam.
LETA / Foto: Lita Krone / LETA
